2016. gada septembra Latvijas upju režīma apskats
Šogad Latvijā septembris bija sauss (1.attēls), vissausākā bija otrā dekāde (0,1–1,6 mm), savukārt visvairāk nokrišņu bija septembra pēdējās 3 dienās. Visvairāk nokrišņu bija Baltijas jūras piekrastes pilsētās – Ventspilī un Liepājā 10–11,9 mm (28. septembrī).
Kopumā nokrišņu daudzums septembrī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 33%, Aiviekstes baseinā 26%, Gaujas baseinā 33%, Lielupes baseinā 28%, bet Ventas baseinā 29% no normas.
- attēls. Nokrišņi Latvijas upju baseinos 2016. gada septembrī
Septembrī Daugavas ūdenīgums bija 61%, Aiviekstes 70%, Gaujas 101%, Lielupes 155% un Ventas 44% no normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES septembrī bija 202 m3/s, maksimālā pietece 238 m3/s novērota 1. septembrī, bet minimālā pietece 176 m3/s – 24. un 25. septembrī.
- attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2016. gada septembrī
Latvijas upēs septembrī ūdens līmenis pakāpeniski pazeminājās, atsevišķos upju posmos bija vērojamas ūdens līmeņa svārstības (3. attēls). Daugavā ūdens līmenis pazeminājās par 1–4 cm dienā un līdz mēneša beigām ūdens līmenis bija pazeminājies par 21–37 cm. Arī Daugavas baseina upēs ūdens līmenis turpināja pazemināties – Dubnā par 28–31 cm, Aiviekstē 23–66 cm, Ogrē 18–31 cm un Lielajā Juglā 22 cm.
Ūdens līmenis pazeminājās Salacā par 25–46 cm, Gaujā 50–55, Lielupē 37–82 cm un Ventā 4–23 cm. Vēja uzplūdu ietekmētajos upju grīvu posmos mēneša beigās ūdens līmenis paaugstinājās par 11–14 cm.
- attēls. Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2016. gada septembrī
Latvijas upēs septembrī ūdens temperatūra pakāpeniski pazeminājās un ūdens kļuva vēsāks. Vidējā ūdens temperatūra septembrī Vidzemes un Zemgales upēs bija 12–16ºC, Latgales 14–16 ºC un Kurzemes upēs 13–16ºC robežās.
Septembra pirmās dekādes beigās vairumā Latvijas upju mainījās ūdensobjektu stāvoklis, jo ūdensaugi nogūla upes gultnē (4. attēls).
- attēls Abava pie Rendas hidroloģiskās novērojumu stacijas 2016. gada 25. septembrī (foto I. Rudlapa)