Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2019. gada novembra Latvijas upju režīma apskats
Novembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,0 °C, kas ir 2,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,8 °C tika novērota 25. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,8 °C – 4. novembrī Daugavpilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,5 m/s) tika novērotas 29. novembrī Ventspilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 73,2 mm, kas ir 18% virs mēneša normas (61,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rēzeknē – 127,2 mm, bet vismazāk nokrišņu – Bauskā (44,5 mm).
Nokrišņu daudzums novembrī upju baseinos bija lielāks par normu vai tuvs tai. Kopumā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 150%, Aiviekstes un Gaujas baseinos 107%, Salacas baseinā 105%, Ventas baseinā 108% un Lielupes baseinā 95% no normas.
Kopumā mēneša vidējā upju notece novembrī vairākos upju baseinos joprojām saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām, tomēr vairākos upju baseinos nokrišņu ietekmē bija paaugstināta notece. Novembrī ūdenīgums Gaujas baseinā 215%, Salacas baseinā 203%, Daugavas baseinā 112%, Aiviekstes baseinā 194%, Ogres baseinā 136%, Lielupes baseinā 48% un Ventas baseinā 75% no normas. Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES novembrī bija 651 m3/s, maksimālā pietece 935 m3/s novērota 16. novembrī, bet minimālā pietece 336 m3/s novērota 3. novembrī.
Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaitu novembrī ietekmēja lietus uzplūdieni, nokrišņu ietekmē ūdens līmenis paaugstinājās, vietām paaugstinātais ūdens līmenis saglabājās ilgstoši. Vietām applūda palienes un zemākās vietas.
Novembrī vējuzplūdu ietekmētajos upju posmos un ezeros atsevišķās dienās novērotas krasas ūdenslīmeņa svārstības.
Daugavā ūdens līmeņa svārstību amplitūda novembrī nokrišņu ietekmē bija salīdzinoši liela, posmā Piedruja–Jēkabpils ūdens līmenis svārstījās 1,01–2,16 m robežās, Pļaviņu ūdenskrātuvē 1,84–2,67 m, bet upes lejteces posmā 0,77–0,82 m.
Daugavas baseina upēs novembrī ūdens līmenis lielākoties svārstījās 0,38–1,30 m amplitūdā, Aiviekstes baseinā 1,53–2,86 m, bet Pededzē un Lielajā Juglā pat 2,60–3,11 m robežās.
Zilupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda novembrī bija 0,48 m.
Salacas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 1,02–2,62 m robežās, vislielākā novērota Rūjā pie Vilnīšiem.
Gaujā ūdens līmeņa svārstību intervāls novembrī bija 1,34–1,79 m, bet upes lejteces posmā pie Carnikavas 0,83 m. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības novembrī bijušas 0,42–1,79 m intervālā, lielākās Tirzā un Vaidavā.
Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls novembrī bija 0,69–0,93 m. Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,21–1,10 m.
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 1,06–1,46 m, tās baseina upēs 0,44–1,92 m. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls novembrī bija 0,66–2,36 m robežās, lielākais ūdenslīmeņa kāpums bija Bārtā, Durbē un Irbē.
Mēneša sākumā ūdens temperatūra Latvijas upēs bija 3–10 °C, mēneša trešajā dekādē, līdz ar sala ienākšanu, ūdens ūdenstilpēs atdzisa un mēneša beigās ūdens temperatūra lielākoties bija 1–6 °C robežās.
Novembra sākumā upēs bija ūdensaugi, lielākoties nogūluši, vietām upes bija brīvas no tiem, bet atsevišķos posmos veģetācija bija daļā upju šķērsgriezumu vai visā. Mēneša trešajā dekādē kļuva aukstāks, atdzisa ūdens, un vairākās upēs sāka veidoties sākotnējās ledus formas, galvenokārt piesalas gar krastiem vai gāja vižņi. Dažās mazākās upēs, kā arī Daugavas augštecē izveidojās ledus sega ar lāsmeņiem.