Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 42,8 mm, visvairāk nokrišņu bija Jelgavā – 68,8 mm, bet vismazāk nokrišņu – Rēzeknē (27,5 mm).
Kopumā nokrišņu daudzums aprīlī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 106%, Aiviekstes baseinā 141%, Gaujas baseinā 121%, Lielupes baseinā 181% un Ventas baseinā 117% no normas (1. attēls).
Aprīlī Daugavas ūdenīgums bija 78%, Aiviekstes 85%, Gaujas 77%, Lielupes 88% un Ventas 83% no normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES aprīlī bija 1577 m3/s, maksimālā pietece 2293 m3/s novērota 15. aprīlī, bet minimālā pietece 607 m3/s 1. aprīlī.
Aprīļa sākums bija bagāts nokrišņiem, tādēļ Latvijas upēs pavasara palu maksimālais caurplūdums un aprīļa maksimālais ūdens līmenis novērots mēneša pirmajā vai otrajā dekādē, bet Salacā pie Mazsalacas tikai trešajā dekādē. Atsevišķās upēs un to posmos marta maksimālais ūdens līmenis bija augstāks nekā aprīlī. Aprīļa trešā dekāde bija salīdzinoši silta un sausa, tādēļ upēs pārsvarā ūdens līmenis pazeminājās vai atsevišķos posmos bija nelielas svārstības (3. attēls).
Daugavā aprīļa sākumā turpinājās ledus iešana, kas bija sākusies marta beigās. Ledus sega bija kļuvusi trausla, tādēļ neveidojās bīstami sastrēgumi. 5. aprīlī ledus gāja pie Jēkabpils, ledus iešanas laikā bija krasas ūdens līmeņa svārstības, ledus iešana Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķiem un Pļaviņām šogad neizraisīja bīstamas situācijas un noritēja salīdzinoši mierīgi. Daugavā ūdens līmenis paaugstinājās līdz mēneša vidum (13.–14. aprīlim), pēc tam pakāpeniski sāka pazemināties.
Lai gan Daugavas baseina upēs galvenokārt ledus sakustēšanās jau bija marta otrajā dekādē, tomēr vairākus upju posmus vēl aprīļa sākumā sedza ledus sega, piemēram, Ogrē, tādēļ 7. aprīlī bija novērojama ledus iešana un straujas ūdens līmeņa svārstības. Lielākoties Daugavas baseina upēs maksimālais ūdens līmenis novērots aprīļa pirmās dekādes beigās vai otrās dekādes sākumā.
Gaujas augštecē ledus sega saglabājās līdz 5. aprīlim, bet pie Valmieras līdz 3. aprīlim, ledus galvenokārt kusa uz vietas. Gaujā augstākais ūdens līmenis bija periodā no 10.–12. aprīlim. Mēneša otrajā dekādē ūdens līmenis sāka pakāpeniski pazemināties (6. attēls). Gaujas baseina upēs dažviet ledus sega saglabājās līdz 7. aprīlim, ledus lēnām kusa uz vietas. Gaujas pietekās galvenokārt maksimālais ūdens līmenis novērots 6.–7. aprīlī.
Salacā Burtnieku ezera ietekmē maksimālais ūdens līmenis bija tikai mēneša otrās dekādes beigās un trešās dekādes sākumā.
Aprīļa pirmās dekādes sākumā nokrišņu ietekmē Latvijas centrālās un rietumu daļās upēs strauji paaugstinājās ūdens līmenis, maksimālo ūdens līmeni sasniedzot periodā no 5.–7. aprīlim. Ilgstoši augsts ūdens līmenis saglabājās Irbē pie Vičakiem. Iestājoties sausākam laikam, ūdens līmenis upēs sāka pakāpeniski pazemināties (7. attēls). Kurzemi 16.–17. aprīlī šķērsoja nokrišņu zona, tādēļ Ventas baseina upēs novērota ūdens līmeņa paaugstināšanās.
Liela daļa upju bija brīvas no ledus jau aprīļa pirmajās dienās, pārējās upēs ledus sega izzuda aprīļa pirmajā dekādē. Paaugstinoties gaisa temperatūrai, pakāpeniski iesila arī Latvijas ūdenstilpju ūdens, īpaši saulainajās dienās. Aprīļa otrajā pusē ūdens temperatūra upēs bija sasniegusi jau 7–12°C (8. attēls), bet ezeros ūdens temperatūra bija 6–9°C robežās.