Eiropas klimats 2025. gadā
ECMWF (Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs, ang. European Centre for Medium-Range Weather Forecasts) un PMO (Pasaules Meteoroloģijas organizācija) ziņojums izceļ klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēkiem un bioloģisko daudzveidību visstraujāk sasilstošajā kontinentā.
- Vismaz 95% Eiropas 2025. gadā piedzīvoja gada vidējās gaisa temperatūras virs normas.
- Rekordilgs trīs nedēļu karstuma vilnis skāra subarktisko Fenoskandiju, un temperatūra tuvu Arktikas lokam un tā robežās pārsniedza +30,0 °C.
- Ledāji visos Eiropas reģionos piedzīvoja neto masas zudumu, Islandē reģistrēts otrs lielākais ledāju zudums; sniega sega bija 31% zem vidējās; Grenlandes ledus sega zaudēja 139 gigatonnas ledus.
- Jūras virsmas gada temperatūra Eiropas reģionā bija augstākā reģistrētā, un 86% teritorijas piedzīvoja vismaz “spēcīgus” jūras karstuma viļņus.
- Meža ugunsgrēki nopostīja aptuveni 1 034 550 hektārus – lielāko platību vēsturē.
- Upju plūsma bija zem vidējā līmeņa 11 mēnešus no gada, un gada caurplūdums bija zem vidējā līmeņa 70% upju.
- Vētras un plūdi skāra tūkstošiem cilvēku Eiropā, kaut arī ekstremāli nokrišņi un plūdi bija ne tik plaši, kā pēdējos gados.
- 2025. gadā atjaunojamie energoresursi nodrošināja gandrīz pusi (46,4%) Eiropas elektroenerģijas, saules enerģijas pielietojumam sasniedzot jaunu rekordu (12,5%).
- Bioloģiskā daudzveidība ir būtiska ilgtspējīgai nākotnei, bet klimata pārmaiņas ir ievērojams tās mazināšanās cēlonis. Klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība ir cieši saistīti jēdzieni Eiropas politikā un regulējumos.
Strauja sasilšana Eiropā samazina sniega un ledus segumu, kamēr bīstami augstas gaisa temperatūras, sausums, karstuma viļņi un rekordaugstas okeāna temperatūras ietekmē reģionus no Arktikas līdz Vidusjūrai. Eiropu, tāpat kā daudzus citus pasaules reģionus, ietekmē parādības, kā rekordlieli karstuma viļņi uz sauszemes un jūrā, postoši meža ugunsgrēki un nerimstošs bioloģiskās daudzveidības zudums, kas rada sekas sabiedrībai un ekosistēmām visā Eiropā.
Šie secinājumi publicēti Eiropas klimata stāvokļa 2025. gada ziņojumā, ko sagatavojis ECMWF, kas īsteno Copernicus klimata pārmaiņu dienestu, un PMO. Ziņojums apvieno aptuveni 100 zinātnieku darbu un sniedz visaptverošu pārskatu par galvenajām klimata rādītāju izmaiņām pasaulē visstraujāk sasilstošajā kontinentā, tostarp aukstajos reģionos, jūras ekosistēmās, upēs un ezeros, meža ugunsgrēku riskā un citur. Ir publicēta plaša grafiku un vizuālo materiālu izvēle, kas izceļ galvenos secinājumus.
Straujās pārmaiņas ietekmē Eiropas aukstākos reģionus
Ziņojums rāda, ka turpinās straujas sasilšanas tendence Eiropas aukstākajos reģionos, tostarp Arktikā un Alpos, kur sniegs un ledus spēlē būtisku lomu klimata regulēšanā, atstarojot saules starojumu kosmosā (albedo efekts).
Vismaz 95% Eiropas piedzīvoja gada temperatūras virs vidējās, un samazinājās dienu skaits ar salu ziemā. Subarktiskajā Fenoskandijā jūlijā tika reģistrēts ilgākais karstuma vilnis vēsturē, kura laikā temperatūras Arktiskā loka reģionos pārsniedza +30,0 °C slieksni, sasniedzot +34,9 °C atzīmi Norvēģijas centrālā reģiona ciematā Frosta. Eiropā bija rekordzems skaits aukstuma stresa dienu (angliski cold stress days) – 90% kontinenta piedzīvoja mazāku dienu skaitu ar vismaz “spēcīgu” aukstuma stresu. Gandrīz visu gadu minimālās gaisa temperatūras bija augstākas par normu.
Augstāka temperatūra un zemāks nokrišņu daudzums par normu izraisīja ievērojamu sniega un ledus segas zudumu. 2025. gada martā ar sniegu klātā teritorija Eiropā bija aptuveni 1,32 miljoni kvadrātkilometru (31%) zem vidējā līmeņa – tas atbilst Francijas, Itālijas, Vācijas, Šveices un Austrijas kopējai platībai. Tas bija trešais zemākais sniega segas apjoms kopš novērojumu sākuma 1983. gadā. Arī ledāji piedzīvoja neto masas zudumu, turklāt Islandē reģistrēts otrais lielākais ledāju masas zudums vēsturē, savukārt Grenlandes ledus sega zaudēja 139 gigatonnas ledus – aptuveni 1,5 reizes vairāk nekā visu Eiropas Alpu ledāju kopējais apjoms. Šis ledus zudums veicina jūras līmeņa paaugstināšanos, un katrs centimetra pieaugums pakļauj papildu 6 miljonus cilvēku piekrastes plūdu riskam.
Rekordaugsts jūras siltums un okeāna sasilšana
Pasaules okeāns ir absorbējis aptuveni 90% no liekā siltuma, ko izraisa cilvēka radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. 2025. gadā Eiropā okeāna reģionā tika reģistrēta augstākā gada vidējā jūras virsmas temperatūra vēsturē, kas iezīmē ceturto gadu pēc kārtas ar rekordaugstu siltumu. Šī ilgtermiņa tendence negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, sugas un to dzīves vietas. Jūras karstuma viļņi var sakrist arī ar karstuma viļņiem uz sauszemes, tādējādi veicinot vēl ekstrēmākas temperatūras un mitrumu, tostarp naktīs, kas var palēnināt cilvēku atgūšanos pēc karstuma stresa (angliski heat stress) un traucēt miegu.
2025. gadā jūras karstuma viļņi bija plaši izplatīti, ietekmējot 86% okeāna reģionu Eiropā. Tie bija arī intensīvāki, un 36% reģiona piedzīvoja “smagus” vai “ekstrēmus” apstākļus – augstāko īpatsvaru novērojumu vēsturē.
Visa Vidusjūra pēdējo trīs gadu laikā katru gadu ir piedzīvojusi vismaz vienu dienu ar “spēcīgiem” jūras karstuma viļņu apstākļiem, un 2025. gadā vidējā jūras virsmas temperatūra bija otrā augstākā novērojumu vēsturē. “Smagi” jūras karstuma viļņu apstākļi tika novēroti arī Norvēģijas jūrā, kas aptver Ziemeļeiropu un Arktiku, sakrītot ar rekordkarstuma vilni subarktiskajā Fenoskandijā un uzsverot okeāna sasilšanas ģeogrāfisko izplatību Eiropā.
Klimata apstākļi rada spiedienu uz Eiropas ūdens resursiem
Visā Eiropā aptuveni 70% upju piedzīvoja zemāku caurplūdumu nekā vidēji, un tas bija viens no trim sausākajiem gadiem augsnes mitruma ziņā kopš 1992. gada. Maijā aptuveni puse Eiropas (53%) bija pakļauta sausumam. Šie apstākļi atspoguļo dažādu faktoru kombināciju, tostarp atmosfēras cirkulāciju, nokrišņu mainīgumu, kā arī ilgtermiņa klimata tendences.
Pieaugošas temperatūras un pastiprināti meža ugunsgrēki
Visā Eiropā 2025. gadā tika novēroti silti apstākļi, vismaz 95% kontinenta piedzīvoja temperatūras virs vidējā līmeņa. Karstuma viļņi skāra lielu Eiropas daļu – no Vidusjūras līdz Arktikai, tai skaitā tika piedzīvots otrais smagākais karstuma vilnis Eiropas vēsturē un ilgākais un smagākais karstuma vilnis subarktiskajā Fenoskandijā jūlijā. Liela daļa Eiropas piedzīvoja arī vairāk dienu nekā vidēji ar vismaz “spēcīgu” karstuma stresu, un Spānijas dienvidos un austrumos tika reģistrēts līdz pat 50 dienām vairāk nekā vidēji ar sajūtu temperatūru virs 32 ºC.
Karstie un sausie apstākļi veicināja rekordlielu meža ugunsgrēku aktivitāti visā Eiropā. Kopumā izdega rekordliela teritorija – aptuveni 1 034 000 hektāru, kas ir lielāka nekā Kipras platība, un ugunsgrēku emisijas sasniedza augstāko līmeni vēsturē. Īpaši smagi tika skarta Spānija, kas veidoja aptuveni pusi no emisijām. Papildus Spānijai Kipra, Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Vācija reģistrēja augstākos ugunsgrēku emisiju rādītājus vēsturē. Meža ugunsgrēki rada arī būtisku risku bioloģiskajai daudzveidībai, un kūdras purvu ugunsgrēki var atbrīvot lielus oglekļa krājumus, vēl vairāk pastiprinot klimata pārmaiņas. Eiropas Komisija ir noteikusi pieaugošo ugunsgrēku risku kā galveno prioritāti, jo Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Sestā novērtējuma ziņojuma prognozes liecina, ka ugunsgrēku draudi visticamāk pieaugs visos Eiropas reģionos.
Klimata pārmaiņas arvien vairāk ietekmē bioloģisko daudzveidību
Daudzi ekstrēmi notikumi 2025. gadā, ieskaitot sausumu, meža ugunsgrēkus un karstuma viļņus uz sauszemes un jūrā, ietekmēja bioloģisko daudzveidību jūras un sauszemes ekosistēmās. Turklāt daba ir pakļauta pieaugošam stresam, jo samazinās un ģeogrāfiskās novirzās dzīvotnes, ir vērojamas nokrišņu izmaiņas, kā arī sezonālo ciklu traucējumi siltāku temperatūru ietekmē. Ziņojumā sniegti konkrēti piemēri par klimata pārmaiņu ietekmi uz jutīgām ekosistēmām, piemēram, jūras karstuma viļņu ietekmi uz jūraszāļu pļavām Vidusjūrā un kūdras purvu ugunsgrēkiem. Vides pārvaldība Eiropā arvien vairāk atzīst ciešo saikni starp klimatu un bioloģisko daudzveidību, ar koordinētām dabas-klimata pieejām, kas paredzētas ekosistēmu noturības stiprināšanai.
Eiropas Savienība ir apņēmusies ievērot juridiski saistošus mērķus ekosistēmu atjaunošanai plašā mērogā, tostarp vismaz 20% sauszemes un jūras teritoriju līdz 2030. gadam un visas apdraudētās ekosistēmas līdz 2050. gadam. Šo darbu atbalsta arī Eiropas Zaļais kurss un ES Klimata likums, kas integrē bioloģiskās daudzveidības aizsardzību plašākās klimata stratēģijās. Turklāt dabā balstīti risinājumi, piemēram, jūraszāļu pļavu atjaunošana, tiek atzīti par svarīgiem bioloģiskās daudzveidības atbalstam, oglekļa uzkrāšanai un piekrastes noturības stiprināšanai. Lai gan šie soļi ir nozīmīgi, Eiropā progress ir jāpaātrina, lai veiktu lielāku ieguldījumu dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā.