2021. gada marta Latvijas upju režīma apskats
Marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,3 °C, kas ir 1,5 °C virs 1981.–2010. gada mēneša normas un 1,1 °C virs 1991.–2020. gada mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –21,8 °C tika novērota 9. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 27. martā Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 33,8 mm, kas ir 15% zem 1981.–2010. gada mēneša normas (39,9 mm) un 8% zem 1991.–2020. gada mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (70,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī – 14,7 mm. Martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm 18 meteoroloģisko novērojumu stacijās līdz 8 cm Alūksnē. Visbiezākā sniega sega (25 cm) 12. martā tika novērota Alūksnē, Priekuļos un Siguldā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 7. martā Dagdā.
Martā nokrišņu daudzums lielā daļā Latvijas upju baseinu bija mazāks nekā ilggadēji vidējās mēneša nokrišņu daudzuma vērtības. Kopumā nokrišņu daudzums martā Gaujas baseinā bija 115%, Aiviekstes baseinā 87%, Bārtas baseinā 71%, Ogres un Lielupes baseinos 60–65%, bet Salacas, Daugavas un un Ventas baseinos 51–58% no normas.
Martā Latvijas upju notece bija atšķirīga dažādos upju baseinos. Gaujas, Aiviekstes un Ogres baseinos tā bija 112–139% no mēneša normas, Lielupē tā atbilda normas vērtībām, bet Ventas, Daugavas un Salacas baseinu upju notece bija 81–96% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES martā bija 830 m3/s, maksimālā pietece 1016 m3/s novērota 20. martā, bet minimālā pietece 667 m3/s novērota 1. martā.
Februārī sākās palu process, sāka paaugstināties ūdenslīmenis, sākās ledus uzlūšana un iešana, šis process turpinājās arī martā. Martā lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita bija ar izteiktiem maksimumiem un svārstību amplitūda bija liela.
Daugavas baseina upēs martā turpinājās palu process. Daugavā no Piedrujas līdz Daugavpilij ūdenslīmenis svārstījās 1,48–1,70 m robežās, pie Vaikuļāniem pat 2,02 m amplitūdā, bet upes posmā Jersika–Jēkabpils ūdenslīmeņa svārstības bija mazākas – tikai 0,74–0,89 m robežās. Pļaviņu ūdenskrātuvē martā bija ievērojamas ūdenslīmeņa svārstības, ūdenskrātuves augšgalā pie Zeļķiem ūdenslīmenis svārstījās pat 3,72 m amplitūdā, bet pie Pļaviņām 1,78 m. Šīs svārstības bija saistītas ar ledus iešanu un sastrēgumiem. Daugavas lejtecē ūdenslīmeņa svārstības Daugavā pie Andrejostas, Mīlgrāvī un Ķīšezerā bija 0,95–1,00 m robežās.
Daugavas baseina upēs ūdenslīmeņa svārstības martā pārsvarā bijušas 0,62–1,45 m robežās, bet Lielajā Juglā pie Zaķiem ūdens līmenis svārstījās pat 1,83 m robežās.
Zilupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda martā bija 0,29 m, bet Ludzas ezerā 0,34 m.
Salacā ūdens līmeņa svārstību amplitūda martā bija pie Mazsalacas 0,58 m, bet pie Lagastes pat 0,84 m. Sedā pie Oleriem ūdenslīmenis svārstījās 0,39–0,90 m robežās, bet Rūjā pie Vilnīšiem ūdenslīmenis svārstījās pat 1,19 m amplitūdā.
Gaujā no Velēnas līdz Valmierai ūdenslīmenis svārstījās līdzīgā amplitūdā – 1,17–1,21 m, bet pie Siguldas ūdenslīmeņa svārstības reģistrētas tikai 0,95 m intervālā. Gaujas lejtecē pie Carnikavas ūdenslīmenis ledus iešanas un sastrēguma ietekmē svārstījās plašākā – 1,88 m amplitūdā. 3. martā plkst. 16.15 novērotais ūdenslīmenis Gauja Carnikava novērojumu stacijā bija 325 cm virs stacijas nulles atzīmes jeb 2,29 m LAS 2000,5. Sīkāku informāciju skatīt šeit. Lai likvidētu sastrēgumu upes lejteces posmā pie Carnikavas tika veikti ledus spridzināšanas darbi.
Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības martā bijušas ar dažādu intensitāti. Lielākajā daļā Gaujas baseina upju ūdens līmenis svārstījies 0,18–0,78 m robežās. Vaidavā pie Apes ūdenslīmenis svārstījās 0,99 m, bet Tirzā pie Lejasciema ūdenslīmenis svārstījās pat 1,85 m robežās.
Mūsā pie Bauskas ūdenslīmenis svārstījās 1,22 m robežās, tā bija ūdenslīmeņa pazemināšanās mēneša gaitā, jo augstākais novērotais ūdenslīmenis bija marta sākumā. Lielupē ūdens līmenis martā svārstījās ar atšķirīgu amplitūdu dažādos upes posmos. Mežotnes un Jelgavas novērojumu stacijās reģistrētā ūdenslīmeņa svārstību amplitūda martā bija 1,56–1,58 m, bet posmā Kalnciems–Sloka tas bija mazāks – 0,89–1,14 m. Lielākā ūdenslīmeņa svārstību amplitūda tika novērota Lielupē pie Staļģenes, kur ūdenslīmenis martā svārstījās 3,02 m robežās.
Lielākajā daļā Lielupes baseina upju ūdenslīmeņa svārstības ir bijušas 0,75–2,00 m robežās, bet Bērzē pie Baložiem ūdenslīmeņa svārstību amplitūda ir bijusi pat 2,62 m.
Ventā ūdenslīmeņa svārstības martā bija 1,99–2,18 m robežās, lielākās tās novērotas upes lejteces posmā pie Vendzavas. Ventas baseina upēs ūdenslīmenis svārstījās 0,25–0,74 m robežās, bet Ciecerē pie Pakuļu HES un Abavā pie Rendas ūdenslīmeņa svārstības bija 1,02–1,40 m robežās.
Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstības martā bija nelielas – 0,24–0,79 m, jo palu process bija sācies jau februārī. Lielāka ūdens līmeņa svārstību ampilitūda novērota Durbē pie Cīravas, Užavā pie Tērandes, Irbē pie Vičakiem un Rīvā pie Pieviķiem 0,94–1,08 m, bet Bārtas augštecē un Bārtā pie Dūkupjiem ūdens līmenis svārstījies pat 1,48–1,50 m robežās.
Marta sākumā lielākajā daļā upju turpinājās ledus uzlūšana un iešana, austrumdaļas upēs mēneša sākumā vēl saglabājās ledus. ledum bija izteiktas kušanas pazīmes, tāpēc tā biezums lielākoties netika mērīts. Bārtā pie Dūkpjiem 1. martā ledus bija 8 cm biezs. Marta pirmajā pusē daudzviet upēs saglabājās vai ledus iešanas laikā veidojās ledus sastrēgumi. Pēc ledus iešanas upju krastos bija ledus krautņi.
Martā epizodiski aukstāka laika ietekmē upēs atsākās sākotnējo ledus formu veidošanās upju posmos, kas mēneša pirmajās dienās bija brīvi no ledus. Daudzviet sāka veidoties piesalas gar krastiem vai iet vižņi. Tomēr kopumā martā valdīja palu process, un mēneša izskaņā Latvijas upes lielākoties bija brīvas no ledus.
Pirmajā marta dekādē ūdens temperatūra upēs bija tuva 0 °C, atsevišķos upju posmos ūdens bija dažus grādus silts. Mēneša beigās ūdens ūdenstecēs sāka būtiski iesilt un bija 4–7 °C silts.