Vizuālie materiāli
Hidroloģisko apstākļu raksturojums
KLIMATA PORTĀLS
IZVĒLNE

2018. gada jūnija Latvijas upju režīma apskats

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 44,7 mm. Visvairāk nokrišņu bija Priekuļos – 90,4 mm, bet vismazāk (11,4 mm) Pāvilostā.

Kopumā nokrišņu daudzums jūnijā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 39%, Aiviekstes baseinā 72%, Gaujas baseinā 89%, Lielupes baseinā 49% un Ventas baseinā 42% no normas (1. attēls).

  1. attēls Nokrišņi Latvijas upju baseinos 2018. gada jūnijā

Jūnijā Daugavas ūdenīgums bija 45%, Aiviekstes 23%, Gaujas 65%, Lielupes 55% un Ventas 39% no normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES jūnijā bija 197 m3/s, maksimālā pietece 307 m3/s novērota 1. jūnijā, bet minimālā pietece 160 m3/s 20. jūnijā.

  1. attēls Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2018. gada jūnijā

Jūnijā Latvijas upēs turpinājās mazūdens periods, tādēļ galvenokārt bija novērojama ūdens līmeņa pazemināšanās. Atsevišķās upju novērojumu stacijās novērots zemākais ūdens līmenis visā novērojumu periodā. Upju lejtecēs brāzmainā vēja ietekmē vairākas reizes mēneša laikā paaugstinājās ūdens līmenis. Mēneša trešajā dekādē pāri Latvijai virzījās nokrišņu zona, tādēļ vietām paaugstinājās ūdens līmenis, īpaši Vidzemes upēs (3. attēls).

  1. attēls Diennakts maksimālie ūdens līmenis 2018. gada jūnijā

Daugavā ūdens līmenis pazeminājās līdz trešās dekādes sākumam, vasaras saulgriežu laikā nokrišņu ietekmē bija novērojamas nelielas ūdens līmeņa svārstības (4. attēls). Daugavas atsevišķos posmos – Vaikuļānos un Jersikā šis ir bijis otrs zemākais ūdens līmenis jūnijā visā novērojumu periodā. Daugavas baseina lejteces upēs – Ogrē, Lielajā un Mazajā Juglā maksimālais ūdens līmenis bija periodā no 25.–27. jūnijam. Arī dažās Daugavas baseina upēs – Ošā pie Kūleniekiem, Dubnā pie Sīļiem un Mazajā Juglā pie Stariņiem – novērots otrs zemākais ūdens līmenis novērojumu periodā.

  1. attēls Daugava Krāslavā pie Ostas ielas 2018. gada 20. jūnijā (foto Ā.Rudlapa)

Gaujas baseina upēs līdz trešajai dekādei ūdens līmenis pazeminājās, bet pēc stiprajiem nokrišņiem saulgriežos ūdens līmenis paaugstinājās. Gaujā pie Siguldas visa novērojumu perioda garumā šī gada jūnijā novērots zemākais ūdens līmenis, bet Gaujā pie Valmieras otrs zemākais (5. attēls).

  1. attēls Gauja Valmierā 2018. gada 14. jūnijā (foto S.Puncule)

Salacā ūdens līmenis pazeminājās visa mēneša garumā, bet baseina upēs Sedā un Rūjā ūdens līmenis paaugstinājās pēc 24. un 25. jūnija nokrišņiem.

Lielupē mēneša sākumā novērots zemākais ūdens līmenis, bet 22. jūnijā maksimālais, jo naktī uz 22. jūniju bija intensīvs lietus, kā arī spēcīgas vēja brāzmas valsts centrālajā daļā. Lielupes baseina upēs galvenokārt bija ūdens līmeņa svārstības (6. attēls). Lielupes lejtecē vēja ietekmē vairākas reizes mēneša laikā paaugstinājās ūdens līmenis, ūdens līmeņa paaugstināšanās bija novērojama upes posmā līdz pat Staļģenei. Visstraujāk diennakts laikā (no 24.06 uz 25.06.) ūdens līmenis paaugstinājās Svētē pie Ūziņiem par 32 cm.

  1. attēls Driksa Jelgavā pie Lielās ielas 2018. gada 26. jūnijā (I.Rudlapa)

Ventā un tās baseina upēs, kā arī citās Kurzemes baseina upēs lielākoties novērotas nelielas ūdens līmeņa svārstības ar tendenci ūdens līmenim pazemināties. Arī vairākās Kurzemes upēs šajā jūnijā bija viens no zemākajiem ūdens līmeņiem novērojumu periodā.

Jūnija pirmās dekādes vidus bija vēss, tādēļ pakāpeniski atdzisa arī ūdens ūdenstilpēs (7. attēls). Siltajam gaisam atgriežoties, ūdens temperatūra atkal iesila, bet maksimālā temperatūra bija vairs tikai +23°C Lielupē.

  1. attēls Diennakts vidējā ūdens un gaisa temperatūra 2018. gada jūnijā