Jūnija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,9 °C, kas ir 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Kaut vidēji valstī jūnijs nebija viens no mitrākajiem, dažās stacijās – Kuldīgā, Sīļos un Vičakos – tas ierindojās starp pieciem mitrākajiem novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm.
Salīdzinot ar ilggadēji vidējiem rādītājiem, vismazākais jūnijā novērotais nokrišņu daudzums bija Bārtas baseinā, kur nokrišņu daudzums bija 77% no normas. Ievērojami mitrāks bija Salacas un Ogres baseinos, kur novērotais nokrišņu daudzums bija lielāks par ilggadēji vidējiem rādītājiem: attiecīgi 102% un 129% no mēneša normas. Savukārt, vēl lielāks nokrišņu daudzums bija novērots Gaujas, Irbes un Ventas baseinos: 169–179% no mēneša normas, bet Aiviekstes, Lielupes un Daugavas baseinos: 196%–209% no normas.
Jūnija vidējā upju notece Aiviekstes, Lielupes, Salacas, Daugavas un Ventas baseinos bija zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām – 54–81% no normas. Savukārt, mēneša vidējā upju notece Gaujas un Ogres baseinos bija virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām – attiecīgi 107% un 110% no normas. Vēl lielāks ūdenīgums bija Bārtas un Dubnas baseinos: attiecīgi 161% un 173% no normas vērtībām.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES jūnijā bija 364 m3/s, maksimālā pietece 471 m3/s novērota 18. jūnijā, bet minimālā pietece 261 m3/s novērota 30. jūnijā.
Vēja ietekmētajos upju posmos jūnija pirmajā pusē bija vērojamas ūdens līmeņa svārstības gan Lielupes posmā Staļģene–Sloka, gan Gaujas un Ventas lejtecēs, kā arī Daugavas lejtecē un Ķīšezerā. Jūnijā Ķīšezerā, kā arī Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecēs ūdens līmenis svārstījās 0,46–0,63 m robežās.
Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā.
Jūnijā gaitā vairākās Latvijas upēs bija vērojams ūdens līmeņa kāpums nokrišņu ietekmē – vairāk pirmajā un otrajā dekādēs, kas bija ar lietu bagātākas.
Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,44–0,87 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 0,59–0,75 m, bet upes lejteces posmā ūdens līmenis svārstījās 0,46–0,60 m robežās.
Jūnijā nokrišņu ietekmē vairākās Daugavas baseina upēs novērotas lielas ūdens līmeņa svārstību amplitūdas. Daugavas baseina upēs jūnijā ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,29–0,76 m, lielākas svārstības bija Dubnā (līdz 1,14 m), Ošā pie Kūleniekiem (0,98 m) un Ogrē (līdz 0,97 m). Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,06–0,14 m robežās.
Zilupē pie Pasienes ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūnijā bija 0,24 m, bet Rītupē pie Lozdovas 0,36 m, savukārt Ludzas ezerā – 0,08 m robežās.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūnijā bija 0,18 m robežās. Rūjā pie Vilnīšiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,72 m, bet Sedā pie Oleriem – 0,77 m. Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 0,23 m robežās.
Gaujā no Velēnas līdz Carnikavai ūdens līmeņa svārstību intervāls jūnijā bija 0,63–0,97 m robežās. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības jūnijā bijušas pārsvarā 0,32–0,61 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Vecpalsā pie Vilkzemniekiem un Tirzā pie Lejasciema – attiecīgi 0,91 un 1,20 m.
Mūsā pie Bauskas un Lielupes posmā Mežotne–Sloka ūdens līmeņa svārstību intervāls jūnijā bija 0,35–0,65 m. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija lielākoties 0,13–0,67 m, lielākās svārstību amplitūdas novērotas Misā pie Lielveisiem un Bērzē pie Baložiem (līdz 0,99 m).
Ventā no Vārdavas līdz Vendzavai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,53–1,03 m. Ventas baseina upēs – Ciecerē, Abavā un Imulā – ūdens līmeņa svārstību amplitūdas bija 0,33–0,79 m robežās.
Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls jūnijā bija 0,12–0,67 m robežās, bet lielākās svārstību amplitūdas bija novērotas Irbē pie Vičakiem un Bārtā pie Dūkupjiem – attiecīgi 1,03 un 1,66 m. Liepājas ezera ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,43 m, bet Usmas – 0,15 m.
Mēneša sākumā ūdens temperatūra Latvijas upēs bija lielākoties 15–19 °C, un līdz pirmās dekādes beigām ūdens temperatūra turpināja pakāpeniski paaugstināties. Mēneša otrās dekādes sākumā kļuva vēsāks, līdz ar to arī ūdens temperatūra nedaudz pazeminājās. Savukārt, no mēneša otrās dekādes beigām līdz mēneša beigām ūdens temperatūra paaugstinājās un bija lielākoties 20–26 °C.
Ūdenstilpēs turpināja intensīvi attīstīties veģetācija, mazākās upes aizauga ar ūdensaugiem. Seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā.
