2016. gada februāra Latvijas upju režīma apskats

Februārī novērotais nokrišņu daudzums (1. attēls) bija lielāks nekā šī mēneša norma. Februārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā nokrišņi bija 203%, Aiviekstes 199%, Gaujas 212%, Salacas 308%, Lielupes 255% un Ventas baseinā 165% no normas. Visvairāk nokrišņi bija februāra pirmajā un otrajā dekādē.

attēls. Nokrišņi Latvijas upju baseinos 2016. gada februārī

Daugavas ūdenīgums bija 156%, Aiviekstes 209%, Gaujas 252%, Lielupes 291%, Ventas 258% no normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES februārī bija 528 m³/s, maksimālā pietece 619 m³/s novērota 15. un 16. februārī, minimālā pietece 256 m³/s – 1. februārī.

attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2016. gada februārī

Mēneša sākumā upju notece atkušņa ietekmē palielinājās, sasniedzot maksimumu periodā no 4.–8. februārim. Mēneša maksimālā notece 4. februārī bija novērojama Lielupē, Salacā, Gaujā, Ogrē un Aiviekstē, 5. februārī Ventā, bet 8. februārī Daugavā. Pēc tam līdz 10.–11. februārim notece upēs samazinājās, tad nokrišņu ietekmē atkal pieauga līdz 15. februārim. Pakāpeniski ūdens līmenis pazeminājās no mēneša vidus, taču tika novērotas nelielas ūdens līmeņa svārstības, tomēr Aiviekstē visu mēnesi bija pārsniegts palieņu applūšanas līmenis (3. attēls).

attēls. Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2016. gada februārī

Gaisa temperatūra februārī Latvijā bija 6 °C virs normas. Mēneša sākumā Kurzemē un Zemgalē nokusa sniegs. 29. februārī sniega sega Latvijas austrumu daļā bija 3–20 cm, bet visbiezākā sniega sega bija Zosēnos 19 cm un Alūksnē 20 cm. 29. februārī sniega segas biezums Daugavas baseina augštecē (Krievijas un Baltkrievijas teritorijās) bija 2–24 cm.

Jau februāra pirmās dekādes sākumā sākās pakāpenisks ledus segas sairšanas process, galvenokārt ledus kusa uz vietas. Ledus biezums samazinājās, upēs uz ledus parādījās sniegūdens lāmas vai ūdens, ledus segā veidojās caurkusumi un izskalojumi, vietām arī piekrastes vaļumjoslas. Venta, Lielupe un Ogre jau februāra pirmās dekādes beigās un otrās dekādes sākumā bija brīvas no ledus. Arī Gauja, Salaca un Lielā Jugla pamatā bija brīvas no ledus, tikai atsevišķās dienās bija novērojama reta vižņu vai ledus iešana.

Februāra beigās Daugavu no iztekas līdz Suražai vēl klāja ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem. Savukārt pārējā upē bija vaļums vai notika, ledus un vižņu iešana. Posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilj ledus iešana sākās no 6.–8. februārim. Savukārt 11. februārī arī pie Pļaviņu pilsētas Pļaviņu ūdenskrātuvē sāka iet ledus un nākamajā dienā bija izveidojies ledus sablīvējums lejpus un augšpus novērojumu stacijas. Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķiem vēl līdz 25. februārim bija vērojama reta līdz bieza ledus vai vižņu iešana, savukārt pie Pļaviņām ledus sega saglabājās līdz 26. februārim, kad, ledum kūstot uz vietas un kļūstot trauslākam, arī Daugavā pie Pļaviņu NS izgāja ledus.

attēls. Daugava pie Liepkalniem 2016. gada 14. februārī (foto I. Rudlapa)