Publicēts: 28.08.2026.
Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.

Visspēcīgākā vasaras vētra un stiprs lietus
2026. gada 22.–23. augustā

Augusta otrajā pusē piedzīvojām visspēcīgāko vasaras vētru vēja novērojumu vēsturē, kuras gaitā reģistrēti gan nokrišņu, gan vēja rekordi un plašās teritorijās izraisīti postījumi.

Sinoptiskā situācija

Naktī uz 21. augustu Eiropas centrālajā-dienvidu daļā sāka veidoties jauns ciklons, kuram Berlīnes Brīvā universitāte deva vārdu Priska. Galvenie šīs vētras veidošanās iemesli bija izteikts temperatūras kontrasts starp siltajām gaisa masām dienvidos un vēsāku gaisu ziemeļos, aktīva atmosfēras frontālā zona, kā arī no Vidusjūras reģiona nākošais lielais gaisa mitrums, kas ļāva veidoties stiprajām lietavām. Ciklons virzījās uz ziemeļiem, ziemeļaustrumiem Baltijas valstu virzienā, kur savu spēcīgāko fāzi sasniedza 22. augustā un naktī uz 23. augustu, tam atrodoties virs Lietuvas un Latvijas. Ciklona centrs Latviju no dienvidiem sasniedza 22. augusta pēcpusdienā, bet lietus valsts dienvidu daļā sāka līt jau priekšpusdienā. Dienas gaitā ciklona centrs virzījās pāri valsts centrālajiem rajoniem, bet tā ietekmē ļoti stipras lietavas un vēja brāzmas tika novērotas plašā Latvijas teritorijā. 23. augusta nakts otrajā pusē ciklons jau atradās Igaunijas teritorijā, tomēr dienas pirmajā pusē Latvijā vēl saglabājās brāzmains vējš.

LVĢMC frontālā analīze 22. augustā plkst. 06.00 UTC un 15.00 UTC

Ciklons prognožu scenārijos sāka parādīties aptuveni 3 dienas pirms paša notikuma, tomēr sākotnējā informācija neliecināja par tik stipru vēju un lietu, kā arī tādu ciklona trajektoriju, kas skartu Latviju. Divas dienas pirms vētras prognožu scenāriji jau sāka liecināt par to, ka vētra visticamāk Latviju tomēr skars, tādēļ šī informācija tika iekļauta prognozēs, bet piektdienā, dienu pirms vētras, pārliecība par gaidāmajiem notikumiem bija pietiekama, lai sinoptiķi sagatavotu nepieciešamos brīdinājumus. 22. augustā spēkā bija vairāki dzeltenās līdz pat sarkanās pakāpes brīdinājumi par bīstamiem laika apstākļiem – ļoti stipru vēju, kā arī ļoti stipru lietu, valsts centrālajā-rietumu daļā pat ekstremāli stipru lietu.

Novērotais vēja ātrums

Latvijā vētras stipruma vēja brāzmas visbiežāk novērojamas rudens–ziemas sezonā, taču arī vasarā tās mēdz sasniegt vētras stiprumu (vismaz 20,8 m/s) vai pat vairāk. Tomēr ierasti vasaras vētras nes nevis aktīvi cikloni, bet pērkona negaisus izraisošie gubu-lietus mākoņi, un šajās situācijās spēcīgi vēji novēroti īslaicīgi, nevis vairākas stundas no vietas. Tieši tāpēc 2024. gada vētra bija nozīmīga, jo tā bija pirmā reize, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā (7 stacijās) tika novērotas vētras spēka vēja brāzmas.

Šajā vētrā 22.–23. augustā maksimālās vēja brāzmas vētras spēku sasniedza 14 novērojumu stacijās, turklāt 8 no tām brāzmas pārsniedza stipras vētras slieksni (vismaz 24,5 m/s). Lielākās vēja brāzmas novērotas Daugavgrīvā (31,0 m/s), iekšzemē – Jelgavā (26,8 m/s). Latvijas vidējā maksimālo brāzmu vērtība 22. augustā bija 20,7 m/s, un tā ir visaugstākā vasaras mēnešu vērtība novērojumu vēsturē.

Maksimālās vēja brāzmas Latvijā 2026. gada 22.–23. augustā

Apskatot datus par maksimālajām vēja brāzmām vasaras mēnešos kopš 1966. gada, var secināt, ka agrāk ir bijušas reizes, kad pūtis stiprāks vējš (visstiprākais – 33,0 m/s Dobelē 2022. gada 4. jūlijā), taču tas ir skāris daudz mazāku teritoriju – līdz 4 stacijām ar vētras un līdz 2 stacijām ar stipras vētras stipruma brāzmām. Turklāt šajos gadījumos arī nokrišņu daudzums ir bijis krietni mazāks. Līdz ar to var apgalvot, ka 22.–23. augusta ciklona Priska izraisītā vētra bijusi visspēcīgākā Latvijā vasaras sezonā, pārspējot 2024. gadā piedzīvoto.

Visilgāk vētras stipruma brāzmas novērotas Ventspilī – 12 secīgas stundas (sākot no 22. augusta plkst. 15.00), kas ir stacijas vasaras rekords secīgām stundām ar vētras stipruma brāzmām. Daugavgrīvā tādas bija 10 stundas, taču nepārsniedza 2024. gada vētrā uzstādīto rekordu (13 stundas). Citās stacijās arī novērotas ilgstošas vētras stipruma brāzmas: Rēzeknē – 6 stundas, Bauskā, Kolkā un Saldū – 5, Dagdā, Jelgavā un Rīgā – 4 stundas. Dagdā 4 secīgas stundas ar vētras stipruma brāzmām ir rekords visa gada griezumā, proti, ņemot vērā arī rudens–ziemas vētras, savukārt Rēzeknē, Bauskā, Kolkā, Dagdā un Jelgavā uzstādīti vasaras mēnešu rekordi secīgām stundām ar vētras stipruma brāzmām.

Maksimālās vēja brāzmas LVĢMC novērojumu stacijās 2026. gada 22.–23. augustā

Novērotais nokrišņu daudzums

Ciklonam šķērsojot Latviju, kopējais divu diennakšu nokrišņu daudzums 22.–23. augustā vidēji Latvijā sasniedza 50,4 mm jeb 66% no mēneša normas (76,8 mm). Tas ir 2. lielākais novērojumu vēsturē (aiz 2024. gada vētras), savukārt 22. augustā vidēji Latvijā nolija 36,1 mm jeb 47% no mēneša normas – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē.

Faktiskais

Novirze no dekādes normas

Apskatot nokrišņu daudzumu novērojumu stacijās, visvairāk izceļas Kolka. Tur 22. augustā nolija 102,9 mm jeb 125% no stacijas mēneša normas, kas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums Kolkā, apsteidzot iepriekšējo rekordu par 33,2 mm (69,7 mm 2011. gada 20. augustā), savukārt Latvijas mērogā tas ierindojas 7. vietā. Divās diennaktīs nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 124,8 mm, kas ir 152% no stacijas mēneša normas, kļūstot par desmito no mitrākajām divām diennaktīm, kas kādā stacijā pieredzētas.

Citās stacijās 22.–23. augustā arī novērots ievērojams nokrišņu daudzums. Kopā 20 stacijās 22. augustā bija ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm), savukārt 9 no tām nolija vismaz 50 mm. Mēneša norma vētras laikā pārsniegta arī Vičakos, Stendē, Saldū un Dobelē, un novērotie nokrišņu daudzumi gan vienā, gan divās diennaktīs ierindojas starp 10. lielākajiem šo staciju novērojumu vēsturē.

Nokrišņu daudzums LVĢMC novērojumu stacijās 2026. gada 22.–23. augustā

Vēsturisko datu salīdzināšanai galvenokārt nokrišņu daudzums apskatīts diennakšu griezumā, taču vērts ieskatīties arī stundu novērojumos. Kolkā un Vičakos vētras laikā novērotas 17 secīgas stundas (sākot no 22. augusta plkst. 12.00) ar nokrišņiem vismaz 1 mm, kas ir šo staciju rekords stundu novērojumu vēsturē. Citviet arī novērots ilgstošs lietus – Siguldā, Stendē un Ventspilī 14 stundas, Kuldīgā un Liepājā 13 stundas, Rucavā 12 stundas, Saldū 11 stundas, Pāvilostā 10 stundas pēc kārtas, taču tie nebija staciju rekordi, izņemot Rucavu. Šo divu dienu laikā maksimālais stundas nokrišņu daudzums novērots Kolkā – 17,4 mm (19.00–20.00 22. augustā). Tam seko 15,9 mm Dobelē (11.00–12.00 22. augustā) un 15,3 mm Kolkā (17.00–18.00 22. augustā).

Hidroloģiskā situācija

Pēc stiprajām lietavām daudzās upēs strauji paaugstinājās ūdenslīmenis. Ūdenslīmeņa kāpums Latvijas rietumu daļas upēs, kur lija visspēcīgāk, sākās jau 22. augustā – Ventas un Bārtas baseinos vietām ūdenslīmeņa kāpumam pārsniedzot pat 3 m.

Ūdenslīmeņa gaita Latvijas rietumu daļas upēs 18.08–28.08.2026.

Ūdenslīmeņa kāpuma dēļ Kurzemes upju krastos plaši bija applūdušas palienes un zemākās vietas. Ar mazāku intensitāti ūdenslīmenis paaugstinājās arī centrālās daļas upju baseinos gan Lielupes, gan Daugavas baseina atsevišķās upēs. Vasarai tas bija neierasti straujš ūdenslīmeņa kāpums, kā ietekmē tika sagatavots dzeltenās pakāpes brīdinājums. Iestājās sausāks laiks, ūdenslīmenis upēs sāka stabilizēties un jau 25.–27. augustā daudzviet pat pazeminājās ūdenslīmenis. Tomēr Irbes upes baseinā vēl 28. augustā turpinās pakāpeniska ūdenslīmeņa paaugstināšanās.

Postījumi

Ciklona Priska izraisītā vētra Latvijā izraisīja pamatīgus postījumus plašā teritorijā, gan no nogāztiem kokiem un nolūzušiem zariem, gan no lietavu izraisītiem plūdiem. Vētrā cieta vismaz 14 cilvēki, un negadījumā Jelgavā viens cilvēks gāja bojā.¹

Vētras kulminācijā elektroapgāde bija traucēta vairāk nekā 277 000 mājsaimniecību, tie bija plašākie elektrības traucējumi 20 gadu laikā, turklāt atslēgumi bija ne tikai sadales, bet arī pārvades elektrotīklā. Vairākiem tūkstošiem mājsaimniecību, galvenokārt Aizkraukles, Preiļu, Jēkabpils un Rēzeknes novadā, elektroapgādes nebija ilgstoši – vairākas dienas pēc vētras beigām, kamēr notika un turpina notikt bojājumu novēršana.²

Vairāki desmiti valsts autoceļu bija daļēji vai pilnībā bloķēti nokritušo koku un zaru dēļ. Atsevišķās vietās koki uz ceļiem atradās ik pēc pārdesmit metriem.³ Lēsts, ka valsts mežos bojāto koku apjoms varētu pārsniegt 100 000 kubikmetru, postījumi konstatēti arī atpūtas objektos valsts mežos.⁴ ⁵