2017. gada septembra Latvijas upju režīma apskats

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 129,4 mm, kas ir 95% virs mēneša normas (66,3 mm). Visvairāk nokrišņu bija Liepājā – 186,3 mm, bet vismazāk nokrišņu – Piedrujā (78,9 mm). Kopumā nokrišņu daudzums septembrī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 182%, Aiviekstes baseinā 222%, Gaujas baseinā 193%, Lielupes baseinā 229% un Ventas baseinā 218% virs normas (1. attēls).

attēls. Nokrišņu daudzums Latvijas upju baseinos 2017. gada septembrī

Septembrī Daugavas ūdenīgums bija 194%, Aiviekstes 592%, Gaujas 320%, Lielupes 563% un Ventas 216% virs normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES septembrī bija 800 m³/s, maksimālā pietece 1045 m³/s novērota 22. septembrī un minimālā pietece 624 m³/s 8. septembrī.

attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2017. gada septembrī

Visās Latvijas upju baseinu upēs pēc 18. septembra intensīvajiem nokrišņiem strauji paaugstinājās ūdens līmenis (3. attēls).

attēls. Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2017. gada septembrī

Daugavā viszemākais ūdens līmenis bija septembra sākumā, bet pēc intensīviem nokrišņiem 18. septembrī ūdens līmenis pakāpeniski paaugstinājās, maksimālo vērtību sasniedzot periodā no 21.–25. septembrim (4. att). Daugavā ūdens līmenis svārstījās 17–99 cm robežās.

attēls. Daugava Lielvārdē pie Daugavas ielas 2017. gada 24. septembrī (foto I.Rudlapa)

Daugavas baseina upēs minimālais ūdens līmenis galvenokārt novērots septembra sākumā, tikai atsevišķos upju posmos mēneša beigās. Daugavas baseina upēs ūdens līmenis strauji paaugstinājās pēc 18. septembra intensīvajiem nokrišņiem, maksimālo ūdens līmeni sasniedzot no 19.–24. septembrim. Visstraujāk ūdens līmenis paaugstinājās Lielajā Juglā par 312 cm. Ilgstoši ir applūdušas Aiviekstes palienes, arī citās Daugavas baseina upēs bija applūdušas palienes un zemākās vietas.

Gaujā pirmās dekādes beigās novērots septembra zemākais ūdens līmenis, tomēr nokrišņu ietekmē ūdens līmenis paaugstinājās līdz 27. septembrim par 143–227 cm. Vissvairāk ūdens līmenis paaugstinājās Gaujā pie Valmieras (5. attēls), appludinot zemākās vietas.

attēls. Gauja Valmierā 2017. gada 22. septembrī (foto S. Puncule)

Arī Gaujas pietekās viszemākais ūdens līmenis bija septembra pirmajā dekādē bet maksimālais ūdens līmenis bija 19.–21. septembrī. Vislielākās ūdens līmeņa izmaiņas bija Tirzā pie Lejasciema, ūdens līmenis paaugstinājās par 299 cm. Salacā un tās pietekās novērotas vismazākās ūdens līmeņa izmaiņas salīdzinoši ar citiem upju baseiniem.

Lielupē posmā Mežotne–Jelgava maksimālais ūdens līmenis bija 23. septembrī, savukārt posmā Kalnciems–Sloka 18. septembrī. Ūdens līmenis Lielupē visvairāk paaugstinājās pie Staļģenes par 194 cm. Lai gan Lielupē pie Mežotnes nebija novērota tik strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās, tomēr palienes un zemākās vietas bija applūdušas. Lielupes baseina upēs minimālais ūdens līmenis bija septembra pirmajās dienās, maksimālais 20.–24. septembrī, ūdens līmeņa svārstības bija 67–221 cm robežās (6. attēls).

attēls Mēmele Kurmenes pagastā pie Cepurnieku kapsētas 2017. gada 9. septembrī (foto I.Rudlapa)

Ventā maksimālais ūdens līmenis bija 19.–20. septembrī, ūdens līmeņa svārstības bija 168–202 cm robežās. Arī Ventas baseina upēs pēc intensīvajiem nokrišņiem strauji paaugstinājās ūdens līmenis. Ļoti strauji ūdens līmenis paaugstinājās Bārtā posmā Skuodas–Dūkupji par 290–292 cm. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes upēs maksimālais ūdens līmenis bija periodā no 16.–23. septembrim, ūdens līmeņa svārstības bija 91–231 cm robežās.

Septembra pirmajā dekādē Latvijas upēs bija vissiltākais ūdens 12–16°C robežās, gaisa temperatūrai kļūstot vēsākai arī upēs ūdens kļuva vēsāks. Septembra trešajā dekādē ūdens temperatūra bija 11–13°C robežās.