Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Pavasaris, 2026
Gaisa temperatūra
Kalendārā pavasara (marts–maijs) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā.
Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē.
Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu.
Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu.
Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti.
Nokrišņu daudzums
Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas.
Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu.
Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē.
Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm.
Kopumā visās pašvaldībās pavasara laikā sausums mazliet samazinājās. Apskatot 3 mēnešu sausuma un mitruma rādītāju (SPI), janvāra–marta periods visās pašvaldībās, izņemot Balvu un Ludzas novados, bija ekstremāli sauss (SPI zem −2), savukārt marta–maija periods daļā pašvaldību Latgalē un Vidzemes dienvidaustrumos bija jau mēreni sauss vai pat normas robežās (Krāslavas novadā). Citās pašvaldībās šis periods joprojām bija ekstremāli sauss.
Tikai divās novērojumu stacijās SPI pavasarī bija normas robežās – Piedrujā un Madonā. Vēl divās stacijās SPI bija zem −1,5 jeb ļoti sauss, bet visās pārējās stacijās tas bija zem −2 jeb ekstremāli sauss.
Sniegs
Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm.
Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos.
Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā).
Vējš
Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas.
Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.
