2007. gada janvāra Latvijas upju režīma apskats
Nokrišņu kopējais daudzums janvārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 221%, Aiviekstes 193%, Gaujas 234%, Salacas 231%, Lielupes 218%, Ventas 249% no normas. Gaisa temperatūra Latvijā bija 5–6º augstāka par normu, jo sals iestājās tikai janvāra trešajā dekādē. Savukārt 70–90% no mēneša nokrišņu summas reģistrēti tieši divās siltajās dekādēs. Šie apstākļi noteica janvārim neraksturīgi lielo upju noteci.
Daugavas ūdenīgums bija 371%, Aiviekstes 229%, Gaujas 262%, Salacas 246%, Lielupes 313%, Ventas 344% no normas.
Zemākie ūdens līmeņi Latvijas upēs novēroti mēneša sākumā, turpretī augstāko līmeņu iestāšanās cēloņi un termiņi bija atšķirīgi.
Īpaši strauju ūdens līmeņu celšanos lietus izraisīja Kurzemes upēs, kur līmenis 11. janvārī cēlās pat par 46–102 cm. Mēneša maksimālie līmeņi Kurzemes upēs novēroti laikā no 14. līdz 16. janvārim un visā periodā līmenis kāpa par 2,4–3,2 metriem. Mazajās Vidzemes upēs augstākie līmeņi tika sasniegti laikā no 15. līdz 17. janvārim, savukārt Gaujā līdzīgi, kā Latgales un Zemgales upēs nedaudz vēlāk – laikā no 22. līdz 24. janvārim.
Arī Daugavā līmenis periodā paaugstinājās par 1,6–3,6 m, Lielajā Juglā pie Zaķiem par 3,0 m, Aiviekstē par 1,2–1,8 m. Dažviet, piemēram, Lielās Juglas lejtecē, Aiviekstē sāka applūst zemākās palienes.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES janvārī bija 1192 m³/s, minimālā pietece 614 m³/s novērota 1. janvārī , maksimālā pietece 1830 m³/s – 23. janvārī.
Zemāko vietu applūšanu izraisīja arī vējuzplūdi. Ļoti stipra vētra 15. janvārī paaugstināja ūdens līmeni Baltijas jūrā un Rīgas līcī, tāpēc upju grīvu posmos applūda palienes. 2007. gada 15. janvārī ūdens līmenis Daugavā Andrejostā sasniedza atzīmi 2,14 m, Ķīšezerā 2,03 m, Gaujā pie Carnikavas 2,24 m un Lielupes grīvā 1,88 m virs Baltijas sistēmas nulles.
Neparasti augsta bija ūdens temperatūra: otrās dekādes sākumā Vidzemes un Latgales upēs ūdens bija +2...+4º, Zemgales upēs +4...+5º un Kurzemes upēs +5...+7º silts.
Pirmatnējās ledus formas Latvijas upēs 2006./07. gada ziemā parādījās laikā no 23. līdz 26. janvārim, savukārt pašos lēnākajos upju posmos jau 25., 26. janvārī sāka veidoties ledstāve.
Sala ietekmē upju notece samazinājās, pārsvarā pazeminājās arī ūdens līmeņi. Tomēr daudzviet, kā Amatā pie Melturiem, Ventā pie Kuldīgas, Lielupē pie Mežotnes, Daugavā pie Jēkabpils un Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā intensīva ledus veidošanās izraisīja strauju līmeņa celšanos.
Vižņu sablīvējumi paaugstināja ūdens līmeni Daugavā pie Jēkabpils par 2,5 m, pie Zeļķiem par 2,9 m, Lielupē pie Mežotnes par 1,9 m, Ventā pie Kuldīgas par 1,7 m.
Mēneša augstākie ūdens līmeņi ledus veidošanās periodā novēroti Daugavā pie Jēkabpils un Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā, Lielupē pie Mežotnes un Staļģenes un Gaujā pie Velēnas.
Šī gada janvārī Daugavā pie Jēkabpils augstākais ūdens līmenis bija tikai par 1 cm zemāks nekā 1998.gada janvārī. Ilggadējā novērojumu periodā vēl augstāki līmeņi novēroti 1975.,1990.,1981.un 1991. gada janvāros.
Arī Lielupē pie Mežotnes novērots 6. augstākais janvāra maksimālais ūdens līmenis (aiz 1921.,1946.,1932.,2002.,1959.g.).
- attēls. Ūdens līmeņu paaugstināšanās ledus veidošanās laikā
Janvāra beigās upēs Latvijas austrumu un centrālās daļas upēs pārsvarā bija vērojama ledus sega vai nepilna ledus sega. Ledus bija nevienmērīgs un plāns. Tomēr Daugavā no Ullas Baltkrievijā līdz pat Jersikai vēl turpinājās intensīva vižņu iešana. Piesalas un vižņu iešana bija vērojama arī Salacā Lagastes novērojumu stacijas rajonā, Ventā pie Vārdavas ietekas un Vendzavas, Mēmelē un Mūsā.
19.02.2007.