Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Otrajam sausākajam pavasarim seko lietavām bagāta vasaras pirmā puse
2026. gada pavasarī Latvijā kopējais nokrišņu daudzums bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (1991.–2020. gads), rezultātā kļūstot par otro sausāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Līdz ar maiju noslēdzās arī otrais sausākais septembra–maija periods Latvijas novērojumu vēsturē, bet, sākoties vasarai, laikapstākļi krasi mainījās.
Jau jūnija sākums bija izteikti lietains, kad daudzviet Latvijā pirmajās desmit dienās nolija vairāk nekā divas vai trīs jūnija pirmās dekādes normas, bet Kuldīgā – pat gandrīz piecas. Lai gan jūnijs bija sausāks par normu Rīgas jūras līča reģionos, Vidzemes augstienē un Latvijas dienvidaustrumos, tas bija ievērojami lietaināks nekā ierasti Kurzemē, Bauskā un Sīļos, un kļuva par 2. mitrāko vasaras pirmo mēnesi Vičakos ar kopējo nokrišņu daudzumu 113,1 mm, atpaliekot par 10,0 mm no 1981. gada, bet Sīļos un Kuldīgā šis bija 3. lietainākais jūnijs (kopš 1945. gada).
Jūlija pirmā dekāde bija gandrīz uz pusi lietaināka nekā jūnija pirmā dekāde – tās kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 65,9 mm, kas ir tikai 13% zem visas jūlija mēneša normas, turklāt veselās desmit novērojumu stacijās tika pārsniegta mēneša norma. Rēzekne bija vienīgā novērojumu stacija, kurā kopējais nokrišņu daudzums bija mazāks nekā dekādes norma. Jūlija vidū lietainie laikapstākļi saglabājās Bauskā, Latvijas austrumos, bet visvairāk tieši Kurzemē, kur jau līdz šim vasarā bija novēroti stiprākie nokrišņi. Rezultātā, salīdzinot kopējo nokrišņu daudzumu no 1. līdz 21. jūlijam ar citiem pilniem jūlija mēnešiem, Ventspilī šis jūlijs jau ir kļuvis par otro mitrāko, Stendē un Pāvilostā par trešo, bet vēl 7 citās stacijās ir 10 mitrāko jūliju vidū.
Pirmajās piecās vasaras dekādēs vairāk nekā divas to normas nolija Bauskā, Vičakos, Kuldīgā un Pāvilostā, bet Ventspilī – nokrišņu daudzums sasniedza trīs normas, turklāt divas no tām katra atsevišķas diennakts laikā. Neskatoties uz to, ka jūlijs vēl nav noslēdzies, Vičakos šis jau ir bijis mitrākais jūnija–jūlija periods, Liepājā un Ventspilī – otrais, bet Kuldīgā un Bauskā – trešais mitrākais.
Lietainākā diena līdzšinējā vasarā ir bijusi 20. jūlijā, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 21,1 mm – gandrīz trešdaļu no mēneša normas. 13 stacijās nokrišņi bija ļoti stipri (vismaz 20 mm), bet Stendē un Ventspilī tie pārsniedza 70 mm slieksni, turklāt Ventspilī nolija vairāk nekā stacijas mēneša norma. Gandrīz tik pat lietains visā Latvijā bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā nolija vidēji 19,9 mm, un tikai 5 novērojumu stacijās kopējie nokrišņi bija mazāk nekā 10 mm.
Līdz 21. jūlijam ir bijušas 25 vasaras dienas, kad kaut vienā stacijā novēroti stipri nokrišņi (vismaz 10 mm diennaktī), bet līdzšinējais jūnija–jūlija stipru nokrišņu dienu skaita rekords (41 diena) pieder 1960. gadam, savukārt tādas dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem šogad pagaidām bijušas 15 (rekords – 25 dienas 1988. gadā).
