Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2026. gada jūlija Latvijas hidroloģiskā režīma apskats
Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,4 °C, kas ir 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par piekto mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās – Liepājā, Ventspilī un Vičakos – jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā – otrais mitrākais, Stendē – trešais mitrākais, bet vēl desmit citās stacijās 2026. gada jūlijs bija desmit mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm).
Latvijas upju baseinos jūlijā novērotais nokrišņu daudzums bija ievērojami lielāks nekā ilggadēji vidējie rādītāji. Kopumā nokrišņu daudzums jūlijā Ogres, Salacas, Daugavas un Bārtas baseinos bija 134–182% no mēneša normas, bet Aiviekstes, Gaujas un Irbes baseinos bija pat 229–282% no normas. Vēl ievērojami mitrāks bija Ventas un Lielupes baseinos, kur nokrišņu daudzums bija attiecīgi 340% un 395% no mēneša normas.
Jūlijā zem normas upju notece saglabājās Aiviekstes, Lielupes, Daugavas un Gaujas baseinos, sasniedzot 47–85% ilggadēji vidējās mēneša normas. Gaujas un Ogres baseinos upju notece bija tuvu normai, attiecīgi 93% un 104% no normas. Savukārt virs normas ūdenīgums tika novērots Dubnas, Salacas, Ventas un īpaši Bārtas baseinos, kur notece sasniedza attiecīgi 119%, 143%, 199% un 476% no normas. Vislielākā novirze no normas bija Bārtas baseinā, kur mēneša vidējā notece gandrīz piecas reizes pārsniedza ilggadēji vidējo jūlija vērtību.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES jūlijā bija 258 m3/s, maksimālā pietece 351 m3/s novērota 23. jūlijā, bet minimālā pietece 211 m3/s novērota 9. jūlijā.
Jūlijā nokrišņu sadalījums Latvijā bija ļoti nevienmērīgs. Palielināts nokrišņu daudzums galvenokārt tika novērots valsts rietumu daļas upju baseinos, īpaši Kurzemē. Intensīvās lietavas mēneša otrajā pusē vietām izraisīja kritisku hidroloģisko situāciju un strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos atsevišķos upju baseinos. Vienlaikus valsts austrumu daļā saglabājās normāli mitruma apstākļi. Īpaši spēcīgi nokrišņi 20.–21. jūlijā skāra Talsu novadu, kur applūda plašākas teritorijas, tika izskaloti ceļi un nodarīti postījumi infrastruktūrai.1 2 Dažviet īsā laikā nolija 50–85 mm nokrišņu, kas vietām atbilst visai mēneša nokrišņu normai. Kurzemē applūdušie un pārmitrie lauki būtiski kavēja graudaugu kulšanu un radīja risku ražas kvalitātei.3 Intensīvo lietavu sekas turpināja izpausties arī pēc nokrišņu beigām. No pārplūdušajām teritorijām ūdenstilpēs nonāca ievērojams organisko vielu daudzums, un pēc applūšanas Stendes un Irbes upēs tika konstatēts kritiski zems izšķīdušā skābekļa saturs. Tā rezultātā vairākos upju posmos tika novērota zivju bojāeja.4
Copernicus Eiropas plūdu informācijas sistēmas (EFAS) aprēķini rāda, ka jūlija beigās Latvijas rietumu daļā augsnē bija uzkrājies anomāli augsts mitruma daudzums.
Avots: https://european-flood.emergency.copernicus.eu
Jūlija gaitā ūdens līmenis Latvijas upēs lielākoties svārstījās, tomēr daudzviet mēneša gaitā paaugstinājās. Mēneša otrajā pusē intensīvo nokrišņu ietekmē izteiktākais ūdenslīmeņa kāpums tika novērots Kurzemes upēs.
Ievērojams ūdens līmeņa kāpums tika novērots arī atsevišķās Zemgales un Vidzemes upēs. Mēneša nogalē ūdens līmenis lielākajā daļā upju pakāpeniski pazeminājās, tomēr vairākās upēs vēl saglabājās augsts, un vietām Kurzemē ilgstoši bija applūdušas palienes un zemākās teritorijas.
Vēja ietekmē jūrā un līcī ietekošo upju lejteču posmos jūlija gaitā bija vērojamas krasas ūdens līmeņa svārstības gan Lielupes posmā Staļģene–Sloka, gan Gaujas un Ventas lejtecēs, kā arī Daugavas lejtecē un Ķīšezerā.
Jūlijā Ķīšezerā, kā arī Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecēs ūdens līmenis svārstījās 0,53–1,02 m robežās. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā.
Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,52–1,11 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 0,73–0,76 m, bet upes lejteces posmā ūdens līmenis svārstījās 0,53–0,79 m robežās.
Daugavas baseina upēs jūlijā ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,21–0,84 m, lielākas svārstības bija Lielajā Juglā pie Zaķiem (1,28 m). Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,05–0,18 m robežās.
Rītupē pie Lozdovas ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūlijā bija 0,18 m, savukārt Ludzas ezerā – 0,07 m Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūlijā bija 0,45–0,76 m robežās. Nokrišņu ietekmē Rūjā pie Vilnīšiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 1,49 m, bet Sedā pie Oleriem – 1,35 m Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 0,55 m robežās.
Gaujā no Velēnas līdz Carnikavai ūdens līmeņa svārstību intervāls jūlijā bija 0,54–0,74 m robežās. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības jūlijā bijušas pārsvarā 0,27–0,62 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Tirzā pie Lejasciema – 0,87 m
Foto: L. Klints.
Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstības jūlijā bijušas ar dažādu intensitāti. Mūsā pie Bauskas un Lielupē pie Mežotnes ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,27–0,38 m robežās, bet Lielupes posmā no Staļģenes līdz Slokai vēja ietekmē ūdens līmenis svārstījās 0,70–0,91 m robežās. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija lielākoties 0,19–0,84 m, lielāka svārstību amplitūda novērota Bērzē pie Baložiem (0,93 m).
Jūlija otrajā pusē intensīvu nokrišņu ietekmē Kurzemes upēs tika novērots straujš ūdenslīmeņa kāpums. Spēcīgas lietavas bija arī Lietuvā upju baseinu augštecēs, kas veicināja ūdenslīmeņa paaugstināšanos Bārtā, Ventā un citās pārrobežu upēs. Atsevišķās Kurzemes upēs ūdenslīmenis paaugstinājās pat par 1,00–2,30 m, vietām ūdenslīmeņa pazemināšanās bija ļoti pakāpeniska, tāpēc augsts ūdenslīmenis saglabājās līdz mēneša izskaņai.
Ventā no Vārdavas līdz Vendzavai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 1,02–2,19 m Ventas baseina upēs – Ciecerē, Abavā un Imulā – ūdens līmeņa svārstību amplitūdas bija 0,96–1,50 m robežās.
Arī Citās Kurzemes upēs ūdens līmenis lietus ietekmē jūlijā strauji paaugstinājās – svārstību intervāls lielākoties bija 1,02–1,72 m robežās, bet pat lielākas svārstību amplitūdas bija novērotas Bārtā pie Dūkupjiem un Irbē pie Vičakiem – attiecīgi 2,02 un 2,33 m Liepājas ezera ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,53 m, bet Usmas – 0,31 m
Jūlija pirmajā un trešajā dekādēs vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū – siltākas. Jūlija sākumā ūdens bija silts, ūdens temperatūra Latvijas upēs lielākoties bija 21–26 °C robežās. Pirmās dekādes gaitā ūdens temperatūra pazeminājās, un ap 9.–10. jūliju daudzviet tika novērotas mēneša zemākās vērtības, atsevišķās upēs noslīdot līdz 16–18 °C. Otrajā dekādē, paaugstinoties gaisa temperatūrai, ūdens atkal pakāpeniski iesila, un ap 17.–19. jūliju ūdens temperatūra lielākajā daļā novērojumu staciju sasniedza 21–23 °C. Trešās dekādes sākumā, iestājoties vēsākam laikam, ūdens temperatūra upēs atkārtoti pazeminājās. Mēneša beigās, atgriežoties siltākam laikam, ūdens temperatūra upēs atkal paaugstinājās, tomēr kopumā saglabājās zemāka nekā mēneša sākumā.
Arī jūlijā veģetācija turpināja intensīvi attīstīties, un daudzviet upes aizauga ar ūdensaugiem. Seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi izplatījās visā upes šķērsgriezumā. Atsevišķās ūdenstilpēs un upju posmos tika novērota arī pastiprināta fitoplanktona attīstība un ūdens ziedēšana. Piemēram, Mūsā bija novērojama izteikti zaļgana ūdens krāsa, ko izraisīja zilaļģu savairošanās.5
Foto: D. Hudjakova.
-
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.07.2026-pec-intensivajam-lietavam-talsu-novada-izskaloti-vietejie-celi-sledz-autocela-sloka-talsi-posmu.a655722/ ↩︎
-
https://www.talsunovads.lv/lv/jaunums/aktuala-informacija-par-pludu-sekam-talsu-novada-pec-civilas-aizsardzibas-komisijas-sedes ↩︎
-
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.07.2026-zemnieki-talsu-novada-pec-lietavu-postijumiem-ar-grutibam-censas-novakt-graudu-razu.a656591/ ↩︎
-
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/03.08.2026-pec-intensivajam-lietavam-stendes-un-irbes-upes-kritiski-trukst-skabekla-boja-gajusas-zivis.a657287/ ↩︎
-
https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/musa-parvertusies-par-zalu-diki-pie-vainas-varetu-but-zilalges/ ↩︎