Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2026. gada augusta Latvijas hidroloģiskā režīma apskats
Augusta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,0 °C, kas ir 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem.
Latvijas upju baseinos augustā novērotais nokrišņu daudzums bija lielāks nekā ilggadēji vidējie rādītāji. Kopumā nokrišņu daudzums augustā Ogres, Bārtas un Salacas baseinos bija 106–116%, bet Irbes, Daugavas un Aiviekstes baseinos bija 156–197%. Ievērojami mitrāks bija Gaujas, Ventas un Lielupes baseinos, kur nokrišņu daudzums bija 233–295%.
Augustā zem normas upju notece saglabājās Aiviekstes, Daugavas un Dubnas baseinos, sasniedzot 57–78% no ilggadēji vidējās mēneša normas. Lielupes un Salacas baseinos notece bija tuvu normai, attiecīgi 99% un 106% no normas. Savukārt virs normas ūdenīgums tika novērots Ogres, Gaujas, Ventas un īpaši Bārtas baseinos, kur notece sasniedza attiecīgi 119%, 139%, 373% un 483% no normas. Vislielākā novirze no normas bija Ventas un Bārtas baseinos, kur mēneša vidējā notece vairāk nekā trīs līdz piecas reizes pārsniedza ilggadēji vidējo augusta vērtību.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES augustā bija 176 m3/s, maksimālā pietece 203 m3/s novērota 1. augustā, bet minimālā pietece 151 m3/s novērota 16. augustā.
Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita augusta pirmajā un otrajā dekādēs bija bez izteiktiem maksimumiem un svārstību amplitūda nebija liela, bet mēneša trešajā dekādē iestājās mitrāks periods, lija plašās teritorijās, daudzviet ļoti intensīvi.
Pēc vētras un ilgstošajām lietavām daudzās Latvijas upēs strauji paaugstinājās ūdens līmenis. Visizteiktākais kāpums tika novērots valsts rietumu daļas upēs, kur lija visspēcīgāk. Ūdens līmeņa kāpums Ventas un Bārtas baseinos sākās jau 22. augustā, vietām pārsniedzot pat 3 m. Tā rezultātā Kurzemes upju krastos plaši applūda palienes un zemākās teritorijas, applūda atsevišķi ceļi un veidojās izskalojumi. Piemēram, Talsu novadā satiksmei tika slēgts vietējās nozīmes autoceļš.1 Ar mazāku intensitāti ūdens līmenis paaugstinājās arī atsevišķās Lielupes un Daugavas baseina upēs. Vasaras periodam tas bija neierasti straujš ūdens līmeņa kāpums, tādēļ tika izsludināts dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdens līmeni Latvijas rietumu daļas upju baseinos.
25. augustā novērojumu stacijā Roja–Rojupe maksimālais ūdens līmenis sasniedza 9,93 m LAS 2000,5. Vasaras–rudens sezonā šāds ūdens līmenis ir ļoti rets. Pēdējo reizi tik augsts vai augstāks ūdens līmenis vasaras – rudens sezonā šajā stacijā tika novērots pirms 38 gadiem – 1988. gada 28.–29. jūlijā, kad ūdens līmenis sasniedza 10,07 m LAS 2000,5, kas bija par 14 cm augstāks nekā 2026. gada 25. augustā.
Copernicus Eiropas Plūdu informācijas sistēmas (EFAS) aprēķini liecina, ka augusta beigās daudzviet Latvijā augsnē bija uzkrājies paaugstināts mitruma daudzums, visizteiktākais tas bija valsts rietumu daļā, īpaši Kurzemē, kur augustā bija ilgstoši un intensīvi nokrišņi. Paaugstināts augsnes mitrums tika konstatēts arī atsevišķos centrālās Latvijas upju baseinos, kā arī Daugavas, Gaujas un Salacas baseinos.2
Vēja ietekmē jūrā un līcī ietekošo upju lejteču posmos augusta gaitā bija vērojamas krasas ūdens līmeņa svārstības gan Lielupes posmā Staļģene–Sloka, gan Gaujas un Ventas lejtecēs, kā arī Daugavas lejtecē un Ķīšezerā. Mēneša trešajā dekādē Ventas lejtecē pie Vendzavas ūdenslīmeņa paaugstināšanos papildus veicināja arī intensīvie nokrišņi.
Augustā Ķīšezerā, kā arī Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecēs ūdens līmenis svārstījās 0,80–1,01 m robežās, bet Ventas lejtecē – 2,33 m. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā.
Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda augustā bija 0,25–0,31 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 0,62–0,68 m, bet upes lejteces posmā un Ķīšezerā vēja ietekmē ūdens līmenis svārstījās 0,81–0,96 m robežās.
Daugavas baseina upēs augustā novēroti atšķirīgi ūdens līmeņa svārstību intervāl – Daugavas baseina upēs augustā ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,14–0,61 m, lielākas svārstības bija Ogrē (līdz 1,20 m), Mazajā Juglā pie Stariņiem (0,98m) un Lielajā Juglā pie Zaķiem (1,87 m). Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,06–0,26 m robežās.
Zilupē pie Pasienes un Rītupē pie Lozdovas ūdens līmeņa svārstību amplitūda augustā bija 0,16–0,28 m, savukārt Ludzas ezerā – 0,07 m.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda augustā bija 0,24–0,51 m robežās. Nokrišņu ietekmē Rūjā pie Vilnīšiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,71 m, bet Sedā pie Oleriem – 0,86 m Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 0,32 m robežās.
Gaujas augštecē un vidustecē svārstību intervāls bija robežās no 0,65–0,99 m, bet Gaujas lejtecē pie Carnikavas – 1,01 m. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības augustā bijušas 0,46–0,86 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Vecpalsā pie Vilkzemniekiem (1,47 m).
Lielupē no Staļģenes līdz Slokai ūdens līmeņa svārstību intervāls augustā bija 0,73–0,84 m, pie Mežotnes mazāks – 0,52 m, savukārt Mūsā pie Bauskas – 0,51 m. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,27–0,77 m, bet daudzviet nokrišņu ietekmē bija pat lielāka – Tērvetē pie Bramberģes (1,12 m), Misā pie Lielveisiem (1,49 m), Bērzē pie Baložiem (1,83 m) un Svētē pie Ūziņiem (1,89 m).
Augusta trešajā dekādē intensīvu nokrišņu ietekmē Kurzemes upēs tika novērots straujš ūdenslīmeņa kāpums. Spēcīgas lietavas bija arī Lietuvā upju baseinu augštecēs, kas veicināja ūdenslīmeņa paaugstināšanos Bārtā, Ventā un citās pārrobežu upēs. Augustā Ventā no Vārdavas līdz Kuldīgai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 3,13–3,76 m, bet Ventā pie Vendzavas – 2,33 m. Ciecerē, Imulā un Abavā ūdens līmenis nokrišņu ietekmē svārstījās 1,53–2,10 m robežās.
Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls augustā bija 0,39–1,14 m robežās, lielāka svārstību amplitūda bija Durbē pie Cīravas (1,62 m), Rojā pie Rojupes (1,72 m), Irbē pie Vičakiem (2,53 m) un Bārta pie Dūkupjiem (2,74 m). Usmā un Liepājas ezerā ūdens līmenis svārstījās attiecīgi 0,29 un 0,34 m robežās.
Augusta gaitā ūdens temperatūra Latvijas upēs pakāpeniski pazeminājās. Mēneša sākumā ūdens temperatūra lielākajā daļā upju bija 20–24 °C robežās, bet līdz mēneša beigām tā pazeminājās līdz 17–19 °C. Visaugstākā ūdens temperatūra tika novērota mēneša pirmajā nedēļā, kad atsevišķās upēs tā sasniedza 23–24 °C. Turpmāk ūdens temperatūra pakāpeniski pazeminājās, sekojot gaisa temperatūras izmaiņām. Viszemākās ūdens temperatūras tika novērotas mēneša trešajā dekādē, kad vairākās upēs tā noslīdēja līdz 15–17 °C. Mēneša beigās, atgriežoties siltākam laikam, ūdens temperatūra upēs nedaudz paaugstinājās.
Augustā upju seklākajos un lēnākajos posmos turpinājās intensīva ūdensaugu attīstība. Daudzviet ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā, bet citviet galvenokārt gar krastiem. Atsevišķās ūdenstilpēs un upju posmos tika novērota arī pastiprināta fitoplanktona attīstība un ūdens ziedēšana. Piemēram, Salaspils novadā Daugavas peldvietās tika ziņots par iespējamu ūdens kvalitātes pasliktināšanos zilaļģu savairošanās dēļ.3
