Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2019. gada jūlija Latvijas upju režīma apskats
Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,2 °C, kas ir 1,2 °C zem mēneša normas, kļūstot par 2. aukstāko jūlija mēnesi 21. gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +3,8 °C tika novērota 13. jūlijā Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,1 °C – 28. jūlijā Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 5. jūlijā Ventspilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 87,3 mm, kas ir 15% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Zosēnos – 133,8 mm, bet vismazāk nokrišņu – Liepājā (34,9 mm).
Jūlijā nokrišņu daudzums Latvijas upju baseinos bija tuvs normas vērtībām vai pat pārsniedza tās. Kopumā nokrišņu daudzums jūlijā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 130%, Aiviekstes baseinā 124%, Gaujas baseinā 122%, Salacas baseinā 204%, Ventas baseinā 123% un Lielupes baseinā 107% no normas.
Kopumā mēneša vidējā upju notece arī jūlijā saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām. Jūnijā ūdenīgums Salacas baseinā 77%, Gaujas baseinā 88%, Daugavas baseinā 39%, Aiviekstes baseinā 44%, Ogres baseinā 35%, Lielupes baseinā 27% un Ventas baseinā 58% no normas. Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES jūnijā bija 132 m3/s, maksimālā pietece 189 m3/s novērota 31. jūlijā, bet minimālā pietece 115 m3/s novērota 5.–6. jūlijā.
Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita jūlijā bija bez izteiktiem maksimumiem, un svārstību amplitūda nebija liela.
Daugavā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,29–0,85 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 2,06–2,56 m, bet upes lejteces posmā 0,99 m.
Daugavas baseina upēs jūlijā ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,09–0,45 m amplitūdā, bet atsevišķos upju posmos līdz pat 0,84 m.
Zilupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūlijā bija tikai 0,05 m.
Salacas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūlijā bija 0,08–0,46 m robežās.
Gaujas baseinā ūdens līmeņa svārstības jūlijā bijušas ar dažādu intensitāti. Gaujā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija robežās no 0,41–0,67 m, bet Gaujas lejtecē pie Carnikavas pat 0,96 m. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības augustā bijušas 0,09–0,62 m intervālā, lielākās Tirzā, Palsā un Vaidavā.
Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā Staļģene–grīva jūlijā bija 0,58–0,83 m, bet pie Mežotnes tikai 0,12 m. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,06–0,55 m.
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,27–0,55 m, bet tās baseina upēs 0,13–0,44 m. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls jūlijā bija 0,05–0,60 m robežās.
Mēneša sākumā ūdens temperatūra Latvijas upēs bija 13–23 °C, mēneša trešajā dekādē, līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos, ūdens ūdenstilpēs iesila, pārsniedzot 20 °C atzīmi. Trešās dekādes vidū ūdens bija iesilis līdz 15–24 °C. Mēneša pēdējās dienās ūdens kļuva nedaudz vēsāks un bija 13–23 °C robežās.
Arī jūlijā veģetācija turpināja intensīvi attīstīties un upes aizauga ar ūdensaugiem. Seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā.