Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Jūlijs, 2026
Jūlija apskats
Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,4 °C, kas ir 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā.
Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Vairāk ar temperatūras rekordiem var iepazīties gaisa temperatūras ekstrēmu monitoringa rīkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm).
Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm).
Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī.
Sausuma un mitruma rādītājs (SPI) jūlijā daļā Latvijas novērojumu staciju biju normas robežās, bet gandrīz visās Zemgales un Kurzemes reģionu stacijās SPI norādīja uz mitriem līdz pat ekstremāli mitriem apstākļiem (esktremāls mitrums tika novērots Bauskā un Ventspilī).
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā.
Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā.
Ugunsbīstamība Latvijā jūlija mēnesī lielākoties bija zema. Augstākā ugunsbīstamības indeksa (UBI) vērtība (23,0) novērota 18. jūlijā Rēzeknē.
Saules spīdēšanas ilgums jūlijā bija mazāks nekā vidēji 1991.–2020. gadu periodā, izņemot Latvijas austrumos, kur tas bija nedaudz virs normas.
Jūlija 3. dekādes apskats
Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis.
Latvijā viszemākais sausuma un mitruma rādītājs (SPI) 1 mēneša periodā bija Alūksnes novadā un Rēzeknē (0,08), bet 3 mēnešu periodā – Cēsu novadā (−0,09). Savukārt Ventspils pilsētā un novadā - vienīgajos Latvijas teritorijā - gan 1, gan 3 mēnešu SPI turpināja pārsniegt ekstremāla mitruma slieksni (2,00).
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī.
Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī.
Ugunsbīstamība Latvijā jūlija 3. dekādē turpināja būt lielākoties zema. Augstākā ugunsbīstamības indeksa (UBI) vērtība (17,1) novērota 31. jūlijā Bauskā.
Jūlija 2. dekādes apskats
Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts.
Sausuma un mitruma rādītājs (SPI) Latvijā viszemākais 1 mēneša periodā bija Rēzeknē (−0,32), bet 3 mēnešu periodā – Saulkrastu novadā (−0,24). Savukārt augstākais abos periodos tas bija Ventspilī (3,45 un 2,59).
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā.
Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē.
Ugunsbīstamība Latvijā jūlija 2. dekādē bija lielākoties zema. Augstākā ugunsbīstamības indeksa (UBI) vērtība (23,0) novērota 18. jūlijā Rēzeknē.
Jūlija 1. dekādes apskats
Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis.
Sausuma un mitruma rādītājs (SPI) Latvijā viszemākais 1 mēneša periodā bija Augšdaugavas novadā (−0,21), bet 3 mēnešu periodā – Saulkrastu novadā (−0,44). Savukārt augstākais abos periodos tas bija Ventspilī (3,27 un 2,02).
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū.
Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā.
Ugunsbīstamība Latvijā jūlija 1. dekādē bija lielākoties zema. Augstākā ugunsbīstamības indeksa (UBI) vērtība (13,0) novērota 2. jūlijā Stendē.