2021. gada februāra Latvijas upju režīma apskats
Februāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,2 °C, kas ir 1,5 °C zem mēneša normas (1981.–2010. gads) un 2,1 °C zem 1991.–2020. gada mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –28,5 °C tika novērota 6. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C tika novērota 25. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 11,2 mm, kas ir 70% zem mēneša normas (36,8 mm) (1981.–2010. gads) un 72% zem 1991.–2020. gada mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (21,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Februāra vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 5 cm Ventspilī līdz 29 cm Alūksnē. Mēneša biezākā sniega sega 45 cm novērota Lielpečos 1. februārī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,0 m/s) tika novērotas 26. februārī Alūksnē.
Februārī nokrišņu bija maz. Nokrišņu daudzums visos Latvijas upju baseinos bija mazāks nekā ilggadēji vidējās mēneša vērtības. Kopumā nokrišņu daudzums februārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā un Ventas baseinā bija 20%, Aiviekstes baseinā 41%, Gaujas baseinā 35%, Salacas un Ogres baseinos 16%, Bārtas baseinā 11%, Irbes baseinā 30% un Lielupes baseinā 25% no normas.
Februārī Latvijas upju notece lielākoties joprojām bija mazāka par ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām. Aiviekstes baseina ūdenīgums bija 119%, bet citos tas bija mazāks. Daugavas baseinā 87%, Ogres un Salacas baseinos attiecīgi 62 un 63%, bet Gaujas, Ventas un Lielupes baseinos ūdenīgums bija 41–46% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES februārī bija 453 m3/s, maksimālā pietece 597 m3/s novērota 1. februārī, bet minimālā pietece 344 m3/s novērota 24. februārī.
Februāra sākumā upēs lielākoties bija ledus, daļā upju notika ledus veidošanās. Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita bija ar tendenci pazemināties, arī turpmākajā mēneša gaitā ūdenslīmenis lielākoties pazeminājās, bet atsevišķos posmos nedaudz svārstījās. Februāra beigās atkušņa ietekmē upēs sāka strauji paaugstināties ūdenslīmenis, applūda upju palienes un zemākās vietas, daudzviet sākās ledus iešana.
Daugavā no Piedrujas līdz Daugavpilij ūdens līmeņa svārstības februārī bija 1,56–1,79 m intervālā. Daugavas posmā Vaikuļāni–Jēkabpils ūdenslīmeņis svārstījās 0,85–1,25 m robežās. Pļaviņu ūdenskrātuvē ūdenslīmeņa svārstību amplitūda bija ievērojama, pie Zeļķiem 1,51 m, bet pie Pļaviņām pat 2,20 m. Daugavas lejtecē pie Andrejostas, kā arī Mīlgrāvī un Ķīšezerā ūdens līmeņa svārstības bija 0,73–0,81 m robežās.
Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības februārī bijušas 0,42–1,10 m robežās, vietām līdz pat 1,81 m.
Zilupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda februārī bija tikai 0,18 m, bet Ludzas ezerā 0,27 m. Salacā un tās baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda februārī bija 0,56–1,08 m robežās, bet Rūjā pie Vilnīšiem tā bija pat 1,29 m robežās.
Gaujā pie Valmieras un Carnikavas februārī ūdenslīmenis svārstījās attiecīgi 0,94 un 0,63 m robežās. Izteiktāka ūdenslīmeņa svārstību amplitūda tika novērota Gaujas augštecē pie Velēnas, kā arī pie Siguldas – tur ūdenslīmenis svārstījies 1,28 m robežās.
Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības februārī bijušas 0,42–1,00 m robežās, bet vairākās upēs pat lielākas. Atsevišķās upēs ūdenslīmeņa svārstību amplitūda bija pat 1,01–1,37 m, bet Tirzā pie Lejasciema tā sasniedza pat 1,94 m.
Februārī ūdens līmenis Lielupē svārstījās 0,74–1,64 m robežās, mazāka svārstību amplitūda bija upes lejteces posmā, bet Lielupē pie Staļģenes ūdenslīmenis svārstījās pat 2,78 m robežās.
Mūsā pie Bauskas ūdenslīmenis svārstījās 1,18 m robežās. Lielupes baseina upēs ūdenslīmenis svārstījās 0,78–1,52 m robežās, bet vairākās upēs pat 1,67–1,99 m amplitūdā, tomēr visievērojamākās ūdenslīmeņa svārstības tika reģistrētas novērojumu stacijā Bērze Baloži – 2,86 m amplitūdā.
Mēneša izskaņā sākās aktīvs palu process, tas sākās upes augšteces posmos, tāpēc Ventas augštecē ūdenslīmeņa kāpums bija ievērojamāks. Lielākās ūdenslīmeņa izmaiņas novērotas mēneša pēdējās dienās. Ventā februārī ūdenslīmeņa svārstības bija atšķirīgas, lielākās tās bija upes posmā no Vārdavas līdz Kuldīgai, kur ūdenslīmenis svārstījās attiecīgi 2,48 un 2,32 m robežās, bet Ventā pie Vendzavas ūdenslīmenis svārstījās 1,67 m amplitūdā. Atsevišķās Ventas baseina upēs ūdenslīmenis svārstījās salīdzinoši nelielā amplitūdā – 0,15–0,92 m, bet vairākās ūdenslīmenis svārstījās ievērojami 1,08–1,61 m robežās, vislielākā ūdenslīmeņa svārstību amplitūda tika novērota Abavā pie Rendas.
Arī citās Kurzemes upēs mēneša pēdējās dienās sākās palu process un strauji paaugstinājās ūdenslīmenis. Ūdenslīmeņa svārstību amplitūda februārī bija 0,22–1,05 m. Vairākās upēs ūdenslīmeņa svārstību intervāls ir bijis pat 1,16–1,45 m.
Februārī Latvijas upēs daudzviet bija ledus sega vai veidojās ledus, arī mēneša gaitā lielākoties saglabājās ledus. Vietām upēs pilna ledus sega neizveidojās un upēs ilgstoši gar krastiem bija piesalas. Mēneša sākumā Kurzemes upēs atsākās ledus veidošanās, pārējās upēs lielākoties bija ledus sega (daudzviet ar lāsmeņiem vai nepilna).
Ledus biezums upēs bija plānāks nekā šī perioda ilggadīgi vidējie novērojumi. Daugavā ledus biezums februārī , saglabājoties salam, lielākoties palielinājās, tas variēja 14–31 cm biezumā, vietām zem ledus bija vižņi un saglabājās sablīvējumi. Pļaviņu ūdenskrātuvē februārī ledus bija 24–34 cm biezs. Daugavas baseina upēs Latgalē ledus lielākoties bija 16–24 cm biezs, bet daudzviet mēneša pēdējās dienās tas uzlūza un gāja. Lielajā Juglā vienlaidus ledus sega neizveidojās, piesalas bija 6–14 cm biezas, bet Mazajā Juglā ledus bija 37–39 cm biezs. Daugavas lejteces baseina upēs arī mēneša izskaņā uzlūza un gāja ledus. Gaujā pie Carnikavas februārī ledus bija 26–28 cm biezs. Lielupē, Mūsā un Misā februārī bija ledus sega, vietām sablīvējumi, ledus biezums šajās upēs lielākoties bija 20–29 cm. Tomēr vairākās upēs daļu februāra mēneša tās sedza ledus sega (vietām nepilna vai ar lāsmeņiem).
Februāra trešajā dekādē kļuva siltāks, sāka kust un uzlūst ledus, tas palika tumšs, uz ledus bija ūdens. Mēneša pēdējās dienās daudzviet upes bija brīvas no ledus vai tika novērota ledus iešana un bija applūdušas upju palienes un zemākās vietas.
