Klimata indeksi
Kas ir klimata indeksi?
Ilgtermiņa laikapstākļu kopumu un to mainību noteiktā reģionā sauc par klimatu. Klimata indeksi palīdz raksturot meteoroloģisko parametru vidējās un ekstremālās vērtības ne tikai tagadnē, bet arī nākotnē. Tie izstrādāti 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, pieaugot nepieciešamībai novērtēt ilgtermiņa klimata pārmaiņas un to ietekmi uz dažādiem saimnieciskajiem un ekonomiskajiem rādītājiem. Starptautiski atzītu šo indeksu standartu ir izveidojusi Klimata pārmaiņu un indeksu ekspertu grupa (ETCCDI – The Expert Team on Climate Change Detection and Indices).
Klimata indeksus var iedalīt vairākās kategorijās atkarībā no parametriem un laikapstākļu parādībām, kuras tie raksturo, piemēram:
- vidējā gaisa temperatūra,
- aukstums un karstums,
- nokrišņu daudzums,
- sausums un mitrums,
- vējš,
- sniegs un ledus,
- saules spīdēšana,
- jūras līmeņa izmaiņas,
- kombinētie klimata rādītāji.
Indeksu aprēķinā izmanto vairākas matemātiskās metodes. Daži indeksi raksturo ekstremālās vai vidējās vērtības, citi raksturo periodus virs noteiktas parametra robežvērtības, piemēram, vasaras dienu skaits, tropisko nakšu skaits vai dienu skaits ar stipriem nokrišņiem. Savukārt kompleksāki indeksi balstās uz vairāku meteoroloģisko parametru mijiedarbību un daudzfaktoru aprēķina modeļiem, piemēram, ugunsbīstamības rādītāji, ūdens bilance un sausuma indeksi.
Līdzšinējās un nākotnes klimata pārmaiņas pēta, salīdzinot klimata indeksu vidējās vērtības ar references (1961.–1990. g.) vai klimatiskās nomas (1991.–2020. g.) periodu vidējiem rādītājiem. Vidējās vērtības nosaka meteoroloģisko novērojumu staciju griezumā vai reģionāli un, atkarībā no konkrēta indeksa, mēnešu, sezonu un/vai gada griezumā.
Kā izstrādā klimata indeksus?
LVĢMC galvenokārt klimata indeksus izstrādā, balstoties uz meteoroloģisko staciju novērojumiem. Ilggadējie dati līdz mūsdienām ir pieejami 25 Latvijas meteoroloģiskās pamatstacijās visiem parametriem, savukārt vēl 8 papildstacijās veikti nokrišņu un sniega segas biezuma novērojumi.
Vēsturiskie novērojumu dati temperatūras, nokrišņu, sniega u. c. novērojumiem ir pieejami dažādos termiņos un laika posmos, savukārt kopš novērojumu tīkla modernizācijas 2018. gadā visas novērojumu stacijas ir pilnībā automatizētas, un tajās ik minūti tiek fiksēti daudzi meteoroloģiskie parametri, piemēram, gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums. Datus, kuri automātiski un ar minimālām pārbaudēm nonāk datubāzē, sauc par operatīviem novērojumu datiem. Vēlāk tiek veikta paplašināta datu kvalitātes kontrole un apstrāde, datubāzē apkopojot meteoroloģisko parametru 10 minūšu, stundu un diennakts vērtības.
Iespējams izstrādāt klimata indeksus arī no citiem datu avotiem, piemēram, izmantojot attālināto novērojumu, piemēram, EUMETSAT satelītdatus, lai aprēķinātu saules spīdēšanas ilgumu, ultravioletā starojuma indeksu un citus.
Klimata indeksu izstrādes process
- Literatūras apkopošana
- Klimata indeksa raksturojuma pielāgošana Latvijas klimatam un definīciju precizēšana
- Aprēķinam nepieciešamo parametru analīze
- Indeksa aprēķins
- Ilggadējo vidējo aprēķins
- Nākotnes aprēķini
Kur var ieraudzīt klimata indeksus?
LVĢMC izstrādātie klimata indeksi Latvijas teritorijai teju pilnā apmērā ir pieejami Līdzšinējo un nākotnes klimata pārmaiņu rīkā. Klimata indeksi izmantoti laikapstākļu apskatos, un tie bieži parādās arī meteoroloģiskajās prognozēs un brīdinājumos.
Pasaules mērogā klimatiskie indeksi pēc kategorijām un statistiskā raksturojuma: vidēja, ekstrēma, virs sliekšņa vai standartizēta vērtība, ir apkopoti Copernicus interaktīvajā klimata atlantā. Tāpat klimata indeksi dažādos veidos apkopoti un attēloti citos C3S klimata datu rīkos, piemēram, ekstremāls karstums un aukstums Thermal Trace rīkā.
Kā klimata indeksi palīdz tautsaimniecībā un sabiedrības izglītošanā?
Vidējās gaisa temperatūras vai gada nokrišņu apjoma novirze no klimatiskās normas norāda uz vispārīgām klimata izmaiņām, ko ikdienā nereti ir grūti pamanīt. Turpretī ekstremālus laikapstākļus raksturojoši indeksi norāda uz izmaiņām ekstremālu notikumu biežumā un intensitātē, un šādus indeksus sabiedrība bieži vien izprot labāk, jo postošas vētras, ilgstoši sausuma periodi vai citi ekstrēmi notikumi mūsu atmiņā paliek ilgāk.
Sabiedrību tieši vai netieši ietekmē plašs klimata indeksu klāsts, sākot no jūras līmeņa izmaiņām līdz ugunsbīstamībai. Tomēr cilvēku veselībai un drošībai īpaši svarīgi indeksi ir, piemēram, karstuma viļņu ilgums, dienu skaits ar ļoti stipriem nokrišņiem, tropisko nakšu skaits vai maksimālā diennakts gaisa temperatūra. Pateicoties klimata indeksiem, sabiedrība var labāk novērtēt potenciālās riska grupas vai ekstremālo laikapstākļu sekas un meklēt pielāgošanās risinājumus.
Savukārt tautsaimniecībā izmantotie klimata indeksi ir atkarīgi no jomām:
- ainavu plānošana un tūrisms,
- bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi,
- civilā aizsardzība un ārkārtas palīdzība,
- būvniecība un infrastruktūras plānošana,
- veselība un labklājība,
- lauksaimniecība un mežsaimniecība.
Klimata indeksi tiek izmantoti pētāmo jomu klimata ietekmes indikatoru un ievainojamības vērtību aprēķinā.
Lauksaimniecībā ievainojamība tiek novērtēta, piemēram, no sausuma un mitruma rādītāja jeb SPI. Būvniecības un infrastruktūras plānošanas jomās ir svarīgs nokrišņu daudzums un potenciālie plūdu riski, vētru risks u. c.
Vairāk tautsaimniecības jomu ievainojamības vērtības un pētījumu apraksti ir pieejami Tautsaimniecības jomu pielāgošanās klimata pārmaiņām rīkā.
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansējumu. Tajā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Komisijas vai ECMWF nostāju. Ne Eiropas Komisija, ne ECMWF nav atbildīgi par jebkādu šajā dokumentā ietvertās informācijas izmantošanu.
