Maijs bija sauss un skaidrs, tādēļ nokrišņi novērojumu stacijās lielākoties bija tikai aptuveni puse no mēneša normas. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 23,8 mm, kas ir 51% zem mēneša normas (48,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Daugavpilī – 55,7 mm, bet vismazāk –– Salacgrīvā (9,4 mm).
Kopumā nokrišņu daudzums maijā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 75%, Aiviekstes baseinā 40%, Gaujas baseinā 54%, Lielupes baseinā 73% un Ventas baseinā 36% no normas (1. attēls).
Maijā Daugavas ūdenīgums bija 58%, Aiviekstes 44%, Gaujas 72%, Lielupes 82% un Ventas 76% no normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES maijā bija 640 m3/s, maksimālā pietece 1181 m3/s novērota 1. maijā, bet minimālā pietece 327 m3/s 31. maijā.
Latvijas upēs maijā ūdens līmenim galvenokārt bija tendence pakāpeniski pazemināties, tikai atsevišķos posmos bija nelielas ūdens līmeņa svārstības (3. attēls). Maija beigās Latvijas upēs jau bija iestājies mazūdens periods.
Daugavā ūdens līmenis turpināja pazemināties jau no pavasara palu maksimuma (aprīļa vidus). Daugavā maijā ūdens līmenis pazeminājās par 1,32–3,30 m. Daugavas baseina upēs maksimālais ūdens līmenis bija maija sākumā, bet izskaņā minimālais (4. attēls). Vislielākās ūdens līmeņa svārstības bija Aiviekstē, ūdens līmenis pazeminājās par 1,10–2,47 m.
Gaujā, Salacā un to baseinu upēs mēneša laikā pakāpeniski pazeminājās ūdens līmenis (5. attēls).
Lielupē un tās baseina upēs ūdens līmenis pakāpeniski pazeminājās. Maija sākumā nokrišņu ietekmē ūdens līmenis paaugstinājās Ventā un tās baseina upēs, kā arī Kurzemes piekrastes upēs. Vēlāk laikam klūstot siltam un saulainam ūdens līmenis pazeminājās arī Kurzemes upēs (6. attēls). Bārtā pie Dūkupjiem maija izskaņā ūdens līmenis bija tuvu ilggadīgi minimālajam ūdens līmenim.
Maijs Latvijā bija ļoti silts, gaisa vidējā temperatūra +15,3°C, tādēļ ūdens upēs un ezeros turpināja pakāpeniski kļūt siltāks. Viena no vissiltākajām dienām bija 30. maijs, tādēļ arī novērots vissiltākais ūdens. (7. attēls) Siltākais ūdens Zemgales upēs, vietām sasniedzot pat +25°C, vēsāks ūdens ir ūdenstilpēs, kas atrodas ēnainos apvidos vai mazās un straujās upītēs, īpaši augstieņu nogāzēs.
Upēs ūdenim kļūstot siltākam un ūdens līmenim pazeminoties, aizauguši upju krasti vai viss upes šķērsgriezums ar ūdens augiem.