Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2025. gada septembra Latvijas hidroloģiskā režīma apskats
Septembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,7 °C, kas ir 2,4 °C virs mēneša normas. Tas kļuva par 4. siltāko septembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Mēneša minimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 29. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 6. septembrī Rūjienā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 44,7 mm, kas ir 27% zem mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (99,7 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dagdā – 13,6 mm. Sausuma un mitruma rādītājs (SPI) Latvijā septembrī lielākoties novērojumu stacijās Kurzemē un valsts centrālajā daļā bija normas robežās, bet citviet tas bija sausāks par normu. Vairākās stacijās – Alūksnē, Sīļos, Dagdā, Rēzeknē un Gulbenē – septembris bija ekstremāli sauss.
Lielākajā daļā Latvijas upju baseinu nokrišņu daudzums bija zem normas vērtībām, vai tuvs tām, bet Lielupes un Ventas upju baseinos nokrišņu daudzums bija krietni virs normas vērtībām. Salīdzinot ar ilggadēji vidējiem rādītājiem, vismazākais septembrī novērotais nokrišņu daudzums bija Daugavas un Aiviekstes baseinos, tur nokrišņu daudzums bija attiecīgi tikai 46% un 52% no normas. Kopumā nokrišņu daudzums septembrī Salacas un Ogres baseinos bija attiecīgi 59% un 62% no mēneša normas. Irbes, Gaujas un Bārtas baseinos novērotais nokrišņu daudzums bija 86–102% no mēneša normas. Ievērojami mitrāks bija Lielupes un Ventas baseinos, kur novērotais nokrišņu daudzums bija daudz lielāks par ilggadējiem vidējiem rādītājiem – attiecīgi 121% un 128% no mēneša normas.
Kopumā mēneša vidējā upju notece septembrī pārsvarā saglabājās krietni virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām vai bija tuvu tām. Septembra vidējā upju notece Daugavas un Lielupes baseinos bija attiecīgi 81% un 93% no normas. Savukārt, Bārtas, Gaujas, Ogres un Salacas baseinos ūdenīgums bija virs normas: 113–138%. Vēl lielāks ūdenīgums bija Aiviekstes, Ventas un Dubnas baseinos: 167–191% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES septembrī bija 265 m3/s, maksimālā pietece 345 m3/s novērota 1. septembrī, bet minimālā pietece 225 m3/s novērota mēneša izskaņā – 30. septembrī.
Septembra otrajā pusē bija vējaināks periods, kas izraisīja krasākas ūdenslīmeņa svārstības vējuzplūdu ietekmētajos upju un ezeru posmos. Visstiprākās vēja brāzmas (25,1 m/s) tika novērotas 16. septembrī Liepājā.
Septembrī Ķīšezerā, kā arī Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecēs ūdens līmenis svārstījās 0,67–0,89 m robežās.
Austrumu daļas ūdenstilpēs ūdens līmeņa gaita septembrī bija bez izteiktiem maksimumiem, svārstību amplitūda nebija liela, savukārt vairākās rietumu un centrālās daļas upēs nokrišņu ietekmē ūdens līmenis septembra otrajā dekādē strauji paaugstinājās. Septembra trešajā dekādē ūdens līmenis tajos upju baseinos stabilizējās un turpināja pazemināties līdz pat mēneša beigām. Austrumu daļas upēs ūdens līmenis turpināja pazemināties pēc šī gada vasaras augstajiem līmeņiem, ko ietekmēja lielais nokrišņu daudzums no maija līdz pat jūlija beigām – augusta sākumam.
Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda septembrī bija 0,33–0,59 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 0,91–1,20 m, bet upes lejteces posmā pie Andrejostas un Ķīšezerā ūdens līmenis vēja ietekmē svārstījās 0,73–0,89 m robežās.
Daugavas baseina upēs septembrī ūdens līmeņa svārstību intervāli bija lielākoties 0,10–0,75 m amplitūdā, straujāk ūdens līmenis svārstījās Aiviekstē un Lielajā Jugla – līdz pat 0,90 m. Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda nebija liela: 0,08–0,12 m.
Zilupē pie Pasienes un Rītupē pie Lozdovas ūdens līmeņa svārstību amplitūda septembrī bija attiecīgi 0,10 un 0,41 m, bet Ludzas ezerā – 0,04 m.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda septembrī bija 0,25 m robežās. Sedā pie Oleriem un Rūjā pie Vilnīšiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija attiecīgi 0,26 un 0,48 m robežās. Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 0,30 m robežās.
Gaujas posmā no augšteces pie Velēnas līdz lejtecei pie Carnikavas ūdens līmeņa svārstību intervāls bija robežās no 0,18 līdz 0,67 m, straujāk svārstījās lejteces posmos vēja ietekmē. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības septembrī bijušas pārsvarā 0,04–0,29 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Tirzā pie Lejasciema – 0,76 m.
Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā Staļģene–Sloka septembrī bija 0,70–0,84 m robežās, bet upes augštecē pie Mežotnes – 0,31 m.
Lielupes baseina upēs bija atšķirīga ūdens līmeņa svārstību amplitūda septembrī, daudzviet tas svārstījās 0,13–0,41 m, bet vairāku upju posmos Lielupes kreisā krasta pietekās ūdens līmenis svārstījās pat 0,62–0,90 m robežās.
Kurzemes upēs lietus ietekmē ūdens līmenis ūdenstilpēs paaugstinājās straujāk. Ventas posmā no Vārdavas līdz Kuldīgai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 1,05–1,21 m robežās, bet tās lejteces posmā pie Vendzavas – 0,76 m.
Ventas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,37–0,48 m, lielākās svārstības novērotas Ciecerē – pat līdz 0,88 m. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls septembrī pārsvarā bija 0,89–1,17 m robežās, Bārtā pie Dūkupjiem pat 1,30 m, tomēr atsevišķos upju posmos ūdens līmenis svārstījās mazāk. Usmā un Liepājas ezerā ūdens līmenis svārstījās attiecīgi 0,11 un 0,38 m robežās.
Vidējā gaisa temperatūra Latvijā septembrī bija lielākoties virs normas. Pēdējā mēneša nedēļā vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, tā bija vēsāka par normu. Septembrī laikapstākļi līdz pat trešās dekādes sākumam bija ļoti silti, līdz ar to ūdens temperatūra saglabājās silta. Septembra pirmajā dekādē temperatūra Latvijas ūdenstilpēs bija 14–21 °C robežās, mēneša otrajā dekādē ūdens ūdenstilpēs nedaudz atdzisa. Savukārt, mēneša trešajā dekādē, līdz ar krasu gaisa temperatūras pazemināšanos, ūdens ūdenstilpēs sāka atdzist un bija lielākoties 9–18 °C robežās.
Septembrī seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā, straujākos upju posmos ūdensaugi tikai pie krasta. Septembra otrajā pusē daudzviet ūdensaugi sāka sēsties uz gultnes.
