Copernicus, C3S un noderīgi klimata datu rīki
Copernicus
Copernicus ir Eiropas Savienības Zemes novērošanas programma, ar kuras palīdzību uzrauga mūsu planētu un tās vidi. Programmas sniegto datu, informācijas un pakalpojumu pamatā ir satelītdati un novērojumu dati (in situ). Copernicus pakalpojumi ir pieejami par brīvu ikvienam, un tiem ir daudz pielietojumu dažādās tautsaimniecības jomās.1 2
C3S
Copernicus klimata pārmaiņu uzraudzības pakalpojums jeb C3S (angl. Copernicus Climate Change Service) nodrošina brīvu piekļuvi kvalitatīviem klimata datiem, kā arī informācijai par klimata adaptāciju visā pasaulē. C3S īsteno Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs (ECMWF), un tā mērķis ir atbalstīt Eiropas klimata politiku un darbības.3 4
Klimata datu krātuve jeb CDS (angl. The Climate Data Store) ir pakalpojuma stūrakmens, tajā jebkuram ir pieejami jaunākie augstas kvalitātes klimata dati: novērojumi, globālās un reģionālās vēsturiskā klimata reanalīzes, sezonālās prognozes un nākotnes klimata projekcijas.
C3S nodrošina arī:
- klimatiskos apskatus mēnešu un gadalaiku griezumā;
- ikgadējo “European State of the Climate” ziņojumu;
- gadījumizpētes un projektu piemērus, kā C3S datus var izmantot dažādu jomu eksperti;
- dažādus rīkus, ar kuru palīdzību var vizualizēt un izzināt pieejamos datus.
ERA5 reanalīze
Daudzu Copernicus pakalpojumu un rīku pamatā ir ERA5 datu kopa, ko izstrādā ECMWF. Tā ir visjaunākā pieejamā klimata reanalīze, nodrošinot dažādu parametru stundu datus no 1940. gada, kā arī nenoteiktības aplēses. ERA5 jebkurš var par brīvu lejupielādēt caur Klimata datu krātuvi.5
Reanalīze ir plaši izmantota zinātniskā metode, kuras mērķis ir pēc iespējas precīzāk aprēķināt katras dienas laikapstākļus. Reanalīze ietver pagātnes novērojumus dažādās pasaules vietās un dažādos laika posmos, kas tiek apvienoti un ievietoti laikapstākļu modelī, rezultātā iegūstot pilnīgu laikapstākļu attēlojumu trīs dimensijās visā pasaulē. Šo procesu atkārto katrai stundai, dienai, gadam, līdz iegūst datu kopu – pagātnes klimata reanalīzi.6
Viens no galvenajiem reanalīzes ieguvumiem ir pilnīgs pārklājums laikā un telpā. Tādā veidā reanalīze dod iespēju aprēķināt klimatiskos indeksus tajās vietās un laika posmos, kur laikapstākļu novērojumi nav pieejami vai tie ir nepilnīgi.
Noderīgi C3S datu rīki
Pasaules vidējās gaisa temperatūras monitorings
Global temperature trend monitor rīkā attēlotas pasaules vidējās gaisa temperatūras mēnešu vērtību novirzes salīdzinājumā ar pirmsindustriālo periodu (1850.–1900. g.) un nākotnes klimata pārmaiņu scenāriju amplitūda. Attēlota arī sasilšanas tendence 30 gadu laikā un, ekstrapolējot nākotnē, dota prognoze, kad pasaule varētu sasniegt Parīzes nolīgumā minēto 1,5 °C sasilšanas slieksni.
- Par cik grādiem mainījusies ilggadīgā pasaules temperatūras novirze, salīdzinot 2000. gada decembri ar 2026. gada jūniju?
- Un par cik gadiem šajā pašā posmā ir mainījies brīdis, kad prognozēta 1,5 °C sasilšanas sliekšņa sasniegšana?
Klimata pulss
Climate Pulse rīkā var turēt roku uz pulsa pasaules diennakts vidējai gaisa un jūras temperatūrai. Rīkā temperatūra (faktiskā vērtība un novirze no 1991.–2020. g. normas) attēlota gan laikrindu grafikā, gan pasaules kartē, turklāt kartē iespējams attēlot arī mēnešu un gadu vērtības.
- Kuras dienas šogad pasaulē bijušas rekordsiltas, salīdzinot ar tiem pašiem datumiem citos gados? Vai kādas no tām sakrīt ar dienām, kad Latvijā sasniegti nacionālās nozīmes gaisa temperatūras rekordi?
- Kā gaisa temperatūras novirzes izskatās, salīdzinot Latviju ar citiem reģioniem? Piemēram, marts šogad Latvijā bija siltākais novērojumu vēsturē. Vai citviet tas bija salīdzinoši siltāks vai vēsāks?
- 2025. gada 18. aprīlī Latvijā reģistrēts jauns aprīļa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Vai to var pamanīt šajā rīkā?
Temperatūrai pa pēdām
Ekstrēmas temperatūras var ievērojami ietekmēt cilvēku veselību. Karstuma un aukstuma viļņi, piemēram, ir sasaistāmi ar paaugstinātu mirstību un saslimstību, it īpaši viegli ievainojamās sabiedrības grupās7.
Thermal Trace rīkā var izpētīt gan vēsturiskos, gan nesenus datus par karstuma un aukstuma stresu jebkur pasaulē. Rīkā attēlotas gan faktiskās, gan sajūtu temperatūras, kā arī dienu skaits, kad izvēlētajā laika posmā gaisa temperatūra bijusi dažādās aukstuma un karstuma stresa kategorijās.
- Kur pēdējā laikā Latvijā novērots karstuma stress un kāda bija tā pakāpe?
- Ko Latvijā pieredzam biežāk – aukstuma vai karstuma stresu? Vai kopš 1940. gada redzamas izmaiņas temperatūras ekstrēmu biežumā?
- Kā kādi karstuma vai aukstuma viļņi, kas palikuši Tev atmiņā, atspoguļojas šajā rīkā?
ERA datu pārlūks
ERA datu pārlūkā iespējams aplūkot un lejupielādēt klimata vizualizācijas un datus par jebkuru pasaules vietu, turklāt iespējams arī salīdzināt dažādas vietas. Pie katra grafika atrodas arī saite uz programmēšanas valodas Python skriptu, ar kura palīdzību tas izveidots.
- Kā rīkā izskatās Tava dzīvesvieta? Salīdzini to ar kādu citu vietu Latvijā vai pasaulē – kura ir siltāka, mitrāka, vējaināka?
- Atrodi lielākos pretstatus Latvijas teritorijā! Palīgā var ņemt Latvijas klimatisko raksturojumu.
Laikapstākļu arhīvs
Weather Replay rīkā vizualizēti ERA5 stundu dati no 1940. gada līdz mūsdienām. Iespējams attēlot dažādus parametrus ne tikai piezemē, bet arī augstākos atmosfēras slāņos, tādēļ ar rīka palīdzību var izzināt ne tikai konkrētu parametru vērtības kādā vietā, bet arī plašākus atmosfēras procesus.
- Kā stundu pa stundai pāri Latvijai mainās laikapstākļi? Izvēlies jebkuru dienu un izej cauri visiem pieejamiem slāņiem.
- Pievērs uzmanību vēja ātrumam dažādos atmosfēras slāņos! Kādas saistības var pamanīt starp vēju un spiedienu?
- Kā laikapstākļi izskatījās kādā dienā vēsturē, kad Latvijā novērots laikapstākļu ekstrēms? Cik daudz no rīkā attēlotā sakrīt ar LVĢMC stacijās novēroto?
- Salīdzini laikapstākļus dažādās dienās, piemēram, Latvijas karstuma rekordu ar kādu citu karstu dienu.
Pasaules klimata atlants
Ja LVĢMC Klimata pārmaiņu rīkā iespējams apskatīt klimatisko indeksu datus par pagātni un nākotni Latvijas mērogā, tad Copernicus interaktīvajā klimata atlantā var izpētīt to pašu un vēl vairāk, taču pasaules mērogā.
- Kādas atšķirības redzamas, nomainot attēloto datu kopu – globālie, reģionālie modeļi, reanalīzes?
- Kādiem klimatiskajiem indeksiem Latvijas reģionā ir stiprs pārmaiņu signāls, un kādiem – vājš vai konfliktējošs?
- Kādi klimatiskie indeksi iekļauti šajā rīkā, bet šobrīd nav pieejami LVĢMC rīkā? Kurus indeksus Tu visvairāk vēlētos redzēt pielāgotus Latvijas teritorijai?
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansējumu. Tajā paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Komisijas vai ECMWF nostāju. Ne Eiropas Komisija, ne ECMWF nav atbildīgi par jebkādu šajā dokumentā ietvertās informācijas izmantošanu.
Atsauces
-
Copernicus. Copernicus programmas informatīvā brošūra. ↩︎
-
European Union Agency for the Space Programme (EUSPA). Copernicus. ↩︎
-
European Union Agency for the Space Programme (EUSPA). Copernicus Climate Change Service. ↩︎
-
European Environment Agency (EEA). Climate services. ↩︎
-
Copernicus Climate Change Service (C3S). Climate reanalysis. ↩︎
-
Copernicus Climate Change Service (C3S). Reanalysis Q&As. ↩︎
-
Seltenrich N. (2015). Between Extremes: Health Effects of Heat and Cold. Environmental health perspectives, 123(11), A275–A280. ↩︎