Decembrī Latvijā nokrišņi bija zem normas visos upju baseinos (1. attēls). Visvairāk nokrišņu bija decembra pirmajā dekādē, kurai seko decembra trešā dekāde. Decembra pirmajā dekādē gandrīz katru dienu bija nelieli nokrišņi. Visvairāk nokrišņu pirmajā dekādē bija 8. decembrī, kad visā Latvijā bija novērojami nokrišņi no 2,3–16,5 mm. Vismazāk nokrišņu bija decembra otrajā dekādē.
Kopumā nokrišņu daudzums decembrī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 89%, Aiviekstes baseinā 82%, Gaujas baseinā 77%, Lielupes baseinā 82%, bet Ventas baseinā 53% no normas.
Novembrī Daugavas ūdenīgums bija 171%, Aiviekstes 183%, Gaujas 179%, Lielupes 276% un Ventas 94% no normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES novembrī bija 699 m3/s, maksimālā pietece 838 m3/s novērota 30. decembrī, bet minimālā pietece 520 m3/s 8. decembrī.
Daugavā no Piedrujas līdz Jersikai ūdens līmenis pazeminājās līdz 8. decembrim, tad 3–4 dienas bija novērojama pakāpeniska ūdens līmeņa paaugstināšanās. Atkārtoti ūdens līmenis pazeminājās no 12.–27. decembrim. Jēkabpilī ūdens līmenis sāka paaugstināties no 11. decembra, bet ledus un vižņu sastrēguma rezultātā strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās sākās 16. decembrī. Ūdens līmeņa paaugstināšanās turpinājās līdz 19. decembrim, kad tika sasniegts 2016. gada maksimālais ūdens līmenis: 604 cm virs stacijas nulles. Augsts ūdens līmenis saglabājās līdz decembra otrās dekādes sākumam, kad, sākot ar 21. decembra pēcpusdienu, ūdens līmenis strauji pazeminājās. Mēneša beigās nokrišņu ietekmē Daugavā ūdens līmenis atkal pakāpeniski paaugstinājās.
Arī pārējās Latvijas upēs pēc 8. decembra nokrišņiem ūdens līmenis sāka paaugstināties. Visstraujāk ūdens līmenis paaugstinājās Daugavas baseina upēs Ogrē, Lielajā Juglā un Mazajā Juglā (2–3 dienu laikā ūdens līmenis paaugstinājās par 56–214 cm). Lielajā Juglā pie Zaķiem bija sasniegts arī palieņu applūšanas līmenis (3. attēls). Gaujā, Salacā, kā arī Lielupē un Ventā līdz decembra beigām bija novērojamas ūdens līmeņa svārstības. Ūdens līmenis atkārtoti sāka paaugstināties mēneša beigās.
Decembrī Latvijas upēs ūdens bija vēss, vidējā ūdens temperatūra Latgales upēs ap 0–1ºC, Vidzemes upēs 1–3ºC, Zemgales un Kurzemes upēs 2–3ºC.
Daugavā Krievijas un Baltkrievijas teritorijā decembra sākumā bija novērojama reta līdz vidēja vižņu iešana un piesalas, kā arī decembra vidū izveidojās nepilna ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem. Savukārt Daugavā Latvijas teritorijā līdz 26. decembrim bija vērojama vidēja vižņu iešana un piesalas (4. attēls). Sarežģīta situācija izveidojās 16. decembrī, kad augšpus Zeļķu novērojumu stacijas izveidojās ledus un vižņu sablīvējums, kā rezultātā strauji paaugstinājās ūdens līmenis Jēkabpilī. Kopš 26. decembra Daugava bija brīva no ledus.
Gaujā no 1.–20. decembrim bija novērojamas sākotnējās ledus formas – sniega putra, reta vižņu iešana un piesalas. Arī Salacā līdz decembra vidum saglabājās piesalas. Vidzemes upes no ledus bija brīvas, sākot ar 20. decembri. Lielupē bija novērojama reta vižņu iešana un sniega putra periodā no 2.–7. decembrim, pie Kalnciema izveidojās arī ledus sega ar lāsmeņiem. Vēl periodā līdz 17. decembrim atsevišķās dienās upē bija novērojamas sākotnējās ledus formas. Ventā pie Kuldīgas tikai 4. un 5. decembrī bija novērojama sniega putra.