Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2026. gada maija Latvijas hidroloģiskā režīma apskats
Maija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C, kas ir 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Sausuma un mitruma rādītājs (SPI) Latvijā maijā lielākajā daļā novērojumu staciju bija sausāks par normu. Tikai atsevišķās stacijās, galvenokārt Latgalē, sausuma un mitruma rādītājs bija normas robežās.
Salīdzinot ar ilggadēji vidējiem rādītājiem, vismazākais maijā novērotais nokrišņu daudzums bija Bārtas un Salacas baseinos, tur nokrišņu daudzums bija attiecīgi tikai 18% un 39% no normas. Nokrišņu daudzums maijā Ventas un Irbes baseinos bija attiecīgi 63% un 69% no mēneša normas. Ievērojami mitrāks bija Ogres, Aiviekstes, Lielupes un Gaujas baseinos, kur novērotais nokrišņu daudzums bija 87–95% no mēneša normas. Savukārt, vēl lielāks nokrišņu daudzums bija novērots Daugavas baseinā Latvijas teritorijā – 138% no mēneša normas. Arī Daugavas baseina augštecē un vidustecē Baltkrievijā maijs bija ļoti mitrs, tur vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta maija mēneša nokrišņu norma.
Kopumā mēneša vidējā upju notece šī gada maijā saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām visos upju baseinos, ūdenstecēs bija iestājies mazūdens periods. Maija vidējā upju notece Ogres, Aiviekstes, Salacas, Ventas un Lielupes baseinos bija 32–45% no normas, bet Gaujas, Dubnas, Bārtas un Daugavas baseinos ūdenīgums bija 50–62% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES maijā bija 529 m3/s, maksimālā pietece 668 m3/s novērota 21. maijā, bet minimālā pietece 402 m3/s novērota 31.maijā.
Lielākajā daļā Latvijas upju maijā svārstību amplitūda nebija liela, bet Daugavā mēneša vidū bija vērojams ūdens līmeņa kāpums nokrišņu ietekmē.
Vēja ietekmētajos upju posmos maija trešajā dekādē bija vērojamas ūdens līmeņa svārstības gan Lielupes posmā Staļģene–Sloka, gan Gaujas un Ventas lejtecēs, kā arī Daugavas lejtecē un Ķīšezerā.
Maijā Ķīšezerā, kā arī Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecēs ūdens līmenis svārstījās 0,61–0,68 m robežās. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.
Maijā nokrišņu ietekmē Daugavā novērotas lielas ūdens līmeņa svārstību amplitūdas. Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,51–1,48 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 0,67–0,83 m, bet upes lejteces posmā ūdens līmenis svārstījās 0,61–0,68 m robežās.
Daugavas baseina upēs maijā ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,13–0,53 m amplitūdā, lielākas svārstības bija Ogres vidustecē (līdz 1,53 m). Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,06–0,19 m robežās.
Zilupē pie Pasienes ūdens līmeņa svārstību amplitūda maijā bija 0,20 m, bet Rītupē pie Lozdovas 0,16 m, savukārt Ludzas ezerā – 0,14 m robežās.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda maijā bija 0,18–0,34 m robežās. Rūjā pie Vilnīšiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,34 m, bet Sedā pie Oleriem tā bijusi nedaudz mazāka – 0,25 m. Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 0,34 m robežās. Savukārt, Gaujā no Velēnas līdz Carnikavai ūdens līmeņa svārstību intervāls maijā bija 0,20–0,62 m robežās. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības maijā bijušas pārsvarā 0,15–0,28 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Tirzā pie Lejasciema – līdz 0,61 m.
Mūsā pie Bauskas un Lielupes posmā Mežotne–Sloka ūdens līmeņa svārstību intervāls maijā bija 0,14–0,68 m. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,09–0,77 m.
Ventā no Vārdavas līdz Vendzavai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,29–0,42 m. Ventas baseina upēs – Ciecerē, Abavā un Imulā – ūdens līmeņa svārstību amplitūdas bija 0,10–0,54 m robežās. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls maijā bija 0,07–0,28 m robežās. Liepājas ezera ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,34 m, bet Usmas – 0,09 m.
Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Mēneša sākumā ūdens temperatūra Latvijas upēs bija lielākoties 7–11 °C robežās, mēneša pirmajās dienās tā būtiski paaugstinājusies līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos. Maija gaitā ūdens ūdenstilpēs turpināja pakāpeniski iesilt, un maija trešās dekādes vidū ūdens temperatūra pārsvarā bija 15–19 °C robežās.
Iestājoties siltākam laikam, upēs turpināja intensīvi attīstīties veģetācija, un tās aizauga ar ūdensaugiem. Seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā.
