Oktobra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,5 °C, kas ir 2,7 °C virs mēneša normas, kļūstot par 3. siltāko oktobri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2006. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,0 °C tika novērota 19. oktobrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 1. oktobrī Ventspilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 39,5 mm, kas ir 47% zem mēneša normas (74,8 mm). Visvairāk nokrišņu (94,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē – 14,0 mm.
Salīdzinot ar ilggadēji vidējiem rādītājiem, vismazākais nokrišņu daudzums bija Salacas un Ogres baseinos, kur tas sasniedza attiecīgi 46% un 49% no mēneša normas. Arī Lielupes, Irbes un Ventas baseinos nokrišņu daudzums bija ievērojami zem normas, sasniedzot 53–71% no normas. Aiviekstes, Daugavas un Bārtas baseinos nokrišņu daudzums bija tuvāks normai: 88–98% no mēneša normas. Savukārt vienīgi Gaujas baseinā nokrišņu daudzums pārsniedza ilggadēji vidējo rādītāju, sasniedzot 110% no mēneša normas.
Neraugoties uz to, ka oktobrī nokrišņu daudzums lielākajā daļā upju baseinu bija zem normas, upju notece saglabājās salīdzinoši augsta. To veicināja lielais nokrišņu daudzums augustā un septembrī, kā rezultātā augsnē bija uzkrājies ievērojams mitruma daudzums. Oktobrī visos upju baseinos mēneša vidējā notece bija virs ilggadēji vidējām vērtībām. Ventas baseinā tā bija 106% no normas, Ogres un Aiviekstes baseinos attiecīgi 123% un 125%, bet Bārtas un Daugavas baseinos attiecīgi 140% un 143% no normas. Vēl lielāks ūdenīgums bija Lielupes, Gaujas un Dubnas baseinos, kur notece sasniedza 158–184% no normas. Vislielākā novirze no ilggadēji vidējās oktobra vērtības bija Salacas baseinā, kur mēneša vidējā notece sasniedza 223% no normas jeb bija vairāk nekā divas reizes lielāka par normu.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES oktobrī bija 503 m3/s, minimālā pietece 425 m3/s novērota mēneša izskaņā – 31. oktobrī, bet maksimālā pietece 705 m3/s novērota 2. oktobrī.
Oktobra pirmajā dekādē lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmenis turpināja pakāpeniski pazemināties pēc nokrišņiem bagātā septembra. Mēneša otrās dekādes sākumā atsevišķās upēs nokrišņu ietekmē bija vērojams straujš ūdens līmeņa kāpums.
Pēc mēneša vidū sasniegtajiem ūdens līmeņa maksimumiem lielākajā daļā upju ūdenslīmenis atkal pakāpeniski pazeminājās. Trešajā dekādē ūdenslīmeņa svārstības bija mazāk izteiktas, tomēr atsevišķās upēs mēneša beigās bija vērojams atkārtots ūdens līmeņa kāpums.
Vēja ietekmētajos upju posmos oktobra gaitā bija vērojamas izteiktas ūdens līmeņa svārstības. Krasākās svārstības novērotas pirmās dekādes beigās, kad ūdens līmenis strauji paaugstinājās Daugavas, Gaujas un Ventas lejtecēs, Ķīšezerā, kā arī Lielupes posmā Staļģene–Sloka. Trešajā dekādē vēja ietekmē ūdenslīmenis turpināja svārstīties, bet mēneša beigās vairākos lejteču posmos atkal bija straujāka ūdens līmeņa paaugstināšanās.
Oktobrī Ķīšezerā, kā arī Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecēs ūdens līmenis svārstījās 0,70–1,08 m robežās. Visstiprākās vēja brāzmas (28,0 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Ventspilī.
Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda oktobrī bija 0,68–1,14 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 1,11–1,93 m, bet upes lejteces posmā un Ķīšezerā vēja ietekmē ūdens līmenis svārstījās 0,94–1,08 m robežās.
Daugavas baseina upēs oktobrī ūdens līmeņa svārstību intervāli bija lielākoties 0,15–0,70 m amplitūdā, straujāk ūdens līmenis svārstījās Aiviekstē pie Lubānas un Lielajā Juglā pie Zaķiem – attiecīgi par 0,99 un 1,66 m. Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda nebija liela: 0,03–0,21 m.
Zilupē pie Pasienes un Rītupē pie Lozdovas ūdens līmeņa svārstību amplitūda oktobrī bija attiecīgi 0,38 un 0,56 m, bet Ludzas ezerā – 0,13 m.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda oktobrī bija 0,37–0,67 m robežās. Sedā pie Oleriem un Rūjā pie Vilnīšiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija attiecīgi 0,56 un 0,89 m robežās. Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 0,33 m robežās.
Gaujas posmā no augšteces pie Velēnas līdz Siguldai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija robežās no 0,53 līdz 0,72 m, lejtecē pie Carnikavas vēja ietekmē ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,90 m. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības oktobrī bija pārsvarā 0,29–0,53 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Tirzā pie Lejasciema – 0,92 m.
Oktobrī Lielupes augštecē pie Mežotnes un Mūsā pie Bauskas ūdens līmenis svārstījās attiecīgi 0,21 un 0,48 m robežās, bet Lielupes posmā Staļģene–Sloka vēja ietekmē ūdens līmenis svārstījās 0,77–0,91 m robežās. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija lielākoties 0,10–0,67 m robežās, bet vietām nokrišņu ietekmē bija tā lielāka – Misā pie Lielveisiem, Bērzē pie Baložiem un Svētes lejtecē bija 0,80–0,93 m.
Ventā no Vārdavas līdz Kuldīgai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,32–0,43 m, bet Ventas lejtecē pie Vendzavas ūdens līmenis svārstījās 0,70 m robežās. Ventas baseina upēs – Abavā pie Rendas un Imulā pie Pilskalniem – ūdens līmenis svārstījās 0,23–0,30 m robežās, lielākas svārstības novērotas Ciecerē pie Pakuļu HES – līdz 0,71 m. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls oktobrī pārsvarā bija 0,25–0,76 m robežās, Užavā pie Tērandes, Durbē pie Cīravas, Irbē pie Vičakiem un Bārtā pie Dūkupjiem pat 0,96–1,18 m. Usmā un Liepājas ezerā ūdens līmenis svārstījās attiecīgi 0,14 un 0,76 m robežās. Usmas ezerā pēc vasaras un rudens lietavām ilgstoši saglabājās paaugstināts ūdens līmenis.
Oktobrī ūdens temperatūra Latvijas upēs pakāpeniski pazeminājās. Mēneša sākumā tā lielākoties bija 12–14 °C robežās, bet mēneša beigās pazeminājās līdz 8–9 °C. Straujāka ūdens atdzišana bija vērojama mēneša otrajā dekādē, kad pazeminājās arī gaisa temperatūra.
Oktobra sākumā daudzviet upēs ūdensaugi joprojām auga visā teces šķērsgriezumā vai gar krastiem, tomēr atsevišķās upēs tie jau sāka nogulties. Mēneša gaitā ūdensaugu veģetācija pakāpeniski samazinājās, un oktobra beigās daudzviet ūdensaugi jau bija nogūluši, daudzas upes bija jau brīvas.
