2017. gada februāra Latvijas upju režīma apskats

Februārī nokrišņu daudzums bija virs normas Daugavas un Gaujas upju baseinos, savukārt zem normas Aiviekstes, Lielupes un Ventas upju baseinos (1. attēls). Līdz februāra otrās dekādes vidum bija sauss un auksts laiks. Sākot ar 17. februāri gandrīz katru dienu visā Latvijā bija novēroti nokrišņi, visvairāk 21. februārī no 6,2–14,9 mm.

Kopumā nokrišņu daudzums februārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 113%, Aiviekstes baseinā 75%, Gaujas baseinā 123%, Lielupes baseinā 79%, bet Ventas baseinā 92% no normas.

attēls. Nokrišņi Latvijas upju baseinos 2017. gada februārī

Februārī Daugavas ūdenīgums bija 127%, Aiviekstes 141%, Gaujas 94%, Lielupes 189% un Ventas 112% no normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES februārī bija 419 m³/s, maksimālā pietece 646 m³/s novērota 28. februārī, bet minimālā pietece 300 m³/s 9. februārī.

attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2017. gada februārī

Daugavā ūdens līmenis pakāpeniski pazeminājās līdz 21. februārim, sākot ar 22. februāri ūdens līmenis pakāpeniski paaugstinājās. Daugavas baseina upēs novērota līdzīga tendence. Gaujā posmā Velēna–Valmiera ūdens līmenim bija tendence pazemināties līdz 20. februārim. 21. februārī Gaujā pie Velēnas ledus sakustējās un strauji paaugstinājās ūdens līmenis, maksimālo vērtību sasniedzot 23. februārī 202 cm virs novērojumu stacijas atzīmes. Arī Gaujā pie Valmieras ūdens līmenis pakāpeniski paaugstinājās kopš 21. februāra. Gaujā pie Siguldas 8. februārī strauji paaugstinājās ūdens līmenis, jo intensīvi veidojās ledus sega. Pakāpeniski ūdens līmenis pazeminājās, bet iestājoties atkusnim un kūstot ledum, ūdens līmenis atkal paaugstinājās. 28. februārī ledus sastrēgumu dēļ bija sasniegta mēneša augstākā vērtība 179 cm virs novērojumu stacijas atzīmes. Gaujā pie Carnikavas vienmērīgas ūdens līmeņa svārstības. Tā kā Salacā daļēja ledus sega izveidojās pirmās dekādes beigās, tad arī novērots, ka paaugstinājās ūdens līmenis, maksimālās vērtības novērotas 9. un 10. februārī. Lielupē ūdens līmenis pazeminājās līdz 18. februārim, nākamajā dienā tas pakāpeniski paaugstinājās, visstraujāk ūdens līmenis paaugstinājās periodā no 23.–25. februārim. Ventā līdz 11. februārim ūdens līmenis galvenokārt pazeminājās, bet veidojoties atkārtotai ledus segai sāka paaugstināties arī ūdens līmenis. Februāra otrajā dekādē ūdens līmenis pazeminājās, bet atkušņa ietekmē, tas strauji paaugstinājās līdz 25. februārim (3.attēls).

attēls. Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2017. gada februārī

Februārī Daugavā bija novērota ledus sega, ledus sega ar lāsmeņiem vai torosiem. Nokrišņu ietekmē februāra 2. dekādes beigās parādījās arī ūdens uz ledus. Mēneša beigās novērotas piekrastes vaļumjoslas. Novērojumu stacijā Krāslava visvēlāk izveidojās ledus sega, tā bija tikai 10 dienas, kā arī periodā 6.–17. februāris novērots ledus sablīvējums lejpus novērojumu stacijas. Kopš 22. februāra novērota nepilna ledus sega un mēneša pēdējā dienā novērots jau vaļums. Daugavā ledus biezums pieauga līdz 15. februārim, pēc tam tas pakāpeniski kļuva plānāks. Ledus biezums Daugavā Baltkrievijas teritorijā svārstījās no 12–35 cm, savukārt Latvijas teritorijā no 12–31 cm.

Aiviekstē pie Lubānas ledus sega ar lāsmeņiem izveidojās 8. februārī, bet kopš 18. februāra jau bija novērotas paliku piesalas un piesalas, februāra beigās jau upes posms ir brīvs. Savukārt Aiviekstē pie Aiviekstes HES ledus sega novērota līdz mēneša beigām, zem ledus segas ir bieza vižņu kārta. Kopš 22. februāra novērotas piekrastes vaļumjoslas. Ogrē pie Lielpēčiem un Ogres ledus sega ar lāsmeņiem novērota līdz 21. februārim. 21. februāra pēcpusdienā Ogrē pie Lielpēčiem ledus pakāpeniski kusa, jo jau 22. februārī novērojumu stacija bija brīva, lai gan augšpus tās bija ledus sablīvējums. Lielajā Juglā saglabājās ledus sega ar lāsmeņiem, no 17.–21. februārim arī ūdens uz ledus.

Gaujas augštecē ledus sega novērota līdz 21. februārim, nākamajā dienā jau ir vaļums. Gaujā pie Valmieras līdz 7. februārim nepilna ledus sega, bet kopš 8. februāra ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem, jau no 18. februāra novērots, ka ledus kūst uz vietas. Gaujā pie Siguldas līdz 6. februārim bija brīvs, 7. un 8. februārī novērota vidēja līdz bieza vižņu iešana, kā rezultātā ļoti strauji izveidojās ledus sega ar lāsmeņiem. Šajā laikā lejpus novērojumu stacijas novērots arī ledus sablīvējums. Arī šajā novērojumu stacijā kopš 18. februāra novērots ūdens uz ledus, kā arī ledus kušana uz vietas, kā rezultātā 23. februārī bija jau nepilna ledus sega un 28. februārī reta ledus iešana (4. attēls). Gaujas lejtecē pie Carnikavas ledus sega un ledus sega ar lāsmeņiem, bet kopš 20. februāra novērots, ka ledus kūst uz vietas.

attēls. Ledus sega ar lāsmeņiem Gaujā pie tilta starp Siguldu un Turaidu 2017. gada 13. februārī (foto I. Latkovska)

Salacā pie Mazsalacas no 7.–15. februārim nepilna ledus sega. Pie Lagastes no 6.–9. februārim reta līdz vidēja vižņu iešana, no 10.–20. februārim ledus sega, ledus pakāpeniski izkusa.

Lielupē pie Mežotnes līdz 23. februārim ledus sega, 24. februārī ledus sakustējās, izveidojot ledus sastrēgumu lejpus novērojumu stacijas. Posmā Staļģene–Kalnciems ledus sega, ledus sega ar lāsmeņiem, vietām arī nepilna ledus sega. Ledus biezums svārstījās no 13–32 cm, biezākais ledus bija pie Mežotnes, savukārt plānākais pie Kalnciema. Mēmelē pie Tabokines ledus sakustēšanās novērota 22. februārī, 23. februārī pie Skaistkalnes bieza ledus iešana (5.attēls). Ventā atkārtoti ledus sega izveidojās 12. februārī, tomēr 17. februāra vakarā ledus izgāja, kopš 26. februāra upe ir brīva.

attēls Ledus iešana Mēmelē pie Skaistkalnes 2017. gada 23. februārī (foto M. Siliņa)