Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2019. gada februāra Latvijas upju režīma apskats
Februāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 0,8 °C, kas ir 4,5 °C virs mēneša normas, zemākās temperatūras reģistrētas pirmajā un trešajā dekādē, siltāka bija mēneša otrā dekāde. Tajā diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 1,8 °C, kas ir 5,5 °C grādus virs normas. Februāra pirmās dekādes beigās, galvenokārt Latvijas rietumu un centrālajā daļā, paaugstinājās gaisa temperatūra un iestājās meteoroloģiskais pavasaris. Sniega kušanas un nokrišņu rezultātā mēneša vidū bija novērojama arī upju noteces palielināšanās.
Kopumā nokrišņu daudzums februārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 79%, Aiviekstes baseinā 74%, Gaujas baseinā 116%, Salacas baseinā 128%, Lielupes baseinā 122% un Ventas baseinā 82% no normas. Latvijā kopumā nokrišņiem bagātākas bija mēneša pirmā un otrā dekāde, kad nokrišņu daudzums bija virs normas. Vismazāk nokrišņu bija mēneša pēdējā dekādē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 32,3 mm, kas ir 12% zem normas (36,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā 60,5 mm, bet vismazāk nokrišņu Mērsragā 20,1 mm.
Ja kopš 2018. gada marta līdz pat. gad. gada janvārim mēneša vidējā upju notece saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām, tad februārī atsevišķos upju baseinos situācija mainījās.
Februārī nedaudz zem normas notece saglabājās tikai Daugavā. Citos upju baseinos ūdenīgums bija virs normas: Ogres 119%, Aiviekstes 127%, Lielupes 220%, Ventas 184% un Salacas 112% no normas, bet Gaujas baseinā ap normu.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES februārī bija 334 m3/s, maksimālā pietece 515 m3/s novērota 23. februārī, bet minimālā pietece 177 m3/s novērota 2. februārī.
Februārī lielākajā daļā upju bija novērojamas krasas un būtiskas ūdens līmeņa svārstības, jo bija novērojami vairāki atkušņa periodi, ar nokrišņiem, gaisa temperatūras paaugstināšanos un sniega kušanu, kā arī ledus uzlūšanu un iešanu.
Kurzemē Ventā ledus sega februārī saglabājās pie Vendzavas, bet pie Kuldīgas gar upes krastiem bija piesalas. Arī Ventas pietekās ledus sega saglabājās līdz februāra vidum. Baltijas jūras piekrastes upes lielākoties no ledus bija brīvas, atsevišķos posmos gar krastiem bija novērojamas piesalas.
Kā jau iepriekš tika minēts, tad daļā Latvijas februāra pirmās dekādes beigās iestājās meteoroloģiskais pavasaris, visintensīvāk tas notika Latvijas rietumu un centrālajā daļā. Kurzemē siltā laika un nokrišņu rezultātā strauji kusa sniega sega, ledus upēs zaudēja savu izturību un notika ledus iešana. Paaugstinoties ūdens līmenim, tika sasniegti arī pavasara palu perioda maksimālie ūdens līmeņi. Latvijas dienvidrietumu daļas upēs maksimālie ūdens līmeņi tika sasniegti jau agrāk – februāra otrajā dekādē. Līdz ar to Kurzemes upēs februārī tika novērotas būtiskas ūdens līmeņa svārstības. Ventas posmā Vārdava – Vendzava ūdens līmeņa svārstību intervāls bija no 2,42–2,70 m. Ventas pietekās Ciecerē un Abavā (kā arī tās pietekā Imulā) svārstību intervāls bija no 1,50–1,60 m. Baltijas jūras piekrastes upēs svārstības bija robežās no 1,19–2,16 m.
Arī Lielupē visā tās posmā līdz februāra vidum saglabājās ledus sega. Lielupes baseinā atkušņa rezultātā strauji paaugstinājās ūdens līmenis un sāka sairt ledus sega. Lielupes baseina augštecē 16. februārī sākās ledus iešana posmā Mūsa–Bauska līdz Lielupe–Mežotne. Ledus iešanas un sablīvējumu rezultātā strauji cēlās ūdens līmenis un applūda upju palienes un zemākās vietas Mežotnes – Staļģenes, vēlāk arī vējuzplūdu rezultātā Kalnciema–grīvas posmā. Pie Mežotnes tika sasniegts ūdens līmeņa maksimums. 18. februārī ledus sega saglabājās Lielupē posmā Staļģene–grīva, pie Staļģenes ledus sega bija pakustējusies un lejpus novērojumu stacijas izveidojies sablīvējums. Ledus iešana pie Staļģenes sākās 21. februārī. Lielupes posmā Jelgava – Sloka ledus iešana nesākās, jo atkusni pārtrauca vēsāks periods. Sniega kušanas ūdeņi aiztecēja, tā arī nespējot izraisīt ledus iešanu Lielupē lejpus Staļģenes. Lielupē lejpus Staļģenes, kur ledus sega vēl saglabājās, tā kusa uz vietas. Pie Jelgavas ledus sega ar izskalojumiem, vēlāk arī nepilna ledus sega saglabājās līdz mēneša beigām.
Arī pie Kalnciema ledus februārī neizgāja, bet pie Slokas vējuzplūdu rezultātā ledus sega uzlūza 28. februārī. Citās Lielupes baseina upēs, kurās bija izveidojusies ledus sega, tā saglabājās lielākoties līdz februāra vidum.
Līdzīgi kā Kurzemē arī centrālās daļas upēs februārī bija novērojamas būtiskas ūdens līmeņa svārstības. Lielupē posmā Mežotne – Staļģene svārstību intervāls bija no 2,95–3,17 m, bet posmā Jelgava – Sloka 1,00–1,19 m. Mazākais ūdens līmeņu svārstību intervāls bija novērojams Viesītē, bet Mūsā, Svētē, Tērvetē, Misā un Bērzē svārstības bija robežās no 1,43–2,27 m. Palu perioda maksimālie līmeņi Lielupē tika novēroti februāra otrās dekādes beigās un trešās dekādes sākumā.
Savukārt Vidzemē un Latgalē, kur pavasarīgie laikapstākļi nebija tik stabili, tikai atsevišķās upēs norisinājās ledus iešana un upju attīrīšanās no ledus. Bija vērojamas ūdens līmeņa svārstības, bet ne tik izteiktas, kā Kurzemes un centrālās daļas upēs. Daugavā lielākoties saglabājās nepilna ledus sega un ledus sega ar lāsmeņiem, bet mēneša vidū daudzviet izveidojās piekrastes vaļumjoslas, plaisas ledus segā un uz ledus bija novērojams ūdens. Pie Krāslavas šajā ziemā stabila ledus sega neizveidojās. Pie Daugavpils novērojumu stacijas 19. februārī notika ledus sakustēšanās un vaļuma izveidošanās. Līdzīga situācija bija vērojama arī pie Jēkabpils novērojumu stacijas, kur ledus sakustēšanās un vaļuma izveidošanās notika 20. februārī. 28. februārī šajā posmā bija vērojama bieza ledus iešana. Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķiem un Pļaviņām ledus sega bija visu mēnesi.
Savukārt citās Daugavas baseina upēs ledus sega lielākoties saglabājās līdz februāra otrās dekādes vidum, atsevišķos posmos, piemēram, Aiviekstē pie Lubānas un Pededzē pie Litenes līdz pat mēneša beigām. Daugavā posmā Piedruja – Jēkabpils ūdens līmeņa mēneša svārstību intervāls bija robežās no 0,66–1,23 m. Citās Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības bija izteiktākas. Aiviekstē svārstību intervāls bija no 1,13–2,11 m, Lielajā Juglā par 1,96 m un Mazajā Juglā par 1,20 m, Ogrē par 0,55–1,66 m, Dubnā par 0,38–1,10 m. Citās austrumu daļas upēs ūdens līmeņa mēneša svārstību intervāls bija robežās no 0,19–0,69 m.
Līdzi kā Daugavā arī Gaujā posmā no augšteces līdz Valmierai saglabājās nepilna ledus sega un ledus sega ar lāsmeņiem. Gaujā pie Siguldas decembra sākumā izveidojās ledus sega ar lāsmeņiem, bet, atkusnim ieilgstot, ledus sega saira un jauna ledus sega šoziem tā arī neizveidojās, vien periodiski bija novērojama vižņu iešana. Gaujas lejtecē pie Carnikavas ledus sega saglabājās līdz 28. februārim. Tirzā pie Lejasciema ledus sega saglabājās līdz februāra beigām, bet Amatā, Palsā un Vaidavā gar krastiem bija novērojamas tikai palieku piesalas. Salacā pie Mazsalacas un Lagastes stabila ledus sega šoziem neizveidojās. Sedā ledus sega saglabājās līdz februāra pirmās dekādes beigām, pēc tam gar krastiem bija novērojamas palieku piesalas.
Vidzemes upēs bija mazākas ūdens līmeņa izmaiņas. Gaujā posmā Velēna – Sigulda svārstības bija robežās no 0,63–0,79 m, bet pie Carnikavas 0,99 m. Līča dienviddaļā ietekošo upju grīvu posmos ūdens līmeņa svārstības februārī ietekmēja arī vējuzplūdi. Gaujas baseina upēs svārstību intervāls bija robežās no 0,37–0,92 m. Arī Salacā ūdens līmeņa svārstības bija no 0,59–0,72 m, nedaudz vairāk Sedā un Rūjā no 1,09–1,40 m.
