2021. gada maija Latvijas upju režīma apskats
Maija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,6 °C, kas ir 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +28,1 °C tika novērota 12. maijā Ainažos, bet minimālā gaisa temperatūra –4,5 °C tika novērota 2. maijā Mērsragā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,7 m/s) tika novērotas 3. maijā Daugavgrīvā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 88,3 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (166,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā – 34,1 mm. Latvijas upju baseinos maijā novērotais nokrišņu daudzums bija ievērojami lielāks nekā ilggadēji vidējās mēneša vērtības. Kopumā nokrišņu daudzums maijā Ventas baseina bija 102% no normas, bet Lielupes, Daugavas, Aiviekstes un Salacas baseinos nokrišņu daudzums bija 162–188% no mēneša normas. Vēl ievērojami mitrāks bija Gaujas baseinā, kur nokrišņu daudzums bija 238% no mēneša normas.
Maija vidējā upju notece Salacas, Daugavas un Ventas baseinos saglabājās nedaudz zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām – 79–89%. Aiviekstes baseinā maija vidējā upju notece bija tuvāka ilggadēji vidējam rādītājam – 91%. Savukārt, mēneša vidējā upju notece Gaujas, Ogres un Lielupes baseinos bija krietni virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām – attiecīgi 148, 190 un pat 218% no ilggadīgi vidējām noteces vērtībām.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES maijā bija 937 m3/s, maksimālā pietece 1219 m3/s novērota 27. maijā, bet minimālā pietece 654 m3/s novērota 3. maijā.
Pēc lietavām maija sākumā, kas spēcīgāk skāra Latvijas centrālo un austrumu daļu, ūdens līmenis upēs paaugstinājās, vietām bija applūdušas upju palienes, zemākās vietās uzkrājies ūdens. Arī maija trešajā dekādē bijuši stipri nokrišņi. Kopumā ūdenslīmenis pēc lietavām ilgstoši saglabājās paaugstināts, īpaši austrumu un centrālajās daļas ūdenstilpēs.
Daugavas baseina upēs maijā nokrišņu ietekmē vairākas upēs novērotas pārsvarā lielas ūdens līmeņa svārstību amplitūdas. Daugavas baseina upēs maijā ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,40–1,87 m amplitūdā, pat lielākas svārstības bija Aiviekstē pie Lubānas (1,92 m) un Lielajā Juglā pie Zaķiem (2,27 m). Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija neliela: 0,04–0,29 m.
Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda maijā bija 0,80–1,78 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 0,87–0,88 m, bet upes lejteces posmā un Ķīšezerā ūdens līmenis svārstījās 0,51–0,56 m robežās.
Zilupē pie Pasienes ūdens līmeņa svārstību amplitūda maijā bija 0,45 m, savukārt Ludzas ezerā 0,22 m robežās.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda maijā bija 0,26–0,56 m robežās. Citās Salacas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,43–0,73 m robežās, lielākas svārstības novērotas Rūjā pie Vilnīšiem (0,88 m). Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 0,29 m robežās.
Gaujas baseina upēs maijā nokrišņu ietekmē ūdens līmenis strauji paaugstinājās. Gaujas augštecē pie Velēnas svārstību intervāls bija 1,28 m, vidusteces posmā no Valmieras līdz Siguldai bija 1,58–1,78 m, bet lejtecē pie Carnikavas svārstību intervāls bija 0,77 m. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības maijā bijušas lielākoties 0,77–1,11 m intervālā, atsevišķos upju posmos bijušas mazākās svārstības, bet pat lielākas svārstības novērotas Palsā pie Vilkzemniekiem un Tirzā pie Lejasciema (1,64 m).
Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā no Mežotnes līdz Staļģenei bija 1,86–2,32 m, ko ietekmēja stipri nokrišņi, bet posmā no Jelgavas līdz Slokai 0,39–0,72 m.
Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija lielākoties robežās no 0,22 līdz 1,70 m, bet Misā pie Lielveisiem tā bijusi pat lielāka – 2,25 m.
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,37–1,02 m, straujāk ūdens līmenis paaugstinājās Ventas augštecē. Ventas baseina upēs svārstību intervāls bija 0,23–0,45 m. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls maijā bija 0,07–0,63 m robežās. Usmā un Liepājas ezerā ūdens līmenis svārstījās attiecīgi 0,09 un 0,30 m robežās.
Mēneša pirmajā dekādē ūdens temperatūra Latvijas upēs bija lielākoties 8–10 °C. Mēneša otrajā dekādē līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos, ūdens ūdenstilpēs sāka iesilt. No mēneša otrās dekādes sākuma līdz pat maija beigām ūdens temperatūra lielākoties bija 11–17 °C robežās.
Iestājoties siltākam laikam, upēs turpināja intensīvi attīstīties veģetācija, un tās aizauga ar ūdensaugiem. Seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā.
