2017. gada maija Latvijas upju režīma apskats

Maijā nokrišņu daudzums visos Latvijas upju baseinos bija zem normas (1. attēls). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 22,2 mm, kas ir 55% zem mēneša normas (49,0 mm). Nokrišņi visvairāk bija Alūksnē – 42,4 mm, bet vismazāk Rucavā (4,8 mm).

Kopumā nokrišņu daudzums maijā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 40%, Aiviekstes baseinā 58%, Gaujas baseinā 57%, Lielupes baseinā 41% un Ventas baseinā 44% no normas.

attēls. Nokrišņu daudzums Latvijas upju baseinos 2017. gada maijā

Maijā Daugavas ūdenīgums bija 89%, Aiviekstes 68%, Gaujas 78%, Lielupes 66% un Ventas 77% no normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES maijā bija 935 m³/s, maksimālā pietece 1546 m³/s novērota 5. maijā, bet minimālā pietece 430 m³/s 29. un 30. maijā.

Intensīvo nokrišņu dēļ aprīļa beigās maksimālā notece Daugavā bija 4. un 5. maijā. Tā kā maijs bija sauss, tad Latvijas upju notece katru dienu samazinājās.

attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2017. gada maijā

Ūdens līmenis Daugavā paaugstinājās līdz 3.–5. maijam, šajā periodā arī fiksēti mēneša augstākie ūdens līmeņi. Sākot ar 6. maiju ūdens līmenis pakāpeniski pazeminājās, maijā beigās sasniedzot minimālās vērtības. Lai gan ūdens līmenis pārsvarā pazeminājās, tomēr atsevišķās dienās novērotas nelielas ūdens līmeņa svārstības. Mēneša laikā Daugavā ūdens līmenis pazeminājās par 1,64–3,55 m (3.attēls) Daugavas baseina lielajās pietekās maksimālais ūdens līmenis bija maija pirmajās dienās. Ūdens līmenis pakāpeniski pazeminājās līdz pat mēneša beigām: Aiviekstē par 1,25–2,12 m, Ogrē par 0,54–0,78 m, Lielajā Juglā par 1,41 m un Mazajā Juglā par 0,52 m.

Gaujā posmā Velēna–Sigulda ūdens līmenis pazeminājās līdz maijā beigām par 0,79–1,30 m. Gaujā pie Valmieras maija beigās ir sasniegts otrs zemākais ūdens līmenis visā novērojumu periodā. Gaujā pie Carnikavas ūdens līmenis paaugstinājās mēneša beigās, jo pārsvarā bija ZR vējš. Maija sākumā Salacā fiksēts maksimālais ūdens līmenis, bet minimālais mēneša beigās. Salacā ūdens līmenis pazeminājās par 0,57–0,66 m.

Lielupē posmā Mežotne–Staļģene augstākais ūdens līmenis bija 2. maijā, tad tas pazeminājās līdz 18.–19. maijam par 0,41–0,82 m. Arī posmā Jelgava–Sloka ūdens līmenis pazeminājās līdz maija vidum, tomēr augstākais ūdens līmenis ir novērots maija pēdējā dienā, jo ziemeļu vēja ietekmē tas paaugstinājās. Lielupes pietekās maksimālais ūdens līmenis bija 1. un 2. maijā, savukārt minimālais 30. un 31. maijā.

Ventā augstākais ūdens līmenis bija no 1.–2. maijam, savukārt minimālais ūdens līmenis Vārdavā bija 31. maijā, Kuldīgā 23. maijā un Vendzavā 17. maijā. Ziemeļu vējš maija beigās paaugstināja ūdens līmeni arī Ventas grīvā. Citās Kurzemes upēs maksimālais ūdens līmenis bija 1. un 2. maijā, bet zemākais ūdens līmenis pārsvarā maija trešās dekādes laikā.

attēls. Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2017. gada maijā

Maija pirmajā dekādē ūdens temperatūra Vidzemes upēs bija 7–10°C, Latgales upēs 9°C, savukārt Zemgales un Kurzemes upēs 8–12°C robežās (4. attēls). Vissiltākais ūdens upēs bija trešajā dekādē, Lielupē pie Mežotnes 21. maijā sasniedzot pat 22°C, savukārt atsevišķos Vidzemes upju posmos, piemēram, Sedā siltākais ūdens bija 31. maijā 12°C. Mēneša vidējā ūdens temperatūra Vidzemes upēs bija 9–14°C, Latgales upēs 12–13°C, Zemgales 12–16°C un Kurzemes upēs 9–15°C robežās.

attēls. Vadakstes upe pie Vadakstes muižas 2017. gada 5. maijā (foto I.Rudlapa)