Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Pērnais septembris līdz šī gada marts – otrais sausākais novērojumu vēsturē
- Laika periods no 2025. gada septembra līdz 2026. gada martam bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē.
- Sākot no janvāra beigām, Latvijas vidējais trīs mēnešu SPI norādījis uz ilgāko ekstremālo sausumu kopš 1964. gada februāra.
- Vairākās stacijās uzstādīts ilgākā ekstremālā sausuma rekords, turklāt Zīlānos tas ilgst jau pusgadu.
Pēdējie 8 mēneši kopš 2025. gada augusta vidēji Latvijā ir bijuši sausāki nekā attiecīgā mēneša klimatiskā standarta norma (1991.–2020. gads). Nokrišņu daudzums, kas ticis novērots no 2025. gada septembra līdz 2026. gada martam, ir bijis 2. mazākais šo 7 mēnešu perioda novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 1941./1942. gada.
Decembris bija pirmais no mēnešiem, kad ne tikai vidēji Latvijā, bet visās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums bija mazāks nekā norma, bet turpmāk tikai janvārī un februārī Latvijas pašos dienvidaustrumos nokrišņu daudzums pārspēja normu.
No atsevišķiem mēnešiem ar mazāko nokrišņu daudzumu izcēlās marts, iegūstot 4. sausākā marta titulu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Tā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza vien 6,1 mm, esot 83% sausākam nekā norma. Par pēdējo mēnešu ievērojamo sausumu liecina arī sausuma un mitruma rādītājs jeb SPI (angl. Standardized Precipitation Index).
Apskatot Latvijas vidējās viena mēneša SPI vērtības, janvāris iezīmējās kā ļoti sauss (SPI −1,69), bet mēneša periods līdz februāra pirmajai dekādei bija jau ekstremāli sauss, kā arī sasniedza zemāko mēneša SPI vērtību (−2,85). Arī nākamās dekādes mēneša SPI vērtība norādīja uz ekstremālu sausumu, bet kopš februāra beigām mēneša SPI paaugstinājās virs −2.
Latvijas vidējās trīs mēnešu SPI vērtības no janvāra trešās dekādes ir norādījušas uz ekstremālu sausumu. Tas ir ilgākais periods ar ekstremālu sausumu kopš 1964. gada februāra, un kopumā ilgāki periodi ir piedzīvoti tikai 3 reizes (kopš 1945. gada).
Atsevišķās novērojumu stacijās tika sasniegti jauni sausuma ilguma rekordi. Apskatot mēneša SPI vērtības, Dobelē pirmo reizi 5 dekādes pēc kārtas, sākot no janvāra beigām, tika novērots ekstremāls sausums, bet Jelgavā kopš janvāra vidus pirmo reizi 10 dekādes ilgst ekstremāls sausums. Trīs mēnešu SPI norādījis uz ekstremālu sausumu Bauskā pirmo reizi 9 secīgas dekādes (kopš janvāra beigām), Kuldīgā 13 dekādes pēc kārtas (kopš pērnā gada decembra vidus), savukārt Zīlānos ekstremāls sausums novērots jau vairāk nekā pusi gada (19 secīgas dekādes kopš oktobra vidus). Tikai vienreiz novērojumu vēsturē ir novērots ilgāks periods – Vičakos 23 dekādes pēc kārtas, kas aizsākās 1962. gada decembra vidū.