2017. gada marta Latvijas upju režīma apskats

Marta nokrišņu daudzums Daugavas upes baseinā bija gandrīz divas reizes lielāks nekā norma, savukārt Aiviekstes, Gaujas un Lielupes upju baseinos tas bija nedaudz virs normas, bet Ventas upes baseinā mazāks par normu (1. attēls). Marta pirmā dekāde bija nokrišņiem bagātākā, kopējā nokrišņu summa svārstījās no 9,2 mm Rucavā līdz 69,7 mm Daugavpilī. Marta otrā un trešā dekāde bija salīdzinoši sausas, nokrišņi bija novēroti atsevišķās dienās.

Kopumā nokrišņu daudzums martā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 175%, Aiviekstes baseinā 126%, Gaujas baseinā 115%, Lielupes baseinā 108%, bet Ventas baseinā 87% no normas.

attēls. Nokrišņu daudzums Latvijas upju baseinos 2017. gada martā

Martā Daugavas ūdenīgums bija 316%, Aiviekstes 228%, Gaujas 171%, Lielupes 198% un Ventas 119% no normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES martā bija 1777 m³/s, maksimālā pietece 2494 m³/s novērota 13. martā, bet minimālā pietece 749 m³/s 1. martā.

attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2017. gada martā

Daugavā ūdens līmenis kopš februāra beigām pakāpeniski turpināja paaugstināties. Pirmās straujās ūdens līmeņa svārstības novērotas jau 4. martā, kad atsevišķos posmos novērota ledus sakustēšanās. Daugavas augštecē ūdens līmenis paaugstinājās līdz 14. martam, tomēr maksimālās vērtības sasniedza tikai 24.–25. martā. Maksimālais ūdens līmenis posmā Suraža–Krāslava novērots no 9.–13. martam, savukārt posmā Daugavpils–Vaikuļāni no 6.–8. martam. No 10.–11. martam augstākais ūdens līmenis bija posmā Jersika–Pļaviņas.

Palieņu applūšanas līmenis tika sasniegts Daugavā pie Daugavpils, Vaikuļāniem un Jēkabpils, augsts ūdens līmenis bija pie Zeļķu NS, savukārt ļoti augsts ūdens līmenis 1185 cm virs stacijas “0” atzīmes bija pie Pļaviņu NS. Veicot applūšanas varbūtības aprēķinus Pļaviņām, aprēķināts, ka reizi 17 gados iespējams sasniegt šādu ūdens līmeni. Ledus sastrēgumam lēnām kūstot uz vietas un izejot, ūdens līmenis pakāpeniski pazeminājās līdz marta beigām.

Daugavas baseina upēs meneša laikā novērotas ūdens līmeņa svārstības. Marta sākumā straujas ūdens līmeņa izmaiņas novērotas Ogrē, 2. martā NS Lielpēčos stundas laikā ūdens līmenis pazeminājās gandrīz par 1 metru, savukārt dažas stundas vēlāk Ogrē paaugstinājājas par 1 m. Lielajā Juglā pie Zaķiem 2. martā sasniegts palieņu applūšanas līmenis. Palienes bija applūdušas visu mēnesi Aiviekstē pie Lubānas un Aiviekstes HES.

Marta sākumā Gaujas un Salacas upju baseinos ūdens līmenim bija tendence nedaudz paaugstināties, izņemot Gauju pie Carnikavas, kad 4. martā ledus iešanas laikā ūdens līmenis paaugstinājās par 86 cm, ledum izejot ūdens līmenis pazeminājās par 1 m.

Lielupē posmā Mežotne–Staļģene, ledum sakustoties un izveidojot sastrēgumu, maksimālais ūdens līmenis bija 2. martā. Ventas baseina upēs mēneša sākumā bija novēroti maksimālie ūdens līmeņi, pēc tam ūdens līmenis pakāpeniski pazeminājās (3.attēls).

attēls. Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2017. gada martā

Sarežģīto ledus situāciju martā Daugavā ietekemēja nelabvēlīgie ledus veidošanās apstākļi ziemā, kad sals mijās ar atkušņiem, ledus iešana atsevišķos posmos, veidojot ledus sablīvējumus starp novērojumu stacijām, uzkrājot milzīgas ledus masas. Ledus sakustēšanās novērojumu stacijās galvenokārt bija periodā no 3.–6. martam, līdz 14. martam bija reta līdz bieza ledus iešana, kā arī paliku piesalas. Pie Pļaviņām līdz 8. martam saglabājās ledus sega, nākamajā dienā novērota ledus sakustēšanās. Daugavā pie Pļaviņām ir ass līkums un sašaurinājums, kā rezultātā ledus kustība bija ļoti lēna, tādēļ izveidojās ledus sastrēgums augšpus un lejpus Pļaviņu novērojumu stacijas (4. attēls). No 15.–17. martam upe jau bija atbrīvojusies no ledus, atsevišķos posmos saglabājās ledus krāvumi krastos.

attēls. Ledus sastrēgums Daugavā pie Pļaviņām 2017. gada 10. martā (foto A.Rode)

Aiviekstē pie Lubānas upe pārsvarā bija brīva no ledus, izņemot 7. un 8. martu, kad bija novērota reta vižņu iešana. Pie Aiviekstes HES ledus sega ar lāsmeņiem bija marta pirmajās divās dienās, jo jau 3. martā novērota ledus sakustēšanas, tad līdz 8. martam reta ledus iešana. Citās Daugavas baseina upēs ledus kusa uz vietas, atsevišķās dienās novērota ledus iešana.

Gaujas augštecē ledus pakāpeniski izkusa līdz 20. martam, pie Valmieras ledus sakustējās 3. martā, pie Siguldas reta ledus iešana novērota līdz 6. martam. Savukārt Carnikavā ledus sega ar lāsmeņiem novērota līdz 3. martam, nākamajā dienā ledus strauji izgāja.

Lielupē pie Mežotnes no 2.–3. martam reta ledus iešana. Pie Staļģenes 1. martā no rīta vēl saglabājās ledus sega ar lāsmeņiem, pēcpusdienā bija vērojama ledus sakustēšanās, nākamajā dienā bieza ledus iešana un ledus sastrēgums lejpus novērojumu stacijas. Līdz 6. martam novērota reta ledus iešana. Posmā Jelgava–Kalnciems ledus sakustējās 2. martā un divu dienu laikā šis posms bija brīvs no ledus. Kurzemes upes martā bija brīvas no ledus (5. attēls).

attēls Ventas Rumba Kuldīgā 2017. gada 11. martā (foto J.Rudlaps)