Martā nokrišņi bija tuvu normai, izņemot Ventas baseinu, kur nokrišņi bija zem normas. Nokrišņu daudzums martā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 117%, Aiviekstes 108%, Gaujas 89%, Lielupes 97%, Ventas 35% no normas.
Daugavas ūdenīgums bija 117%, Aiviekstes 129%, Gaujas 146%, Lielupes 81%, Ventas 65% no normas (1.attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES martā bija 702 m³/s, maksimālā pietece 963 m³/s novērota 17. martā, minimālā pietece 410 m³/s – 7. martā.
Martā vidējā gaisa temperatūra bija 2.4 °C virs normas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra mēneša lielākajā daļā bija pozitīva. Mēneša pirmajās divās dienās Latvijas diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zem 0°C (–6...–1°C). Latvijas austrumu daļā diennakts vidējā gaisa temperatūra biežāk bija zem 0°C. Marta sākumā upēs notece pazeminājās, bet pirmās dekādes beigās gaisa temperatūrai paaugstinoties un palielinoties nokrišņiem, ūdens līmenis paaugstinājās un notece palielinājās (2. attēls).
Visu mēnesi bija applūdušas zemākās Aiviekstes palienes pie Lubānas un lejpus Aiviekstes HES.
Līdzīgi kā 2014. un 2015. gadā arī 2016. gada 1.ceturksnī ūdens līmeņi Latvijas upēs pārsvarā visaugstāk cēlās janvāra mēnesī atkušņa un lielā nokrišņu daudzuma rezultātā.
Daugavā ledus sairšanas process, kas bija aizsācies jau februārī, marta sākumā turpinājās. Marta pirmajā dekādē posmā no Veļižas līdz Suražai saglabājās ledus sega vai nepilna ledus sega. 11. martā arī šajā posmā ledus sakustējās, reta līdz bieza ledus iešana turpinājās līdz 30. martam. Otrajā marta dekādē gaisa temperatūrai pazeminoties Daugavā Baltkrievijas teritorijā izveidojās sākotnējās ledus formas – vižņu iešana. Daugava, Latvijas teritorijā pirmajās trīs dienās, atbrīvojās no ledus.
Ūdens temperatūra strauji sāka paaugstināties marta trešās dekādes beigās, ūdens temperatūra sasniedza Vidzemes un Latgales upēs +3...+4º C, Kurzemes un Zemgales upēs +5...+7º C.