Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2026. gada septembra Latvijas hidroloģiskā režīma apskats
Septembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,9 °C, kas ir 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas).
Latvijas upju baseinos septembrī novērotais nokrišņu daudzums bija ievērojami lielāks nekā ilggadēji vidējie rādītāji. Kopumā nokrišņu daudzums septembrī Bārtas un Ogres baseinos bija 106%–113% no mēneša normas, bet Salacas, Lielupes, Irbes un Aiviekstes baseinos bija 151–194% no normas. Vēl ievērojami mitrāks bija Ventas un Daugavas baseinos, kur nokrišņu daudzums bija 234–242% no mēneša normas, vislielākā novirze no mēneša normas bija Gaujas baseinā – 373% no normas.
Septembrī upju notece visos Latvijas upju baseinos bija lielāka par ilggadēji vidējo septembra normu. Daugavas, Aiviekstes, Dubnas un Lielupes baseinos ūdenīgums bija 110–163% no normas. Savukārt ievērojami lielāks ūdenīgums tika novērots Ogres, Gaujas un Salacas baseinos, kur notece sasniedza attiecīgi 287%, 313% un 376% no normas. Vislielākā novirze no normas bija Ventas un Bārtas baseinos, kur mēneša vidējā notece sasniedza attiecīgi 424% un 516% no normas, tādējādi Ventas baseinā vairāk nekā četras reizes, bet Bārtas upes baseinā vairāk nekā piecas reizes pārsniedzot ilggadēji vidējo septembra normu.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES septembrī bija 339 m3/s, maksimālā pietece 711 m3/s novērota mēneša izskaņā – 30. septembrī, bet minimālā pietece 174 m3/s 1. septembrī.
Septembra sākumā daudzviet Latvijas upēs joprojām saglabājās augsts ūdenslīmenis pēc spēcīgajām lietavām augusta trešajā dekādē, ko izraisīja spēcīgais ciklons Priska. Augsne daudzviet bija pārmitra, un jauni nokrišņi izraisīja atkārtotu ūdenslīmeņa kāpumu. Mēneša pirmajā dekādē ūdenslīmenis strauji paaugstinājās daudzās Kurzemes, Vidzemes un centrālās daļas upēs. Vietām plaši applūda palienes un zemākās vietas, īpaši Kurzemē. Lietus izraisīto uzplūdu gaitā atsevišķās upēs ūdenslīmenis paaugstinājās pat par diviem metriem. Latvijas rietumu daļas upju baseinos bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdenslīmeni.
Mēneša otrajā dekādē ūdenslīmenis lielākajā daļā upju pakāpeniski stabilizējās un pazeminājās, lai gan daudzviet palienes un zemākās vietas joprojām bija applūdušas. Savukārt trešajā dekādē jauni nokrišņi atkal izraisīja ūdenslīmeņa paaugstināšanos, šoreiz izteiktāk Latvijas centrālās un austrumu daļas upēs. Straujš ūdenslīmeņa kāpums bija arī Daugavā, kur atsevišķos upes posmos līdz mēneša beigām ūdenslīmenis bija paaugstinājies gandrīz par trīs metriem. Mēneša izskaņā, iestājoties sausākam laikam, lielākajā daļā upju ūdenslīmenis sāka stabilizēties un vietām pazemināties.
Septembrī biežo lietavu dēļ ūdenslīmenis upēs vairākkārt strauji paaugstinājās, jo pārmitrā augsne vairs nespēja uzsūkt ūdeni. Copernicus Eiropas Plūdu informācijas sistēmas (EFAS) aprēķini liecina, ka septembra beigās daudzviet Latvijā augsnē bija uzkrājies paaugstināts mitruma daudzums. Visizteiktāk tas bija vērojams valsts rietumu daļā, īpaši Kurzemes ziemeļu un rietumu daļā. Paaugstināts augsnes mitrums bija vērojams arī Vidzemē un atsevišķās Latvijas austrumu daļas teritorijās, kā arī Daugavas baseinā ārpus Latvijas teritorijas. Savukārt Zemgales centrālajā daļā augsnes mitrums vietām bija zemāks par normu.
Vēja ietekmē jūrā un līcī ietekošo upju lejteču posmos septembra gaitā bija vērojamas ūdens līmeņa svārstības gan Lielupes posmā Staļģene–Sloka, gan Gaujas un Ventas lejtecēs, kā arī Daugavas lejtecē un Ķīšezerā. Mēneša pirmajā dekādē Ventas lejtecē pie Vendzavas ūdenslīmeņa paaugstināšanos veicināja arī intensīvie nokrišņi.
Septembrī Ķīšezerā, kā arī Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecēs ūdens līmenis svārstījās 0,49–0,75 m robežās, bet Ventas lejtecē – 1,56 m. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī.
Nokrišņu ietekmē Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda septembrī bija 1,19–2,68 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 1,31–1,20 m, bet upes lejteces posmā pie Andrejostas un Ķīšezerā ūdens līmenis vēja ietekmē svārstījās 0,49–0,75 m robežās.
Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības septembrī bija atšķirīgas. Daugavas baseina upēs septembrī ūdens līmeņa svārstību intervāli bija lielākoties 0,34–0,86 m amplitūdā, straujāk ūdens līmenis svārstījās Laucesā, Ošā un Ogrē – tur ūdens līmenis paaugstinājās par 0,94–1,56 m. Vēl lielāks ūdens līmeņa kāpums bija Aiviekstē pie Lubānas un Lielajā Juglā pie Zaķiem: 1,87–1,88 m. Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,05–0,13 m robežās.
Zilupē pie Pasienes un Rītupē pie Lozdovas ūdens līmeņa svārstību amplitūda septembrī bija attiecīgi 0,54 un 0,98 m, bet Ludzas ezerā – 0,10 m.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda septembrī bija 0,89–0,97 m robežās. Sedā pie Oleriem un Rūjā pie Vilnīšiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija attiecīgi 0,90 un 1,74 m robežās. Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 1,02 m robežās.
Gaujas posmā no augšteces pie Velēnas līdz Siguldai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija robežās no 1,14 līdz 1,47 m, lejtecē pie Carnikavas ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,69 m. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības septembrī bija pārsvarā 0,50–0,95 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Tirzā pie Lejasciema – 1,11 m.
Foto: D. Hudjakova.
Lielupē no Mežotnes līdz Slokai ūdens līmeņa svārstību intervāls septembrī bija 0,43–0,52 m robežās, savukārt Mūsā pie Bauskas – 0,26 m.
Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,41–0,88 m, bet vietām nokrišņu ietekmē bija lielāka – Svētē pie Ūziņiem un Bērzē pie Baložiem bija attiecīgi 1,24 un 1,44 m.
Kurzemes upēs nokrišņu ietekmē ūdenslīmenis paaugstinājās straujāk. Ventas posmā no Vārdavas līdz Vendzavai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 1,54–2,07 m robežās. Ciecerē, Imulā un Abavā ūdens līmenis nokrišņu ietekmē svārstījās 1,55–1,95 m robežās.
Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls septembrī pārsvarā bija 0,78–1,65 m robežās, Bārtā pie Dūkupjiem pat 2,17 m, tomēr atsevišķos upju posmos ūdens līmenis svārstījās mazāk. Usmā un Liepājas ezerā ūdens līmenis svārstījās attiecīgi 0,23 un 0,49 m robežās.
Vidējā gaisa temperatūra Latvijā septembrī bija lielākoties virs normas. Septembrī ūdens temperatūra Latvijas upēs kopumā pakāpeniski pazeminājās. Mēneša sākumā tā lielākoties bija 17–20 °C robežās, bet mēneša beigās pazeminājās līdz 12–15 °C.
Septembrī seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā, bet straujākajos upju posmos – tikai pie krastiem. Septembra otrajā pusē daudzviet ūdensaugi sāka sēsties uz gultnes.
