Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2019. gada maija Latvijas upju režīma apskats
Maija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C, kas ir 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,0 °C tika novērota 6. maijā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C novērota 20. maijā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 50,9 mm, kas ir 4%, virs mēneša normas (48,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē – 100,4 mm, savukārt vismazāk nokrišņu – Pāvilostā (16,8 mm).
Pēc ļoti sausā aprīļa maijā lielākajā daļā Latvijas upju baseinu nokrišņu daudzums bija tuvs normas vērtībām vai pat pārsniedza tās. Vienīgi Kurzemes upju baseinos nokrišņu daudzums bija salīdzinoši neliels. Salīdzinot ar ilggadēji vidējiem rādītājiem, vismazākais maijā novērotais nokrišņu daudzums bija Ventas baseinā, tur nokrišņu daudzums bija tikai 76% no normas. Citu Latvijas upju baseinos maijā novērotais nokrišņu daudzums bija lielāks nekā ilggadēji vidējie rādītāji. Kopumā nokrišņu daudzums maijā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 109%, Aiviekstes baseinā 123%, Gaujas baseinā 102%, Salacas baseinā 139% un Lielupes baseinā 104% no normas. Daugavas baseinā Baltkrievijas teritorijā maijā reģistrēti 38–114 mm nokrišņu, vietām nokrišņu daudzums bija pat 200–250% no mēneša normas. Atsevišķās dienās reģistrēti stipri nokrišņi. Arī Daugavas augštecē bija stipri nokrišņi.
Kopumā mēneša vidējā upju notece arī maijā saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām, pat mēneša maksimālās vērtības bija krietni zemākas par maija ilggadīgi vidējām noteces vērtībām. Maijā ūdenīgums Salacas baseinā 48%, Gaujas baseinā 41%, Daugavas baseinā 37%, Aiviekstes baseinā 19%, Ogres baseinā 27%, Lielupes baseinā 24% un Ventas baseinā 25% no normas. Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES maijā bija 396 m3/s, maksimālā pietece 695 m3/s novērota 18. maijā, bet minimālā pietece 264 m3/s novērota mēneša pēdējā dienā.
Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita maijā bija bez izteiktiem maksimumiem un svārstību amplitūda nebija liela. Atšķirīga situācija novērota Daugavā un dažās tās baseina upēs.
Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, arī maijā vairākās upēs novērots šim periodam netipiski zems ūdens līmenis. Vairākās upēs tas bija tuvu ilggadīgajām minimālajām maija ūdens līmeņa atzīmēm. Dažās novērojumu stacijās, piemēram, Gauja–Sigulda, šogad reģistrēts pat zemākais maijā novērotais ūdens līmenis kopš 1940. gada.
Lielā daļā Daugavas baseina teritorijas maija pirmajā dekādē bija novēroti stipri nokrišņi. Sākot no 6. līdz 8. maijam ūdens līmenis upē strauji paaugstinājās. Ūdens līmeņa celšanās turpinājās līdz maija vidum, Baltkrievijas teritorijā vairākos upes posmos ūdens līmenis kopumā paaugstinājās par vairāk nekā diviem metriem. Latvijas teritorijā upes posmā Piedruja–Daugavpils ūdens līmenis lietus uzplūdienā paaugstinājās par 1,76–2,33 m, bet Vaikuļāni–Jēkabpils posmā tikai par 0,88–1,54 m. Tas skaidrojams ar to, ka Daugavas baseinā Latvijas teritorijā nokrišņu bija mazāk, tie nebija tik intensīvi kā upes augštecē. Lietus uzplūdu maksimumi upes posmā Piedruja–Jēkabpils sasniegti laika posmā no 16. līdz 19. maijam.
Daugavas baseina upēs maijā novēroti ļoti atšķirīgi ūdens līmeņa svārstību intervāli. Vislielākās ūdens līmeņa izmaiņas bijušas Aiviekstē pie Lubānas un Pededzē 0,55–0,72 m, bet citās baseina upēs ūdens līmenis svārstījās vien 0,09–0,28 m amplitūdā.
Zilupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda maijā bija tikai 0,16 m.
Salacas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda maijā bija 0,18–0,51 m robežās, vislielākā Salacā pie Mazsalacas.
Gaujas baseinā ūdens līmeņa svārstības maijā bijušas nelielas. Gaujā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija robežās no 0,19–0,41 m, lielākais Gaujas augštecē pie Velēnas. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības maijā bijušas 0,06–0,35 m intervālā, lielākās Tirzā.
Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā Staļģene–grīva maijā bija 0,41–0,54 m, bet pie Mežotnes tikai 0,12 m. Zemgales upēs bija atšķirīga ūdens līmeņa svārstību amplitūda: Mūsā, Viesītē un Tērvetē 0,04–0,14 m, Svētē un Misā 0,34–0,44 m, bet vislielākā Bērzē 0,64 m.
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,21–0,34 m, tās baseina upēs Abavā, Imula un Ciecerē 0,06–0,11 m. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls maijā bija 0,08–0,37 m robežās, lielākais Irbē pie Vičakiem.
Mēneša sākumā ūdens temperatūra Latvijas upēs bija 10–18 °C, mēneša trešajā dekādē, līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos, ūdens ūdenstilpēs iesila, pārsniedzot 20 °C atzīmi. Mēneša beigās ūdens kļuva nedaudz vēsāks un ūdens temperatūra lielākoties bija 12–18 °C robežās. Daugavā mēneša vidū strauji paaugstinājās notece, tāpēc ūdens iesila lēnāk, maksimālā maija ūdens temperatūra Daugavā bija ievērojami zemāka nekā citās upēs.
Ūdens līmenis upēs maijā bija zems, ūdens silts, tāpēc veģetācija turpināja intensīvi attīstīties un upes aizauga ar ūdensaugiem. Seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā.