2021. gada janvāra Latvijas upju režīma apskats
Janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –3,2 °C, kas ir vienāda ar mēneša normu (1981.–2010. gads) un par 0,2 °C zemāka par 1991.–2020. gada mēneša normu. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 46,5 mm, kas ir 8% zem mēneša normas (50,6 mm, 1981. – 2010. gads) un 8% zem 1991. – 2020. gada mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (77,3 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Rūjienā – 22,4 mm.
Janvāra vidū un beigās daudzviet Latvijā tika novērota stipra snigšana un putenis. Ventspilī 18. janvāra rītā sniega segas biezums bija 29 cm, kas ir biezākā sniega sega Ventspilī kopš 2011. gada. Savukārt mēneša pēdējā dienā Lielpečos sniega sega bija pat 52 cm bieza, kas ir biezākā sniega sega Latvijā kopš 2013. gada, kad aprīļa sākumā Alūksnē sniega sega bija 70 cm bieza.
Janvārī nokrišņu daudzums Latvijas upju baseinos bija mazāks nekā ilggadēji vidējās mēneša vērtības vai atsevišķos upju baseinos pārsniedza normas vērtības. Kopumā nokrišņu daudzums janvārī Lielupes baseinā bija 120%, Daugavas baseinā Latvijas teritorijā un Aiviekstes baseinā bija attiecīgi 107 un 109%, Gaujas baseinā 98%, bet Irbes, Ogres un Bārtas baseinos 72–78%, Ventas baseinā 66%, bet Salacas baseinā bija tikai 40% no mēneša nokrišņu normas.
Janvārī Latvijas upju notece joprojām bija mazāka par ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām, vienīgi Daugavā tā bija tikai nedaudz zemāka par normu – 92%. Salacas, Aiviekstes, Ogres, Gaujas, Lielupes un Ventas baseinos tā bija 47–63% no ilggadēji vidējām noteces vērtībām.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES janvārī bija 449 m3/s, maksimālā pietece 614 m3/s novērota 7. janvārī, bet minimālā pietece 241 m3/s novērota 20. janvārī.
Janvārī lielākajā daļā Latvijas upju nebija novērojamas lielas ūdenslīmeņa svārstības, bet Daugavā, daļā tās baseina upēs un Kurzemes mazajās upēs bija izteiktākas ūdenslīmeņa izmaiņas, daudzviet tās bija saistītas ar ledus veidošanos.
Mēneša vidū stipru vēju ietekmē ūdens līmenis paaugstinājās Baltijas jūrā un Rīgas līcī ietekošo upju lejteces posmos.
Daugavā no Piedrujas līdz Krāslavai ūdenslīmeņa svārstības janvārī bija 2,19 m intervālā, bet upes posmā Daugavpils–Jēkabpils ūdenslīmeņa izmaiņas bijušas 1,17–1,87 m amplitūdā. Pļaviņu ūdenskrātuvē ūdenslīmenis svārstījās 1,82–1,83 m intervālā. Daugavā pie Andrejostas, Mīlgrāvī un Ķīšezerā ūdens līmenis svārstījies 0,80–0,84 m robežās.
Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības lielākoties bija 0,22–0,76 m robežās, bet Aiviekstē un tās baseina upēs ūdenslīmenis vietām svārstījās 0,93–1,27 m robežās. Ogrē un Lielajā Juglā janvārī ūdenslīmenis svārstījās 0,64–1,14 m amplitūdā.
Zilupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda janvārī bija tikai 0,10 m, bet Ludzas ezerā 0,11 m. Salacā un tās baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda janvārī bija 0,16–0,50 m robežās, bet Salacā pie Mazsalacas tā bija pat 0,93 m robežās.
Gaujā no Velēnas līdz Carnikavai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija robežās no 0,51–1,03 m, lielākas tās bija Gaujā pie Siguldas.
Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības janvārī bijušas ar dažādu intensitāti. Lielākajā daļā Gaujas baseina upju ūdens līmenis svārstījies 0,03–0,50 m robežās.
Janvārī Mūsā ūdenslīmenis svārstījās 0,67 m robežās. Lielupē ūdenslīmeņa amplitūda janvārī bija 0,69–0,85 m. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstības lielākoties novērotas 0,18–0,92 m amplitūdā.
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls janvārī bija 0,65–0,94 m robežās. Ventas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls lielākoties bijis 0,12–0,41 m, bet atsevišķās upēs ūdenslīmenis svārstījās pat 0,50–0,83 m robežās.
Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstības janvārī bija 0,18–0,50 m. Lielāka ūdens līmeņa svārstību ampilitūda novērota Užavā pie Tērandes, Irbē pie Vičakiem un Rīvā pie Pieviķiem – tur ūdenslīmenis svārstījās 0,65–1,06 m robežās. Bārtā ūdens līmenis svārstījies 0,91–1,89 m robežās.
Ledus veidošanās Latvijas upēs šajā sezonā notika atkārtoti. Decembrī daudzviet uzlūza un gāja ledus. Janvārī ūdens temperatūra Latvijas upēs bija tuva nulle grādiem, lai gan mēneša sākumā un beigās tā bija dažus grādus virs nulles, tomēr ūdens bija vēss, upēs bija ledus vai atkārtoti veidojās ledus.
Ledus veidošanās ietekmē upēs svārstījās ūdenslīmenis. Mēneša vidū daudzviet bija izveidojusies ledus sega, vietām tā saglabājās līdz mēneša beigām, bet daļā ūdenstilpju ledus situācija bija ļoti nestabila. Daugavā pie Daugavpils un Vaikuļāniem janvāra trešajā dekādē bija 12–15 cm bieza ledus sega, bet Mūsā pie Bauskas ledus bija 16 cm biezs. Citās upēs otrās un trešās dekādes mijā ledus lielākoties bija plānāks. Aiviekstē, Pededzē un Mazajā Juglā ledus bija 11–12 cm biezs ledus, bet Svētē, Rēzeknē, Lielajā Juglā un Tērvetē ledus bija tikai 8–10 cm biezs. Lielupē janvāra trešās dekādes sākumā un beigās ledus biezums bija 9–14 cm. Kurzemes upēs ledus bija plānāks – Ventā pie Vārdavas un Vendzavas tas bija tikai 7 cm biezs. Trešās dekādes sākumā Gaujā pie Carnikavas un Burtniekā bija 22 cm biezs ledus.
Tomēr daudzviet janvāra trešajā dekādē daudzviet ledus situācija mainījās, jo iestājās atkusnis. Daudzviet bija ūdens uz ledus, dažās upēs mēneša beigās bija vien palieku piesalas. Vietām upēs saglabājās ledus sastrēgumi.