Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2019. gada janvāra Latvijas upju režīma apskats
Kopumā nokrišņu daudzums janvārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 93%, Aiviekstes baseinā 55%, Gaujas baseinā 102%, Salacas baseinā 88%, Lielupes baseinā 97% un Ventas baseinā 94% no normas. Latvijā kopumā nokrišņiem bagātākā bija mēneša otrā dekāde, kam seko mēneša pirmā dekāde. Vismazāk nokrišņu bija mēneša pēdējā dekādē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 46,5 mm, kas ir 8% zem normas (50,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā 79,8 mm, bet vismazāk nokrišņu Zīlānos 26,8 mm.
Janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -4,0 °C, kas ir 0,8 °C zem mēneša normas, siltākā bija otrā dekāde, savukārt zemākās temperatūras reģistrētas mēneša trešajā dekādē. Janvāra otrās dekādes sākumā, galvenokārt Latvijas rietumdaļā un piekrastes rajonos, paaugstinājās gaisa temperatūra un iestājās atkusnis. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā otrajā dekādē bija -1,7 °C, kas ir 1,5 °C grādus virs normas. Kusa sniega sega un arī nokrišņu visvairāk bija otrajā dekādē, līdz ar to mēneša vidū bija novērojama arī upju noteces palielināšanās.
Janvārī turpinājās iepriekšējo mēnešu tendence, kad mēneša vidējā upju notece saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām. Šāda situācija Latvijas upju baseinos novērojama kopš 2018. gada marta.
Janvārī Daugavas ūdenīgums bija tikai 54%, Aiviekstes 37%, Gaujas 36%, Ogres 32%, Lielupes 48% un Ventas 59% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES janvārī bija 174 m3/s, maksimālā pietece 189 m3/s novērota 20. janvārī, bet minimālā pietece 151 m3/s novērota 13. janvārī.
Janvārī, tāpat kā aizvadītā gada decembrī, lielākajā daļā Latvijas austrumu daļas upju bija stabila ūdens līmeņa gaita ar nelielām ūdens līmeņa svārstībām, bet Latvijas rietumu daļas upēs un arī dažās centrālās daļas upēs ūdens līmeņa svārstības bija izteiktākas.
Daugavā ūdens līmeņa mēneša svārstību intervāls bija robežās no 0,38–0,50 m. Izteiktākas svārstības bija Ogrē, kā arī Lielajā un Mazajā Juglā 0,39–0,59 m, Aiviekstē un Dubnā 0,12–0,30 m, bet tikai 0,14–0,19 m Rēzeknē, Pededzē un Zilupē.
Kā jau iepriekš tika minēts, tad Latvijas rietumdaļā upēs svārstības bija lielākas. Mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls Ventā bija 0,83–0,94 m, Imulā un Abavā 0,37–0,52 m, piekrastes upēs Durbē, Bārtā, Rīvā 1,17–1,85 m, Užavā un Irbē 0,93–0,99 m, bet Rojā ap 0,6 m. Lielupē 0,42–1,10 m, citās Lielupes baseina upēs Misā un Bērzē svārstību intervāls bija 0,51–0,68 m, bet Svētē un Mūsā 0,27–0,36 m, Tērvetē tikai 0,08 m. Savukārt Gaujā mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls bija 0,68–0,93 m, citās Gaujas baseina upēs Tirzā un Amatā 0,24-0,35 m, Vaidavā tikai 0,09 m, bet Salacā ap 0,60 m, Rūjā un Sedā 0,47–0,54 m.
Ūdens līmeņa svārstības upēs izraisīja gan atkušņa periodi, gan sala periodi. Austrumu daļas upēs ūdens līmeņa svārstības vairāk radīja ledus procesi. Rietumdaļas upēs un piekrastes upēs ūdens līmeņa paaugstināšanās bija vērojama gan mēneša sākumā, gan mēneša vidū, ko galvenokārt izraisīja pozitīva gaisa temperatūra un nokrišņi.
Būtiskāka ūdens līmeņa paaugstināšanās bija vērojama mēneša vidū, kad, sākot ar 16.–17. janvāri, upēs paaugstinājās ūdens līmenis, to izraisīja gaisa temperatūras paaugstināšanās, sniega un ledus kušana, kā arī atmosfēras nokrišņi. Ūdens līmeņa maksimumi Latvijas rietumdaļā tika sasniegti 19.–20. janvārī. Izteiktāka ūdens līmeņa paaugstināšanās bija tieši piekrastes upēs. Laika posmā no 16.–19. janvārim Bārtā ūdens līmenis paaugstinājās par 1,57–1,76 m, Durbē, Rīvā, Užavā un Irbē par 0,60–1,10 m, Rojā par 0,50 m. Tajā pat laikā Imulā un Abavā ūdens līmenis paaugstinājās tikai par 0,30–0,45 m, bet Ventā par 0,50–0,80 m. Pārējā Latvijas teritorijā atkusnis nebija tik izteikts. Lielupē šajās dienās svārstību intervāls bija ap 0,10 m, pārējās Zemgales upēs 0,10–0,25 m, Vidzemes un Latgales upēs 0,20–0,40 m, Daugavā ap 0,05–0,10 m.
Daugavā pie Piedrujas un Daugavpils visu mēnesi saglabājās ledus sega ar lāsmeņiem, vienīgi otrajā dekādē uz ledus bija novērojamas sniegūdens lāmas. Pie Krāslavas gandrīz visu mēnesi saglabājās paliku piesalas, bet, sākot no 23. janvāra, izveidojās nepilna ledus sega. Periodā no 9.–16. janvārim lejpus posteņa bija izveidojies ledus sablīvējums. Bet pie Vaikuļāniem un Jersikas līdz 10. janvārim bija novērojama ledus sega ar lāsmeņiem, bet pēc tam izveidojās ledus sega. Pie Jersikas līdz pat mēneša vidum lejpus posteņa saglabājās ledus sablīvējums. Atkušņa periodā otrajā dekādē uz ledus bija novērojamas sniegūdens lāmas. Pie Jēkabpils visu janvāri saglabājās nepilna ledus sega, uz kuras mēneša vidū bija novērojamas sniegūdens lāmas. Sākot ar 28. janvāri lejpus posteņa, izveidojās ledus sablīvējums. Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķiem un Pļaviņām ledus sega bija visu mēnesi. Pārējās Daugavas baseina upēs mēneša pirmajā dekādē lielākoties gar krastiem bija novērojamas piesalas. Dubnā pie Višķiem un Lielajā Juglā pie Zaķiem piesalas saglabājās visu mēnesi. Dubnā pie Sīļiem, Ošā pie Kūleniekiem, Aiviekstē posmā Lubāna-Aiviekstes HES, Pededzē pie Litenes, Rēzeknē pie Griškāniem, kā arī Ogrē posmā Lielpēči–Ogre janvāra otrajā dekādē izveidojās nepilna ledus sega, vēlāk arī ledus sega ar lāsmeņiem. Atsevišķās dienās uz ledus bija novērojamas sniegūdens lāmas, atsevišķos posmos arī ledus sablīvējumi.
Gaujas augštecē pie Velēnas stabila ledus sega saglabājās visu mēnesi, bet pie Valmieras mēneša sākumā bija novērojama nepilna ledus sega, vēlāk ledus sega ar lāsmeņiem, bet mēneša vidū izveidojās arī stabila ledus sega. Gaujā pie Siguldas līdz 10. janvārim pie krastiem piesalas un vidēja līdz bieza vižņu iešana, pēc tam izveidojās nepilna ledus sega un saglabājās reta līdz vidēja vižņu iešana. Gaujas lejtecē pie Carnikavas mēneša sākumā bija piesalas un reta vižņu iešana, bet pirmās dekādes beigās izveidojās ledus sega. Tirzā pie Lejasciema, Palsā pie Vilkzemniekiem, Vaidavā pie Apes un Amatā pie Melturiem līdz janvāra otrās dekādes beigām pie krastiem bija novērojamas piesalas, bet trešās dekādes sākumā izveidojās ledus sega ar lāsmeņiem.
Salacā pie Mazsalacas un Lagastes visu mēnesi gar upes krastiem saglabājās piesalas, vien atsevišķās dienās bija novērojama reta līdz vidēja vižņu iešana. Arī Sedā pie Oleriem mēneša sākumā izveidojās piesalas, bet sākot ar 7. janvāri izveidojās ledus sega ar lāsmeņiem, kas saglabājās līdz pat mēneša beigām.
Lielupē visā tās posmā visu janvāri saglabājās ledus sega. Citās Zemgales upēs novērojama nepilna ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem, atsevišķos lēnākos posmos arī ledus sega.
Ventā ledus sega janvārī bija novērojama pie Vendzavas, bet pie Kuldīgas gar upes krastiem piesalas, atsevišķās dienās bija vērojama reta vižņu iešana. Abavā pie Rendas nepilna ledus sega bija visu mēnesi, bet Imulā pie Pilskalniem, sākot no mēneša vidus, izveidojās ledus sega ar lāsmeņiem. Kurzemes piekrastes upes lielākoties no ledus brīvas, atsevišķos posmos gar krastiem novērojamas piesalas un atsevišķās dienās bija novērojama reta vižņu iešana. Bārtā pie Dūkupjiem mēneša beigās bija izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem.
Ledus biezums janvāra beigās Daugavā pie Piedrujas 22 cm, posmā Daugavpils-Jēkabpils 23-25 cm, bet Daugavā pie Kvadrāta ledus biezums 16 cm. Ošā pie Kūleniekiem 10 cm, Rēzeknē pie Griškāniem 17 cm, Indricā pie Brūnuļiem 20 cm, Aiviekstē pie Lubānas 24 cm, bet pie Aiviekstes HES 13 cm. Lielupes posmā Mežotne–Kalnciems ledus biezums janvāra beigās ir no 17–25 cm. Mūsā pie Bauskas 22 cm, bet Ventā pie Vendzavas tikai 8 cm. Gaujā pie Carnikavas janvāra beigās ledus biezums 18 cm. Kopumā janvārī ledus biezums Latgales upēs, kā arī Gaujā, Lielupē un Ventā bija zem normas, vienīgi Aiviekstē pie Lubānas un Lielupē pie Jelgavas ap normu.