2018. gada marta Latvijas upju režīma apskats

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 13,8 mm, visvairāk nokrišņu bija Kolkā – 23 mm, bet vismazāk nokrišņu – Skultē (8,4 mm).

Kopumā nokrišņu daudzums martā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 31%, Aiviekstes baseinā 41%, Gaujas baseinā 28%, Lielupes baseinā 39% un Ventas baseinā 29% no normas (1. attēls).

attēls Nokrišņi Latvijas upju baseinos 2018. gada martā

Martā Daugavas ūdenīgums bija 91%, Aiviekstes 98%, Gaujas 61%, Lielupes 67% un Ventas 66% no normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES martā bija 546 m³/s, maksimālā pietece 714 m³/s novērota 18. martā, bet minimālā pietece 407 m³/s 3. martā.

attēls Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2018. gada martā

Marta pirmajā dekādē upēs turpinājās pakāpeniska ūdens līmeņa pazemināšanās, kā arī attīstījās ledus sega. Latvijas rietumu un centrālās daļas upēs atkušņa ietekmē ledus sega zaudēja savu stiprumu, strauji kusa sniega sega. Sniega kušanas ūdeņi palielināja upju noteci un strauji paaugstinājās ūdens līmenis (3. attēls), tādēļ daudzviet sakustējās ledus un sākās tā iešana. Pēc atkušņa naktīs gaisa temperatūra pazeminājās zem 0 °C, bet dienās sildīja saule, bija maz nokrišņu tādēļ ūdens līmenis upēs pakāpeniski pazeminājās.

attēls Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2018. gada martā

Daugavu gandrīz visā tās garumā klāja ledus sega vietām tā bija ar izskalojumiem, torosiem (4. attēls), tikai pie Vitebskas bija piesalas un vižņu iešana. Ledus segas biezums Daugavā Krievijas teritorijā bija 24–31 cm, Baltkrievijas teritorijā 8–29 cm un Latvijas teritorijā 20–37 cm. Ledus biezums bija par 2–15 cm plānāks nekā vidēji ilggadējais ledus biezums martā. Daugavas posmā no Jēkabpils līdz Pļaviņām zem ledus bija bieza vižņu kārta 1,70 –1,90 m. Marta atkušņa laikā ledus sega kļuva arvien trauslāka un trešajā dekādē posmā līdz Jēkabpilij daudzviet bija izveidojušies vaļumi un nepilna ledus sega.

attēls Ledus sega Daugavā Krustpilī, Pļaviņās un Lielvārdē

Lielākajā daļā Daugavas baseina upju marta otrajā dekādē ledus sakustējās vai kusa uz vietas, trešajā dekādē daudzviet bija nepilna ledus sega vai paliku piesalas (5. attēls). Mēneša beigās jau vietām upju posmi bija brīvi no ledus. Ledus sega visu marta mēnesi saglabājās Pededzē pie Litenes.

attēls Aiviekste pie Aiviekstes HES (07.03.2018) un dolomītu karjera (26.03.2018)

Gaujas posmā no augšteces līdz Valmierai ledus sega saglabājās visu martu, atkušņa laikā uz ledus parādījās ūdens. Gaujā pie Siguldas novērojumu stacijas līdz marta vidum ledus sega bija ar izskalojumiem, trešās dekādes beigās upes posms bija atbrīvojies no ledus segas (6. attēls). Gaujas lejtecē pie Carnikavas ledus sega izzduda naktī uz 29. martu. Ledus biezums marta sākumā pie Valmieras bija 28 cm, bet pie Carnikavas 17–22 cm.

attēls Gauja pie Siguldas (14.03.2018) un Valmierā (20.03.2018)

Lielupes augštecē līdz atkusnim upē bija ledus sega ar torosiem, 13. martā ledus tika pacelts, vēlāk izveidojās ledus sastrēgumi gan lejpus, gan augšpus novērojumu stacijas. 23. marta vakarpusē ledus izgāja, atstājot ledus krautņus krastos. Ledus sastrēguma laikā strauji paaugstinājās ūdens līmenis, pārsniedzot palieņu applūšanas līmeni. Pie Staļģenes ledus izgāja 26. marta vakarā, 30. martā pie Jelgavas un Kalnciema novērotas paliku piesalas.

Lielupes baseina upēs ledus sakustēšanās un iešana novērota marta otrajā dekādē. Ledus iešanas laikā strauji paaugstinājās ūdens līmenis, tādēļ daudzviet pārsniedzot palieņu applūšanas vietas, kā arī plaši applūdinot zemākās vietas (7. attēls).

attēls Lielupes baseina upes 2018. gada 14. martā

Ventā pie Kuldīgas atkārtoti bija izveidojusies ledus sega ar torosiem, 14. martā ledus lokāli sakustējās, tādēļ ūdens līmenis strauji paaugstinājās, kopš 11. marta par 2,86 m. Ledus iešana apstājās un izveidojās ilgstoši ledus sastrēgumi gan lejpus, gan augšpus novērojumu stacijas. Pēc atkušņa naktis kļuva vēsas, bet dienas siltas, tādēļ pakāpeniski ūdens līmenis pazeminājās un ledus krautņi palika krastos. Ventas lejtecē nepilna ledus sega saglabājās līdz mēneša beigām (8. attēls).

Ventā un citās Kurzemes upēs atkušņa laikā strauji kūstot sniegam, tā kušanas ūdeņi un nokrišņi strauji papildināja upju noteci.

attēls Venta Kuldīgā (24.03.2018) un Ventspilī (29.03.2018)