Marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,4 °C, kas ir 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm.
Arī Latvijas upju baseinos nokrišņu daudzums bija krietni mazāks par ilggadīgi vidējām novērotajām vērtībām – visos upju baseinos nokrišņu daudzums bija tikai 8–17% no mēneša normas. Marts bija sauss, vietām pat ekstremāli sauss.
Marts bija palu mēnesis, kusa sniegs un ledus, līdz ar to Latvijas upju baseinos bija izteikts ūdenīgums – zem normas notece saglabājās tikai Salacas un Ogres baseinos, attiecīgi 62% un 73% no normas Savukārt, Gaujas, Ventas, Aiviekstes un Bārtas upju baseinos marta vidējā upju notece bija tuvu ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām – 95–106% no normas. Citos upju baseinos ūdenīgums bija krietni virs normas – Dubnas, Daugavas un Lielupes baseinos ūdenīgums bija 124–146% no mēneša normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES martā bija 1173 m3/s, maksimālā pietece 1946 m3/s novērota 18. martā, bet minimālā pietece 328 m3/s novērota 1. martā.
Marta sākumā ledus biezums ūdenstilpēs bija ļoti nevienmērīgs, vidējais ledus biezums bija tuvs vai pat biezāks par ilggadējām vidējām vērtībām. Savukārt, sniega sega mēneša sākumā visbiezākā bija Latvijas dienvidu un austrumu daļās, bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija gandrīz nokususi.
Martā Latvijas ūdenstilpēs turpinājās aktīvs palu process, kas bija iesācies februāra beigās – kusa sniegs un ledus, upēs gāja ledus un veidojās ledus sastrēgumi, kā rezultātā ūdens līmenis krasi svārstījās. Ledus upēs bija daudz, tas bija biezs, bet sausā marta dēļ ūdens pieplūde upēs bija tikai no sniega un ledus kušanas ūdeņiem, tāpēc daudzviet upēs esošais ūdens daudzums nespēja nest biezo ledu. Ūdens ilgstoši tecēja pāri ledum, līdz tas bija zaudējis savu izturību un tika pacelts, nests. Ledus iešana, tā lielā apjoma dēļ, vairākās upēs bija ilgstošāka kā ierasts. Palu ietekmē daudzviet bija applūdušas palienes un zemākās vietas, bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājumi par plūdiem.
Daudzviet mēneša sākumā un mēneša vidū ledus kušanas, iešanas un ledus sastrēgumu ietekmē upēs paaugstinājās ūdens līmenis. Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 2,07–3,92 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 2,46–3,85 m, bet upes lejteces posmā ūdens līmenis svārstījās 0,49–0,59 m robežās.
Daugavas baseina upēs martā ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,88–1,90 m amplitūdā, pat lielākas svārstības bija Aiviekstē pie Lubānas (1,55 m), Ogres posmā no Meņģeles līdz Lielpēčiem (2,06–2,63 m) un Pededzē pie Litenes (2,12 m). Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,06–0,10 m robežās.
Zilupē pie Pasienes ūdens līmeņa svārstību amplitūda martā bija 0,37 m, bet Rītupē pie Lozdovas 1,16 m, savukārt Ludzas ezerā – 0,62 m robežās.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda martā bija 0,37–0,68 m robežās. Rūjā pie Vilnīšiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 1,12 m, bet Sedā pie Oleriem tā bijusi mazāka – 0,54 m. Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 0,57 m robežās.
Gaujā no Velēnas līdz Carnikavai ūdens līmeņa svārstību intervāls martā bija 1,24–2,00 m robežās. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības martā bijušas pārsvarā 0,56–0,62 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Tirzā pie Lejasciema – līdz 1,95 m.
Lielupes posmā Mežotne–Staļģene ūdens līmeņa svārstību intervāls martā bija 2,07–3,48 m, bet posmā no Jelgavas līdz Slokai 0,55–1,58 m. Mūsā pie Bauskas ūdenslīmenis svārstījās 1,59 cm robežās. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 1,19–1,96 m, bet dažviet tā bijusi pat lielāka – Misā un Bērzē līdz 2,09–2,79 m.
Ventā no Vārdavas līdz Vendzavai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 1,93–2,73 m. Ventas baseina upēs – Ciecerē, Abavā un Imulā –ūdens līmeņa svārstību amplitūdas bija 1,19–1,58 m robežās. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls martā bija 0,48–1,36 m robežās, lielāks Bārtā pie Dūkupjiem – 2,82 m. Liepājas ezera ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,35 m, bet Usmas – 0,10 m.
Vispirms ledus iešana un pali bija sākušies Kurzemē jau februāra beigās. Marta pirmajā dekādē Ventā, Abavā, Bārtā, Rīvā, Ciecerē un citās Kurzemes upju garākos posmos gāja ledus. Vietām ledus kusa uz vietas, bet citviet tas sakustējās un veidoja ledus sastrēgumus, kas izraisīja strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos augšpus tiem un palieņu applūšanu. Kurzemē pali attīstījās agrāk, jo atkusnis tur iestājās ātrāk nekā citos reģionos.
Zemgalē pali bija sākušies nedaudz vēlāk. Lielupē un tās baseina upēs – Mūsā, Svētē un Bērzē – ledus iešana noritēja vienlaikus, ūdens līmenis strauji paaugstinājās. Ūdens līmeņa kāpumu ietekmēja arī ūdeņu pieplūdums no Lietuvas teritorijas. Svētes upe un citas Lielupes baseina upes vietām izgāja no krastiem, applūdinot zemākās teritorijas, vietām ceļus, bet īpaši lauksaimniecības zemes un palienes.
Vidzemes upēm martā bija raksturīgas krasas ūdens līmeņa svārstības, kas saistījās ar nevienmērīgu ledus iešanu un ledus sastrēgumu veidošanos. Marta pirmajā pusē ledus iešana turpinājās Gaujā, Salacā un to baseinu upēs. Gaujā ledus iešanas laikā daudzviet veidojās ledus sastrēgumi, pēc aizsalšanas ledus sablīvējums bija saglabājies lejpus Siguldai, tāpēc arī ledus uzlūšana un iešana šajā upes posmā nebija vienkārša, izveidojās sastrēgums un strauji paaugstinājās ūdenslīmenis NS Sigulda, bet sastrēgums nesaglabājās ilgi, ledus drīz turpināja savu kustību un ūdenslīmenis pazeminājās.
Marta vidū bija izteikti siltas dienas, tad ledus jau arī austrumdaļas upēs bija zaudējis savu stiprumu, šajās dienās sākās intensīva ledus iešana arī Daugavā. Visbīstamākā un sarežģītākā situācija martā izveidojās Latgalē un Daugavas baseina upēs. Marta otrajā dekādē ledus iešana radīja straujas ūdens līmeņa svārstības, īpaši Daugavā. Intensīvākā ledus kustība tika novērota posmā no Zeļķiem līdz Pļaviņām, kā arī vairākās Daugavas pietekās – Aiviekstē, Dubnā un Ošā. Ogres upē ledus kustība turpinājās vairākas dienas, izraisot atkārtotas un straujas ūdens līmeņa izmaiņas, kas radīja paaugstinātu risku piegulošajām teritorijām.
Ledus iešanas laikā pie tiltiem, upju līkumos, pie salām veidojās ledus sastrēgumi, augšpus tiem ūdenslīmenis strauji cēlās, tomēr liela daļa sniega kušanas ūdeņu jau bija nokļuvusi upēs, bet pavasaris bija ļoti sauss un laikapstākļi labvēlīgi, lai neveidotos plaši plūdi.
Marta otrajā pusē lielākajā daļā Latvijas upju ledus jau bija izgājis, un situācija pakāpeniski sāka stabilizēties. Ledus sega saglabājās vēl atsevišķos Daugavas posmos un Pļaviņu ūdenskrātuvē, taču daudzviet ūdens līmenis sāka pazemināties. Kopumā marts Latvijā aizritēja kā intensīvs pavasara palu mēnesis, kurā palu attīstību un applūšanas risku noteica ne tikai sniega kušana, bet galvenokārt ledus iešanas gaita un sastrēgumu veidošanās lielākajās upēs.
Marta sākumā upēs bija ledus vai tas gāja, pavasara pali bija nesen kā sākušies, tāpēc ūdens bija auksts. Marta otrajā dekādē ūdens ūdenstilpēs siltā laika ietekmē pakāpeniski iesila. Mēneša beigās Latvijas upēs ūdens temperatūra bija ap 4–7 °C.
Mēneša sākumā kuģu ceļā no Rīgas ostas līdz Irbes šaurumam daudzviet bija saspiests ledus, ļoti apgrūtināti kuģošanas apstākļi. Rīgas līcī un Irbes šaurumā jau kopš februāra sākumu darbu turpināja ledlauži. Marta sākumā ostās ledus apstākļi bija vieglāki – Rīgas un Ventspils ostās bija bezledus ūdens klājums, bet Liepājas ostā bija ļoti izklaids dreifējošs ledus. Kļuva siltāks un bija pateicīgs vēja virziens, tāpēc jauns ledus vairs lielākoties neveidojās, bet esošā ledus dreifs bija ziemeļu, ziemeļaustrumu virzienā.
Marta otrās dekādes sākumā Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās bija bezledus ūdens klājums. Rīgas līča piekrastē bija dažāda platuma malas ledus. Salacgrīvā malasledus izveidojies virs 15 km, kur brīva ūdens nav – jūra pārklājusies ar nekustīgu ledu līdz redzamajam horizontam. Mērsragā malas ledus nav. Kuģu ceļā no Rīgas līdz Irbes šaurumam bija ciešs dreifējošs līdz ļoti izklaids dreifējošs ledus. Baltijas jūras piekrastē malas ledus bija < 0,1 km platumā. Kuģu ceļā jūrā no Irbes šaurumam līdz Lietuvas robežai bija bezledus ūdens klājums. Aiz malas ledus dreifē vižņi un mazi ledus gabali.
Kuģošanas apstākļi Latvijas ūdeņos pakāpeniski uzlabojās, tāpēc no 17. marta tajos tika atcelti navigācijas ierobežojumi Rīgas līcī un Irbes šaurumā, bet Pērnavas līcī saglabājās ierobežojumi.
Martā turpinājās silts laiks, turpināja samazināties ledus daudzums Rīgas līcī. Mēneša izskaņā Latvijas ūdeņi bija praktiski brīvi no ledus.
