2021. gada decembra Latvijas upju režīma apskats
Decembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –4,1 °C, kas ir 3,0 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –27,1 °C tika novērota 7. decembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,3 °C tika novērota 16. decembrī Rucavā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 56,3 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (53,7 mm). Visvairāk nokrišņu (110,9 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē – 24,0 mm. Decembrī sniegoti periodi mijās ar atkušņiem, kuru laikā nokusa sniega sega. Visbiezākā sniega sega novērota 5. decembrī Siguldā – 39 cm.
Decembrī nokrišņu daudzums Aiviekstes un Gaujas upju baseinos bija lielāks nekā ilggadēji vidējās mēneša vērtības, bet citos baseinos nokrišņu bija mazāk. Kopumā nokrišņu daudzums decembrī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 96%, Aiviekstes baseinā 128%, Gaujas baseinā 129%, Salacas baseinā 67%, Ventas baseinā 67% un Lielupes baseinā 85% no normas.
Decembrī Latvijas upju notece bija līdzīga ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām vai lielāka, atsevišķos upju baseinos tā bija ievērojami palielināta. Gaujas baseina upēs ūdenīgums bija 106%, Aiviekstes, Salacas un Ventas baseinu upēs 117–125%, bet Daugavā un Ogrē attiecīgi 153% un 169% no ilggadēji vidējām noteces vērtībām. Lielupes baseinā ūdenīgums bija ievērojami lielāks – 224%.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES decembrī bija 595 m3/s, maksimālā pietece 952 m3/s novērota 19. decembrī, bet minimālā pietece 400 m3/s novērota 31. decembrī.
Upju lejteču posmos ūdens līmeņa svārstības decembrī papildus vēja ietekmai izraisīja arī ledus veidošanās process. Daugavā pie Andrejostas un Ķīšezerā ūdens līmenis svārstījās 1,22…1,23 m robežās.
Decembra sākumā lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita bija bez izteiktiem maksimumiem un svārstību amplitūda nebija liela. Decembra vidū ūdens līmeņa svārstības bija ievērojamas, upēs gāja ledus, veidojās sastrēgumi. Paaugstinoties ūdens līmenim applūda palienes un zemākās vietas. Decembrī bija izplatīti dažādas pakāpes brīdinājumi par ūdens līmeņa paaugstināšanos.
Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības decembrī daudzviet bija lielas. Daugavā no Piedrujas līdz Krāslavai un pie Jersikas ūdens līmeņa svārstības decembrī bija 1,28…1,76 m intervālā, bet citos upes posmos ūdens līmeņa paaugstināšanās un svārstības bija ievērojamākas. Daugavā no Daugavpils līdz Vaikuļāniem ūdens līmeņa svārstības decembrī bija 2,12…2,19 m intervālā. Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķiem un Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis mēneša laikā svārstījās vēl vairāk – 3,40…3,89 m robežās.
Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa režīms decembrī bija atšķirīgs. Vairākos Daugavas baseina upju posmos Latgalē ūdens līmenis svārstījās vien 0,56…0,73 m robežās, biežāk ūdens līmeņa svārstību amplitūda sasniedza 0,88…1,59 m. Vairākos Aiviekstes, Mazās Juglas un Ogres posmos ūdens līmenis svārstījies 1,83…2,32 m amplitūdā, bet Lielajā Juglā pie Zaķiem pat 3,09 m robežās. Applūda upju palienes un zemākās vietas.
Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija neliela – 0,06…0,12 m, bet Rāznas ezerā lielāka – 0,37m.
Zilupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda decembrī bija 0,14…0,27 m.
Salacā un tās baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda decembrī bija 0,16…0,53 m robežās, bet Burtniekā 0,20 m.
Gaujā no Velēnas līdz Siguldai ūdens līmeņa svārstību intervāls decembrī bija robežās no 0,26…0,59 m, lielākas Gaujas lejteces posmā pie Carnikavas, kur ūdens līmenis svārstījies par 1,21 m.
Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības decembrī bijušas ar dažādu intensitāti. Lielākajā daļā Gaujas baseina upju ūdens līmenis svārstījies 0,04…0,26 m robežās. Tirzā un Amatā un atsevišķos citu upju posmos ūdens līmenis paaugstinājās 0,41…0,53 m robežās.
Decembrī Lielupē ūdens līmenis svārstījās 1,11…1,93 m robežās, pie Staļģenes pat par 2,63 m. Mūsā un Mēmelē un vairākās citās Lielupes baseina upēs ūdens līmenis paaugstinājās par 0,56…0,92 m, bet kopumā Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstības lielākoties novērotas 1,07…2,00 m robežās (lielākās Misā un Bērzē pie Baložiem).
Ventā un tās baseina upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls decembrī bija 0,84…1,22 m robežās.
Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstības decembrī bija 0,49…0,97 m. Lielāka ūdens līmeņa svārstību ampilitūda novērota Užavā pie Tērandes, Irbē pie Vičakiem un Durbē pie Cīravas, kur ūdens līmenis svārstījies pat 1,19…1,34 m robežās, bet Bārtā pie Dūkupjiem pat par 1,77 m.
Liepājas ezera ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,70 m, bet Usmas neliela – 0,13 m.
Decembrī turpinājās ledus veidošanās upēs, kas vairākās upēs aizsākās novembra pēdējās dienās. Straujākos upju posmos gāja vižņi, bet lēnākos upju posmos gar krastiem veidojās piesalas.Pirmās dekādes beigās upēs daudzviet bija izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem, nepilna ledus sega vai ledus sega. Vietām, turpinoties ledus veidošanās procesam, veidojās ledus sablīvējumi, kas izraisīja strauju ūdens līmeņa kāpumu. Mēneša vidū kļuva siltāks, upēs sākās ledus iešana, daudzviet veidojās ledus sablīvējumi. Ūdens līmenis paaugstinājās un appludināja daudzu upju palienes un arī zemākās vietas. Latvijas austrumdaļas upēs iepriekš izveidojusies ledus sega lielākoties saglabājās, vien gar krastiem veidojās piekrastes vaļumjoslas.
Pēc atkušņa atsākās ledus veidošanās brīvajos upju posmos, posmos, kur ledus bija saglabājies, tas nostiprinājās – palielinājās ledus biezums. Lēnākajos upju posmos gar krastiem turpinājās piesalu nostiprināšanās vai nostipinājās ledus sega (vietām joprojām bija ar lāsmeņiem vai nepilna).
Decembra trešās dekādes beigās ledus biezumu jau varēja vairākos upju posmos izmērīt. Daugavā pie Daugavpils, Jersikas un Kvadrāta, kā arī Ķīšezerā un Pļaviņu ūdenskrātuvē bija 12…14 cm biezs ledus. Lielupē posmā Kalnciems–Sloka bija 10…13 cm biezs ledus, bet pie Jegavas pat 20 cm biezs ledus. Rāznas un Alūksnes ezeros ledus bija vidēji 19 un 24 cm biezs.