Līdzīgi kā jūlijs, arī augusts bija nokrišņiem bagāts mēnesis un līdz ar to visos Latvijas upju baseinos augusta nokrišņu daudzums bija virs normas (1. attēls).
Visvairāk nokrišņu bija augusta pirmajā un otrajā dekādē, bet nedaudz mazāk nokrišņu augusta trešajā dekādē. Visvairāk nokrišņi skāra tieši Vidzemes augstieni, Latvijas centrālo daļu un Latvijas piekrasti. Pirmajā dekādē visvairāk nokrišņu bija Skrīveros, kur 1. augustā nolija 50 mm un dekādē kopumā 96,5 mm, kā arī Rucavā 5. augustā nolija 47,2 mm, bet dekādē kopā 115 mm.
Kopumā nokrišņu daudzums augustā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 121%, Aiviekstes baseinā 148%, Gaujas baseinā 179%, Lielupes baseinā 186%, bet Ventas baseinā 120% no normas.
Augustā Daugavas ūdenīgums bija 100%, Aiviekstes 164%, Gaujas 193%, Lielupes 220% un Ventas 113% no normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES augustā bija 351 m3/s, maksimālā pietece 563 m3/s novērota 1. augustā, bet minimālā pietece 241 m3/s – 31. augustā.
Daugavā ūdens līmenis augustā galvenokārt pazeminājās, tomēr bija novērota neliela ūdens līmeņa paaugstināšanās Krievijā un Baltkrievijā no 6.–11. augustam (par 2–13 cm) un Latvijā no 11.–14. augustam (par 1–7 cm) (3. attēls).
Citās Daugavas baseina upēs līdz 13. augustam ūdens līmenis paaugstinājās, piemēram, Aiviekstē pie Lubānas par 100 cm. Kā arī ūdens līmenis paaugstinājās pēc 17. augusta nokrišņiem, piemēram, Ogrē, kur trīs dienu laikā ūdens līmenis paaugstinājās par 60–90 cm un Lielajā Juglā par 100 cm.
Arī Gaujas baseina upēs augusta pirmās dekādes intensīvo nokrišņu ietekmē bija vērojama ūdens līmeņa paaugstināšanās: no mēneša sākuma līdz 9. augustam posmā Velēna–Carnikava ūdens līmenis paaugstinājās par 18–57 cm. Arī pēc 17. augusta nokrišņiem Gaujā ūdens līmenis paaugstinājās par 32–44 cm. Lielupē ūdens līmenis paaugstinājās līdz 9.–11. augustam par 31–63 cm. Ventā mēneša sākumā novērotas ūdens līmeņa svārstības ar tendenci, ka ūdens līmenis paaugstinās, tomēr mēneša beigās visās Latvijas upēs ūdens līmenis pazeminājās.
Vidējā ūdens temperatūra augustā Vidzemes un Zemgales upēs bija 16–19ºC, Latgales upēs 18–20ºC un Kurzemes upēs 15–19ºC robežās. Otrajā dekādē ūdens temperatūra pazeminājās aptuveni par 1–3ºC. Augusta trešās dekādes vidējā gaisa temperatūra bija par 2,8ºC siltākā nekā otrā dekāde, tādēļ ūdens Latvijas upēs atkal iesila (4. attēls).
Augustā turpinājās veģetācijas attīstība upju gultnēs un ūdensaugi pārsvarā novērojami pa visu teces šķērsgriezumu aizņemot 50–60%, atsevišķās vietās pat 80–90% no upes šķērsprofila. Atsevišķos upju posmos ūdensaugi novērojami gar krastiem (5. attēls).