Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Pēdējie deviņi mēneši – otrais sausākais periods novērojumu vēsturē
- 2025. gada septembris līdz 2026. gada maijs bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē.
- Gandrīz 4 mēnešus 2026. gada sākumā Latvijā tika novērots ekstremāls sausums (vidējais trīs mēnešu SPI bija <= −2). Pēdējo reizi tikpat ilgs ekstremāls sausums tika pieredzēts 1964. gadā.
- Astoņās novērojumu stacijās tika sasniegti jauni ilgākā ekstremālā sausuma rekordi, divās – rekordi tika atkārtoti.
Pēdējie 10 mēneši kopš 2025. gada augusta vidēji Latvijā ir bijuši sausāki nekā attiecīgā mēneša klimatiskā standarta norma (1991.–2020. gads). Pērnais septembris līdz šī gada marts kļuva par 2. sausāko šo 7 mēnešu periodu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 1941./1942. gada, turklāt rekordlielā sausuma otrā vieta saglabājās, arī turpinoties aprīlim un maijam, tādējādi pēdējo 9 mēnešu jeb trīs secīgu sezonu periodam kļūstot par 2. sausāko novērojumu vēsturē.
Decembris bija pirmais no mēnešiem, kad ne tikai vidēji Latvijā, bet visās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums bija mazāks nekā norma. Janvārī un februārī tikai Latvijas pašos dienvidaustrumos, bet aprīlī vien Liepājā nokrišņu daudzums pārspēja normu. Maijā mitrāki laikapstākļi tika piedzīvoti jau vairākās novērojumu stacijās.
No atsevišķiem mēnešiem ar mazāko nokrišņu daudzumu izcēlās marts, iegūstot 4. sausākā marta titulu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Tā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 6,1 mm, esot 83% sausākam nekā norma.
Par pēdējo mēnešu ievērojamo sausumu liecina arī sausuma un mitruma rādītājs jeb SPI (angl. Standardized Precipitation Index).
Apskatot Latvijas vidējās viena mēneša SPI vērtības, janvāris iezīmējas kā ļoti sauss (SPI −1,69), bet mēneša periods līdz februāra pirmajai dekādei bija jau ekstremāli sauss, kā arī sasniedza zemāko mēneša SPI vērtību (−2,85). Arī nākamās dekādes mēneša SPI vērtība norādīja uz ekstremālu sausumu, bet kopš februāra beigām mēneša SPI paaugstinājās virs −2, maija vidū tam atgriežoties normas robežās.
Latvijas vidējās trīs mēnešu SPI vērtības no janvāra trešās dekādes līdz maija sākumam – gandrīz 4 mēnešus – liecināja par ekstremālu sausumu. Tas bija ilgākais periods ar ekstremālu sausumu kopš 1964. gada februāra, un kopumā ilgāki ekstremāla sausuma periodi nav piedzīvoti (kopš 1945. gada).
Vairākās novērojumu stacijās tika sasniegti jauni sausuma ilguma rekordi. Apskatot mēneša SPI vērtības, Dobelē pirmo reizi 5 dekādes pēc kārtas, sākot no janvāra beigām, tika novērots ekstremāls sausums, bet Jelgavā kopš janvāra vidus – 10 dekādes. Ilgākā ekstremālā sausuma rekords, balstoties uz trīs mēnešu SPI rādītāju, sasniegts 8 novērojumu stacijās – Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Mērsragā, Stendē, Zīlānos, Zosēnos un Kuldīgā –, bet Rūjienā un Saldū tika atkārtoti attiecīgi 1964. un 1953. gada rekordi. Īpaši jāizceļ Zīlāni, kur ekstremāls sausums ilga gandrīz 8 mēnešus.
