2021. gada jūlija Latvijas upju režīma apskats
Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +21,5 °C, kas ir 3,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,7 °C tika novērota 25. jūlijā Jelgavā un 24. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 16. jūlijā Daugavpilī un 13. jūlijā Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,9 m/s) tika novērotas 30. jūlijā Liepājā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 57,2 mm, kas ir 24% zem mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (126,4 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Rēzeknē – 8,2 mm. Kopumā nokrišņu daudzums jūlijā Aiviekstes, Lielupes un Daugavas baseinos bija 40–59% no mēneša normas, bet Gaujas baseinā 75% no normas. Ievērojami mitrāks bija Salacas un Ventas baseinos, kur nokrišņu daudzums bija attiecīgi 136% un 139% no mēneša normas.
Jūlija vidējā upju notece saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām visos upju baseinos. Ūdenīgums jūlijā Lielupes, Ventas un Ogres baseinos bija 35–45%, savukārt Daugavas, Aiviekstes un Gaujas baseinos bija 51–60%. Lielāks ūdenīgums bija Salacas baseinā – 86% no ilggadēji vidējās vērtības.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES jūlijā bija 172 m3/s, maksimālā pietece 270 m3/s novērota 1. jūlijā, bet minimālā pietece 130 m3/s novērota 31. jūlijā.
Vēja ietekmētajos upju posmos jūlija otrajā un trešajā dekādē bija vērojamas krasākas ūdens līmeņa svārstības gan Lielupes posmā Staļģene–Sloka, gan Gaujas un Ventas lejtecēs, kā arī Daugavas lejtecē un Mīlgrāvī. Jūlijā Mīlgrāvī, kā arī Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecēs ūdens līmenis svārstījās 0,43–0,72 m robežās.
Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita jūlijā bija bez izteiktiem maksimumiem, un svārstību amplitūda nebija liela, tomēr dažviet nokrišņu ietekmē ūdenslīmenis lokāli paaugstinājās.
Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūlijā bija 0,46–0,77 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 1,24–1,30 m, bet upes lejteces posmā un Ķīšezerā ūdens līmenis svārstījās 0,65–0,72 m robežās. Daugavas baseina upēs jūnijā ūdens līmeņa svārstību intervāli bija lielākoties 0,07–0,66 m amplitūdā. Arī Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda nebija liela – 0,13–0,34 m.
Zilupē pie Pasienes ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūlijā bija attiecīgi 0,17 m, savukārt Ludzas ezerā 0,07 m robežās.
Salacas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūlijā bija 0,16–0,40 m robežās, Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 0,45 m robežās.
Gaujas augštecē un vidustecē svārstību intervāls bija robežās no 0,14–0,34 m, bet Gaujas lejtecē pie Carnikavas – 0,61 m. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības jūnijā bijušas 0,07–0,42 m intervālā.
Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā no Mežotnes līdz Slokai bija 0,27–0,58 m robežās. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,10–0,84 m, bet dažviet lietus ietekmē svārstību amplitūda bija lielāka, īpaši Lielupes baseina labā krasta pietekās.
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,36–0,43 m, tās baseina upēs 0,14–0,62 m. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls jūlijā bija 0,02–0,47 m robežās. Usmā un Liepājas ezerā ūdens līmenis svārstījās attiecīgi 0,10 un 0,22 m robežās.
Jūlija pirmajā dekādē ūdens temperatūra Latvijas upēs lielākoties bija 21–27 °C. Mēneša vidū kļuva siltāk, līdz ar to arī ūdens temperatūra paaugstinājās un bija lielākoties 23–29 °C. Jūlija otrās dekādes beigās un trešās dekādes sākumā un mēneša beigās dienās, līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos, ūdens atdzisa un bija lielākoties 19–25 °C.
Arī jūlijā veģetācija turpināja intensīvi attīstīties un upes aizauga ar ūdensaugiem. Seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā.
