2021. gada septembra Latvijas upju režīma apskats
Septembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,1 °C, kas ir 0,6 °C zem mēneša normas. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 45,1 mm, kas ir 32% zem mēneša normas (66,1 mm). Visvairāk nokrišņu (78,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā – 25,3 mm.
Septembrī nokrišņu daudzums visos Latvijas upju baseinos bija mazāks nekā ilggadēji vidējās mēneša vērtības. Kopumā nokrišņu daudzums septembrī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 73%, Aiviekstes baseinā 56%, Gaujas baseinā 84%, Salacas baseinā 78%, Ventas baseinā 56% un Lielupes baseinā 64% no normas.
Septembrī Latvijas upju notece bija mazāka par ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām. Lielupes baseina upēs ūdenīgums bija 88%, Gaujas un Aiviekstes baseina upēs 62–64%, Daugavas un Ventas baseina upēs 51–56%, bet Salacas baseina upju notece bija tikai 34% no ilggadēji vidējām noteces vērtībām.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES septembrī bija 173 m3/s, maksimālā pietece 227 m3/s novērota 19. septembrī, bet minimālā pietece 146 m3/s novērota 1. septembrī.
Septembrī lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita bija bez izteiktiem maksimumiem un svārstību amplitūda nebija liela. Atšķirīga situācija novērota Latvijas dienvidrietumu daļā esošajā Bārtas upes baseinā, kur septembra trešajā dekādē bija lietus uzplūdi.
Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības septembrī bija nelielas. Tomēr svārstību amplitūda bija lielāka nekā iepriekšējā mēnesī. Daugavā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstības septembrī bija 0,32...0,66 m intervālā. Daugavas lejtecē pie Andrejostas un Ķīšezerā ūdens līmenis svārstījies 0,75...0,77 m robežās. Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības septembrī bijušas 0,13...0,74 m robežās.
Zilupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda septembrī bija tikai 0,14 m.
Salacā un tās baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda septembrī bija maza, tikai 0,09...0,31 m robežās, vislielākā Rūjā pie Vilnīšiem.
Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības septembrī nav bijušas lielas. Gaujā no Valmieras līdz Siguldai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija robežās no 0,25...0,26 m, lielākas Gaujas augštecē pie Velēnas un lejteces posmā pie Carnikavas, kur ūdens līmenis svārstījies 0,73...0.76 m robežās.
Septembrī Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības bijušas atšķirīgas. Lielākajā daļā upju ūdens līmenis svārstījies 0,18...0,39 m robežās, vietām pat mazāk, bet Tirzā ūdens līmenis svārstījās pat 0,61 m robežās.
Septembrī Lielupē ūdens līmenis svārstījās 0,65...0,89 m robežās. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstības lielākoties novērotas 0,18...0,54 m amplitūdā. Misā pie Lielveisiem ūdens līmeņa svārstības bijušas 0,67 m robežās, bet Bērzē pie Baložiem 1,38 m robežās.
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls septembrī bija 0,58...0,67 m robežās. Ventas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls bijis lielāks, Abavā un Imulā 0,64...0.71 m, bet Ciecerē pat 0,91 m.
Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstības septembrī bija 0,11...0,64 m. Irbē pie Vičakiem ūdens līmenis svārstījies 0,97 cm robežās, bet vislielākās ūdens līmeņa svārstības 0,57...1,81 m robežās novērotas Bārtā.
Mēneša sākumā ūdens temperatūra Latvijas upēs bija 13–18°C, bet septembra pēdējās dienās ūdens temperatūra Latvijas upēs bija 8–12°C.
Septembrī vairākos upju posmos ūdensaugi jau nogūla, bet vietām joprojām saglabājās gar upju krastiem vai visā upes šķērsgriezumā.