2018. gada oktobra Latvijas upju režīma apskats

Kopumā nokrišņu daudzums oktobrī lielākajā daļā Latvijas upju baseinu bija lielāks nekā septembrī un tuvāks ilggadēji vidēji novērotajām mēneša vērtībām. Savukārt Salacas baseinā nokrišņu bija mazāk nekā septembrī.

Nokrišņu sadalījums mēneša griezumā bija nevienmērīgs, nokrišņi novēroti oktobra pirmajā un trešajā dekādē, bet oktobra otrajā dekādē niecīgs daudzums nokrišņu reģistrēti vien atsevišķās novērojumu stacijās.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 62,3 mm, kas ir 15% zem mēneša normas (73,0 mm). Visvairāk nokrišņu bija Ventspilī – 103,3 mm, bet vismazāk nokrišņu – Bauskā (39,1 mm).

Kopumā nokrišņu daudzums Daugavas baseinā Latvijas teritorijā un Ventas baseinā bija tuvs ilggadīgi vidējām novērotajām vērtībām, attiecīgi 94% un 92% no normas. Citos Latvijas upju baseinos nokrišņu daudzums bija mazāks par ilggadīgi vidējām novērotajām vērtībām, attiecīgi Aiviekstes baseinā 80%, Gaujas baseinā 83%, Lielupes baseinā 70%, un Salacas baseinā 76% no normas (1. attēls).

attēls. Nokrišņi Latvijas upju baseinos 2018. gada oktobrī

Šogad jau kopš marta Latvijas upju baseinos mēneša vidējā notece ir zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām, arī oktobrī mazūdens periods turpinājās. Attiecīgi oktobrī Daugavas ūdenīgums bija 33%, Aiviekstes 18%, Gaujas 42%, Lielupes 21% un Ventas 28% no normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES oktobrī bija 138 m³/s, maksimālā pietece 149 m³/s novērota 7. un 31. oktobrī, bet minimālā pietece 126 m³/s novērota 2. un 4. oktobrī.

attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2018. gada oktobrī

Vēja ietekmētajos upju posmos mēneša sākumā un oktobra trešajā dekādē bija vērojamas krasākas ūdens līmeņa svārstības gan Lielupes posmā Staļģene–Sloka, gan Gaujas un Ventas lejtecēs, kā arī Daugavas lejtecē un Ķīšezerā (3. attēls). Vējuzplūdu sasniegtās maksimālās vērtības Daugavas un Gaujas lejtecēs bija zemākas nekā septembrī, bet Ventas un Lielupes lejtecēs līdzīgas septembrī novērotajām ūdens līmeņa atzīmēm.

Daugavas lejtecē un Ķīšezerā ūdens līmenis oktobrī svārstījās 91–97 cm robežās, visvairāk mēneša sākumā un arī oktobra otrajā pusē, bet mēneša maksimālās vērtības sasniegtas mēneša pirmajā dekādē stiprā vēja ietekmē, visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 3. oktobrī Daugavgrīvā.

attēls. Vēja ietekmētas ūdens līmeņa svārstības upju lejteces posmos 2018. gada oktobrī

Lielākajā daļā Latvijas upju oktobrī bija stabila ūdens līmeņa gaita vien ar nelielām svārstībām, tomēr vairākās upēs mēneša trešajā dekādē iezīmējās ūdens līmeņa paaugstināšanās nokrišņu ietekmē (4. attēls). Oktobra trešajā dekādē vietām novēroti stipri nokrišņi, kas izraisīja ūdens līmeņa paaugstināšanos vairākos upju baseinos. Ūdens līmeņa paaugstināšanās novērota Salacā, centrālās daļas upēs un vairākās Kurzemes upēs (Užava, Irbe un Bārta). Piemēram, Bārtā ūdens līmenis mēneša trešajā dekādē paaugstinājās par vairāk nekā metru un maksimums iestājās mēneša beigās 28.–29. oktobrī.

attēls. Diennakts maksimālais ūdens līmenis 2018. gada oktobrī

Daugavā ūdens līmeņa svārstības bija neizteiktas, oktobrī ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija vien 9–26 cm.

attēls. Rēzeknes upe Rēzeknē 2018. gada 7. oktobris (foto I. Rudlapa)

Daugavas baseina upēs ūdens līmenis oktobrī bija stabils, mēneša beigās nedaudz paaugstinājās. Lielākajā daļā Daugavas baseina upju tāpat kā Daugavā ūdens līmeņa svārstības bija 7–29 cm robežās. Izteiktākas ūdens līmeņa svārstības novērotas Ogres lejtecē (6. attēls) un Lielajā Juglā, attiecīgi 143 un 79 cm.

attēls. Ogre Ogres pilsētā 2018. gada 20. oktobrī (foto L. Klints)

Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda oktobrī bija neliela 7–27 cm. Gaujas lejtecē pie Carnikavas ūdens līmenis svārstījās 94 cm robežās, ūdens līmeņa maksimālā vērtība tika sasniegta mēneša sākumā, bet lielākās ūdens līmeņa svārstības vēja ietekmē bija mēneša sākumā un arī oktobra otrajā pusē.

Gaujas augštecē un vidustecē oktobrī ūdens līmenis bija ļoti zems. Izvērtējot ilggadīgās minimālās ūdens līmeņa vērtības novērojumu stacijā Gauja–Sigulda oktobrī, laika periodam 1939–2018 redzams, ka ūdens līmenis 2018. gadā ir bijis tuvs zemākajiem novērotajiem ūdens līmeņiem. 2015. gadā arī tika novērots ļoti zems ūdens līmenis, bet šogad mēneša otrajā dekādē tas bija pat zemāks (7. attēls).

attēls. Diennakts minimālais ūdens līmenis oktobrī Gaujā pie Siguldas (1939–2017) un raksturīgie gadi 2015, 2017, 2018

Oktobrī Gaujas baseina upēs nebija ļoti izteikts ūdens līmeņa maksimums, tomēr augstākās ūdens līmeņa atzīmes tika sasniegtas mēneša beigās.

attēls. Amata 2018. gada 16. oktobrī (foto I. Rudlapa)

Salacas baseinā oktobrī ūdens līmenis svārstījās 23–55 cm robežās, augstākie ūdens līmeņi noveroti mēneša beigās laika periodā starp 28.–31. oktobri.

Mūsā, Lielupes augštecē un lielā daļā Lielupes pieteku ūdens līmenis oktobrī bija stabils, bez krasām svārstībām (9. attēls). Bērzē un Lielupē no Staļģenes līdz grīvai ūdens līmeņa svārstības bijušas ievērojamas: 71–134 cm.

attēls. Mēmele pie Skaistkalnes 2018. gada 15.oktobrī (foto M. Siliņa)

Oktobrī Ventā ūdens līmenis svārstījās 27–51 cm robežās, bet Ventas pietekās 18–29 cm robežās (10. attēls). Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstības bijušas ievērojamākas, ūdens līmeņa maksimums Kurzemes upēs iestājies mēneša beigās. Irbē un Bārtā ūdens līmeņa svārstību amplitūda oktobrī bija tuvu 160 cm, citās upēs mazāka.

attēls. Abavas rumba 2018. gada 27. oktobrī (foto I. Rudlapa)

Oktobra sākumā ūdens upēs bija silts, diennakts vidējā ūdens temperatūra upēs lielākoties bija tuvu 10°C vai pat siltāks (11. attēls). Mēneša otrās dekādes beigās diennakts vidējā gaisa temperatūra kļuva vēsāka, līdz ar to arī ūdens tilpju ūdens kļuva vēsāks. Mēneša izskaņā diennakts vidējās ūdens temperatūras vērtības bija tuvākas 5^o^C atzīmei.

attēls. Diennakts vidējā ūdens un gaisa temperatūra 2018. gada oktobrī