Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2026. gada aprīļa Latvijas hidroloģiskā režīma apskats
Aprīļa vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā.
Sausuma un mitruma rādītājs (SPI) Latvijā aprīlī gandrīz visās novērojumu stacijās bija sausāks par normu, daudzās pat ekstremāli sauss. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Latvijas upju baseinos aprīlī novērotais nokrišņu daudzums bija mazāks nekā ilggadēji vidējie rādītāji. Kopumā nokrišņu daudzums aprīlī Irbes, Venta, Salacas, Bārtas un Lielupes baseinos bija 19–27% no mēneša normas, bet Ogres, Daugavas un Aiviekstes baseinos bija 31–48% no mēneša normas. Ievērojami mitrāks bija Gaujas baseinā, kur nokrišņu daudzums bija 78% no mēneša normas.
Ierasts, ka aprīlis ir palu mēnesis, tāpēc ilggadīgi vidējās noteces vērtības ir lielas, tomēr šogad pali bija iesākušies agrāk – februāra beigās, un turpinājās martā. Jau martā sniega sega bija nokususi, arī ledus bija izkusis, un jau marta trešajā dekādē Latvijas upes bija brīvas no ledus. Kopumā mēneša vidējā upju notece šī gada aprīlī saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām visos upju baseinos. Ūdenīgums aprīlī Ogres, Ventas, Lielupes un Salacas baseinos bija 31–39% no normas, savukārt, Bārtas, Gaujas un Aiviekstes baseinos bija 42–45% no normas. Lielāks ūdenīgums bija Dubnas un Daugavas baseinos – attiecīgi 60% un 65% no normas vērtībām.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES aprīlī bija 1026 m3/s, maksimālā pietece 1594 m3/s novērota 1. aprīlī, bet minimālā pietece 582 m3/s novērota 30. aprīlī.
Aprīlī ūdens līmenis Latvijas upēs pakāpeniski pazeminājās pēc pavasara paliem. Lielākajā daļā Latvijas upju aprīlī svārstību amplitūda nebija liela, vien atsevišķos upju posmos bija vērojams ūdens līmeņa kāpums nokrišņu ietekmē, tomēr aprīlis bija sauss mēnesis – daudzviet upēs bija iestājies mazūdens periods.
Vēja ietekmētajos upju posmos aprīļa pirmajā un trešajā dekādēs bija vērojamas krasākas ūdens līmeņa svārstības gan Lielupes posmā Staļģene–Sloka, gan Gaujas un Ventas lejtecēs, kā arī Daugavas lejtecē un Ķīšezerā.
Aprīlī Ķīšezerā, kā arī Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecēs ūdens līmenis svārstījās 0,65–0,91 m robežās. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.
Aprīlī Daugavā turpinājās pavasara palu krišanās fāze, kurai raksturīga pakāpeniska ūdenslīmeņa pazemināšanās pēc maksimuma sasniegšanas. Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 1,45–3,50 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 0,97–1,85 m, bet upes lejteces posmā ūdens līmenis svārstījās 0,77–0,91 m robežās.
Daugavas baseina upēs aprīlī ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,28–0,87 m amplitūdā, lielākas svārstības bija Lielajā Juglā pie Zaķiem (1,58 m) un Aiviekstes posmā no Lubānas līdz Aiviekstes HES (0,93–1,68 m). Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,07–0,24 m robežās.
Zilupē pie Pasienes ūdens līmeņa svārstību amplitūda aprīlī bija 0,15 m, bet Rītupē pie Lozdovas 0,39 m, savukārt Ludzas ezerā – 0,12 m robežās.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda aprīlī bija 0,26–0,28 m robežās. Rūjā pie Vilnīšiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,53 m, bet Sedā pie Oleriem tā bijusi mazāka – 0,40 m. Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 0,28 m robežās. Savukārt, Gaujā no Velēnas līdz Carnikavai ūdens līmeņa svārstību intervāls aprīlī bija 0,50–0,71 m robežās. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības aprīlī bijušas pārsvarā 0,31–0,54 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Tirzā pie Lejasciema – līdz 1,00 m.
Mūsā pie Bauskas un Lielupes posmā Mežotne–Sloka ūdens līmeņa svārstību intervāls aprīlī bija 0,41–0,83 m. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,20–1,85 m, bet dažviet tā bijusi lielāka – Misā un Bērzē līdz 0,96–1,06 m.
Ventā no Vārdavas līdz Vendzavai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,48–0,66 m. Ventas baseina upēs – Ciecerē, Abavā un Imulā – ūdens līmeņa svārstību amplitūdas bija 0,22–0,56 m robežās. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls aprīlī bija 0,13–0,36 m robežās, dažviet straujāk. Liepājas ezera ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,56 m, bet Usmas – 0,13 m.
Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas.
Foto: D. Hudjakova.
Mēneša sākumā ūdens temperatūra Latvijas upēs bija 5–9 °C, mēneša pirmajā pusē tā ievērojami nemainījās. Aprīļa vidū, līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos, ūdens ūdenstilpēs iesila, un aprīļa trešās dekādes sākumā ūdens temperatūra bija 7–12 °C robežās. Mēneša beigās gaisa temperatūra pazeminājās, līdz ar to arī ūdens ūdenstilpēs nedaudz atdzisa.
Aprīļa otrajā pusē upēs sāka attīstīties veģetācija, lielākoties ūdensaugi sāka augt gar ūdenstilpju krastiem, bet atsevišķos upju posmos mēneša izskaņā ūdensaugi jau bija visā teces šķērsgriezumā vai atsevišķās tā vietās.
