2018. gada janvāra Latvijas upju režīma apskats

Janvārī nokrišņu daudzums bija lielāks par normu Latvijas austrumu un centrālajā daļā, bet mazāk Ventas baseinā. Visvairāk nokrišņu bija Lielpēčos 80 mm, vismazāk Saldū 40,3 mm.

Kopumā nokrišņu daudzums janvārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 145%, Aiviekstes baseinā 121%, Gaujas baseinā 98%, Lielupes baseinā 109%, bet Ventas baseinā 86% no normas (1. attēls).

attēls. Nokrišņi Latvijas upju baseinos 2018. gada janvārī

Janvārī Daugavas ūdenīgums bija 406%, Aiviekstes 324%, Gaujas 183%, Lielupes 287% un Ventas 159% no normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES janvārī bija 1326 m³/s, maksimālā pietece 2147 m³/s novērota 8. janvārī, bet minimālā pietece 617 m³/s 25. janvārī.

attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2018. gada janvārī

Latvijas upēs janvāra otrajā dekādē atsākās intensīva sākotnējo ledus formu veidošanās, tādēļ upēs bija novērotas straujas ūdens līmeņa svārstības (3. attēls). Latvijas rietumu un centrālas daļas upēs janvāra beigās bija ledus sakustēšanās un iešana, tādēļ ļoti strauji paaugstinājās ūdens līmenis Ventā pie Kuldīgas un Lielupē pie Mežotnes un Staļģenes.

attēls. Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2018. gada janvārī

Daugavā maksimālais ūdens līmenis galvenokārt bija janvāra pirmās dekādes beigās, bet posmā Jersika–Zeļķi ledus sablīvējuma dēļ mēneša beigās (4. attēls). Ledus sablīvējuma ietekmē ūdens līmenis strauji paaugstinājās Daugavā pie Zeļķiem un Jēkabpilī. Jēkabpilī palieņu applūšanas līmenis bija pārsniegts no 21. līdz 24. janvārim un 28. līdz 29. janvārim par 1–45 cm. Zeļķos ūdens līmenis virs palieņu applūšanas līmeņa gandrīz bija visu janvāri, bet kopš 17.–22. janvārim un 28. janvārī bija jau pārsniegts arī bīstami augsts ūdens līmenis. 18. janvārī bija šī gada maksimālais ūdens līmenis 777 cm, pārsniedzot bīstami augstu ūdens līmeni par 97 cm. Visaugstākais ūdens līmenis janvāra mēnesī ir bijis 1990. gada 3. janvārī 863 cm. Janvāra izskaņā Daugavā ūdens līmenis pakāpeniski pazeminājās, lai gan posmā Jersika–Zeļķi saglabājās augsts ūdens līmenis, jo saglabājas ledus sablīvējumi, bet pārējā Daugavā turpinājās vižņu iešana un piesalas.

Daugavas baseina upēs maksimālais ūdens līmenis bija janvāra sākumā, bet minimālais mēneša vidū. Daugavas baseina upēs galvenokārt janvārī bija novērotas piesalas un vižņu iešana. Ledus sega izveidojās Dubnā, Pededzē pie Litenes, Lielajā Juglā pie Zaķiem, Mazajā Juglā pie Stariņiem un Ogrē pie Lielpēčiem.

attēls Ledus segas veidošanās Daugavā 2018. gada janvārī

Gaujā pie Velēnas ledus sega izveidojās 17. janvārī, bet nākamajā dienā bija novērots augstākais ūdens līmenis, ledus sega lai gan ar vaļumjoslām saglabājās līdz mēneša beigām. Gaujas posmā Valmiera–Sigulda gar krastiem bija piesalas, bet upē vižņu iešana. Gaujas lejtecē no 18.– 26. janvārim novērota intensīva vižņu iešana (5. attēls). Gaujā ūdens līmenis svārstījās 86–148 cm robežās. Gaujas baseina upēs galvenokārt augstākais janvāra ūdens līmenis bija janvāra sākumā, tam bija tendence pazemināties līdz mēneša beigām. Salacā pie Mazsalacas mēneša vidū izveidojās nepilna ledus sega, bet jau 27. janvārī bija novērotas piesalas, kas saglabājās līdz mēneša beigām. Salacā pie Lagastes no 13. līdz 17. janvārim bija vidēja vižņu iešana, bet no 19. janvāra gar krastiem novērotas piesalas. Ūdens līmenim Salacā un tās baseina upēs bija tendence pazemināties.

attēls Reta līdz bieza vižņu iešana Gaujā 2018 gada janvārī

Lielupē no 13.–16. janvārim sākas vižņu iešana, jau 15. janvārī izveidojās ledus sega, 20.–21. janvārī ledus biezums bija 12–19 cm. 29. janvāra vakarā ledus sakustējās pie Mežotnes, tādēļ strauji paaugstinājās ūdens līmenis, 30. janvāra vakarā ledus sāka kustēties pie Staļģenes, nākamajā dienā izveidojās ledus sablīvējumi gan augšpus, gan lejpus novērojumu stacijas. Ūdens līmenis paaugstinājās virs palieņu applūšanas līmeņa. Lielupes posmā Jelgava–Kalnciems 15. janvārī izveidojās ledus sega un tā saglabājās līdz mēneša beigām, tādēļ šajā posmā nav novērotas būtikas ūdens līmeņa izmaiņas. Lielupes baseina upēs augstākais ūdens līmenis bija janvāra sākumā un beigās, bet zemākais ūdens līmenis mēneša vidū. Janvāra beigās ledum kūstot uz vietas un sakustoties strauji paaugstinājās ūdens līmenis.

Ventā janvāra izskaņā strauji paaugstinājās ūdens līmenis, īpaši Kuldīgā, jo tur 29. janvāra vakarā sakustējās ledus sablīvējums lejpus novērojumu stacijas. 30. un 31. janvārī bija vidēja ledus iešana. 20. janvārī Ventā pie Vendzavas ledus segas biezums bija 7 cm (6. attēls). Ventas baseina upēs galvenokārt maksimālais ūdens līmenis bija mēneša pēdējās dienās. Baltijas jūras piekrastes upēs ūdens līmenis atsākā paaugstināties janvāra izskaņā, kad sāka kustēties ledus.

attēls Venta 2018. gada janvārī