Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2025. gada februāra Latvijas upju režīma apskats
Februāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −2,9 °C, kas ir 0,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču mēneša vidū tā pazeminājās un 2. dekādē tā bija zem normas. Tuvojoties mēneša beigām, vidējā gaisa temperatūra atkal paaugstinājās.
Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 17,2 mm, kas ir 57% zem mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 8,0 mm. Arī Latvijas upju baseinos nokrišņu daudzums bija krietni mazāks par ilggadīgi vidējām novērotajām vērtībām. Salīdzinot ar ilggadēji vidējiem rādītājiem, vismazākais februārī novērotais nokrišņu daudzums bija Salacas, Gaujas, Ogres, Aiviekstes, Ventas un Bārtas baseinos, tur nokrišņu daudzums bija tikai 26–37% no normas. Kopumā nokrišņu daudzums februārī Lielupes un Daugavas baseinos bija 47–51% no mēneša normas. Irbes baseinā novērotais nokrišņu daudzums bija 64% no mēneša normas.
Kopumā mēneša vidējā upju notece februārī lielākoties saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām. Februārī vidējā upju notece Dubnas, Lielupes, Bārtas un Ventas baseinos bija tikai 40–59% no normas. Aiviekstes baseinā februāra vidējā upju notece bija 73% no normas. Savukārt Ogres un Gaujas baseinos februāra vidējā upju notece bija gandrīz tāda pati vai nedaudz virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām – 100–102% no normas. Mēneša vidējā upju notece Daugavas un Salacas baseinos saglabājās krietni virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām: 119–143% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES februārī bija 580 m3/s, maksimālā pietece 927 m3/s novērota 6. februārī, bet minimālā pietece 314 m3/s novērota 22. februārī.
Februāra sākumā vairākos upju baseinos joprojām bija applūdušas palienes un zemākās vietas. Februārī daudzviet Latvijas upēs ūdenslīmenis ledus veidošanās ietekmē krasi svārstījās, kā arī mēneša beigās sākās atkusnis, līdz ar to sākās sniega un ledus kušana.
Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 1,03–2,33 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 1,04–2,13 m, bet upes lejteces posmā ūdens līmenis svārstījās 0,75–0,88 m robežās. Daugavas baseina upēs februārī ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,34–0,99 m amplitūdā, lielākas svārstības bija Aiviekstē pie Lubānas (1,38 m) un Lielajā Juglā pie Zaķiem (1,70 m).
Zilupē pie Pasienes un Rītupē pie Lozdovas ūdens līmeņa svārstību amplitūda februārī bija attiecīgi 0,24 un 0,60 m.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda februārī bija 0,74–1,19 m robežās. Rūjā pie Vilnīšiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 1,59 m, bet Sedā pie Oleriem tā bijusi mazāka – 0,97 m. Savukārt, Gaujā mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls bija 0,82–1,43 m, citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības februārī bijušas 0,02–0,69 m intervālā, lielākas svārstības novērotas Tirzā pie Lejasciema (0,94 m).
Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā no Mežotnes līdz Slokai bija 0,82–1,05 m. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,39–1,04 m, bet dažviet tā bijusi pat lielāka – Svētē pie Ūziņiem (1,39 m), Misā pie Lielveisiem (1,50 m) un Bērzē pie Baložiem (1,56 m).
Atkušņa un līdz ar to arī sniega un ledus kušanas ietekmē Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstības februārī bija lielākas. Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 1,24–2,00 m, arī tās baseina upēs Ciecerē, Abavā un Imulā bijušas lielas ūdens līmeņa svārstību amplitūdas (0,98–1,73 m). Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls februārī bija 0,25–1,00 m robežās, lielāks Bārtā pie Dūkupjiem (1,46 m) un Irbē pie Vičakiem (1,34 m).
Februāra sākumā ūdenstilpēs sāka veidoties ledus, galvenokārt piesalas un vižņi. Mēneša sākumā ledus intensīvāk veidojās Latvijas austrumu daļā, jo tur bija zemāka gaisa temperatūra. 5. februārī Pļaviņu ūdenskrātuvē posmā Zeļķi–Pļaviņas tika novērota reta vižņu iešana, arī dažās citās austrumu daļas upēs tika novērotas sākotnējās ledus formas.
Februāra otrās dekādes sākumā atsevišķos upju posmos austrumdaļas upēs bija izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem vai nepilna ledus sega. Daugavā turpinājās vižņu iešana, paplašinājās un gar krastiem nostiprinājās piesalas, arī citos upju baseinos intensīvi veidojās ledus. 11. februārī Daugavā Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņām jau bija izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem. Augšpus ledus segai krājās ledus un vižņi, kas nāca no upes augšteces posmiem, Pļaviņu ūdenskrātuvē sāka veidoties sablīvējums.
Lielupes augštecē pie Mežotnes arī bija izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem, bet pie Kalnciema – nepilna ledus sega. Sala ietekmē tuvākajās dienās intensīvi turpinājās ledus segas veidošanās un nostiprināšanās visos upju baseinos, atsevišķos upju posmos veidojās ledus un vižņu sablīvējumi.
Otrās dekādes vidū Daugavas baseina upēs daudzviet turpinājās ledus segas nostiprināšanās. Laucesē pie Lenderņas, Litenē pie Pededzes un Rēzeknē pie Griškāniem bija izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem, kas turpmākajās dienās turpināja nostiprināties. Arī citās Daugavas baseina upēs intensīvi turpinājās ledus segas veidošanās un nostiprināšanās. Februāra vidū Gaujā pie Velēnas bija izveidojusies nepilna ledstāve, citos Gaujas posmos turpinājās ledus veidošanās – gar krastiem nostiprinājās un paplašinājās piesalas, bet upē gāja vižņi, lejtecē bija novērots šķīvjledus. Tirzā pie Lejasciema bija izveidojusies nepilna ledstāve. Februāra vidū Salacā pie Mazsalacas, Rūjā pie Vilnīšiem un Sedā pie Oleriem bija izveidojusies nepilna ledstāve. Arī Lielupes baseina upēs intensīvi veidojās ledus – Lielupē no Staļģenes līdz Slokai bija izveidojusies ledus sega, daudzviet tā bija ar lāsmeņiem. Svētē pie Ūziņiem bija izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem, Misā pie Lielveisiem un Tērvetē pie Bramberģes – nepilna ledstāve. Kurzemes upēs lielākoties gar krastiem izveidojušās piesalas, bet upēs daudzviet gāja vižņi, nepilna ledstāve bija izveidojusies Ventā pie Vendzavas un Abavā pie Rendas, Imulā pie Pilskalniem – ledus sega.
16. februārī ledus sega bija izveidojusies arī Daugavā pie Zeļķiem; 18. februārī – izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem Daugavā pie Jēkabpils; 20. februārī – posmā pie Jersikas; 21. februārī – posmā pie Vaikuļāniem. Turpmākajās dienās līdz pat februāra izskaņai turpinājās ledus segas veidošanās Daugavā. Arī citās upēs intensīvi turpinājās ledus veidošanās un ledus segas nostiprināšanās. 18. februārī Gaujas lejtecē pie Carnikavas bija izveidojusies ledus sega ar torosiem.
Ledus biezuma mērījumus daudzviet nevarēja veikt, jo ledus bija pārāk plāns, tomēr februāra otrās un trešās dekādes mijā iegūtie ledus biezuma mērījumu dati liecināja, ka ledus ir daudz plānāks nekā ilggadēji vidējie dati šim periodam. 19. februārī vidējais ledus biezums Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Liepkalniem bija 10 cm, Alūksnes ezerā 12 cm, Liepājas ezerā 13 cm, Burtniekā 13 cm. 20. februārī vidējais ledus biezums Usmas ezerā bija 9 cm.
Otrās dekādes beigās un trešās dekādes sākumā daudzviet austrumdaļas upēs bija izveidojusies ledus sega – Laucesē pie Lenderņas, Rēzeknē pie Griškāniem un Pededzē pie Litenes bija izveidojusies ledus sega; Ošā pie Kūleniekiem, Aiviekstē pie Lubānas, Mazajā Juglā pie Stariņiem un Ogrē pie Lielpēčiem un Menģeles – ledus sega ar lāsmeņiem. Arī Gaujas baseina upēs – Tirzā pie Lejasciema bija izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem, savukārt Palsā pie Vilkzemniekiem – nepilna ledstāve. Lielupē pie Mežotnes izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem, arī citos Lielupes posmos saglabājusies ledus sega – pie Staļģenes ledus sega ar lāsmeņiem, no Jelgavas līdz Slokai ledus sega. Mūsā pie Ustukiai bija izveidojusies ledus sega. Svētē pie Ūziņiem un Bērzē pie Baložiem bija izveidojusies nepilna ledstāve, bet Misā pie Lielveisiem un Tērvetē pie Bramberģes izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem. Ventā pie Vendzavas un Abavā pie Rendas saglabājusies ledus sega ar lāsmeņiem, Imula pie Pilskalniem – ledus sega.
Trešās dekādes vidū palika siltāks, bija arī nokrišņi, sākās sniega un ledus kušana, izteiktāka tā bija rietumu un centrālās daļas upēs. Mēneša beigās Latvijas upēs sākās intensīvāka ledus sairšana, lielākoties ledus kusa uz vietas, jo ūdenslīmeņa kāpums bija minimāls.
