Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Rudens, 2024
Gaisa temperatūra
Kalendārā rudens (septembris–novembris) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,6 °C, kas ir 2,5 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 3. siltāko rudeni novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). To pārspēj tikai 2020. un 1934. gadu rudeņi, kuru vidējās temperatūras bija attiecīgi +9,9 °C un +9,7 °C. Zemākā gaisa temperatūra šoruden (–7,0 °C) tika novērota 22. un 24. novembrī Jelgavā, bet augstākā gaisa temperatūra bija +30,0 °C, kas 4. septembrī reģistrēta Bauskā.
Rudens sākās ar siltāko septembri novērojumu vēsturē, kas ar vidējo gaisa temperatūru +16,1 °C bija 3,8 °C siltāks par mēneša normu un par 0,3 °C apsteidza 2023. gada rekordsilto rudeni. Gandrīz visu septembri diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu, un mēneša laikā tika pārspēti 87 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 3 Latvijas diennakts rekordi.
Oktobra sākumā gaisa temperatūra pazeminājās – mēneša 1. dekāde bija 0,5 °C aukstāka par normu, kaut 10. oktobrī reģistrēti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt 2. dekāde bija 0,7 °C siltāka par normu. Taču oktobra otrajā pusē gaisa temperatūra atkal paaugstinājās, mēneša 3. dekādei esot 4,4 °C siltākai par normu. Oktobris kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +8,4 °C bija 1,6 °C siltāks par normu.
Rudens pēdējā mēnesī diennakts vidējā gaisa temperatūra bija lielākoties augstāka par normu, rezultātā novembris ar vidējo gaisa temperatūru +4,2 °C bija 2,0 °C siltāks par normu. Tā laikā sasniegti 15 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tai skaitā 1 Latvijas diennakts un Latvijas dekādes rekords Ventspilī – 25. novembrī +12,9 °C.
Kopumā rudenī tika pārspēti 104 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 4 bija Latvijas diennakts rekordi, 10 stacijas dekādes un 1 Latvijas dekādes rekords.
Nokrišņu daudzums
Kopējais nokrišņu daudzums rudenī Latvijā bija 139,2 mm, kas ir 29% zem gadalaika normas (195,3 mm). Vismazāk nokrišņu bija Daugavpilī (78,1 mm), kas ir 52% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Ainažos, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 211,7 mm (6% virs normas).
Visi rudens mēneši bija sausāki par normu. Septembris ar nokrišņu daudzumu 51,9 mm bija 15% sausāks par normu, oktobris bija 54% sausāks ar kopējo nokrišņu daudzumu 34,2 mm. Savukārt novembrī kopējais nokrišņu daudzums bija 51,0 mm, kas ir 14% zem normas.
Daļā novērojumu staciju rudenī sausuma un mitruma rādītājs (SPI) bija normas robežās, tomēr vairāk nekā pusē staciju rudens bija mēreni, ļoti vai pat ekstrēmi sauss.
Sniegs
Pirmā sniega sega šoruden izveidojās Latgalē novembra vidū, kaut arī īslaicīga. Novembra 2. dekādes beigās sniegs novērots arī citviet Latvijā, visbiezākajai stundas sniega segai izveidojoties Pāvilostā (16 cm), Ainažos un Rūjienā (15 cm), taču, gaisa temperatūrai paaugstinoties, pirms mēneša beigām sniegs nokusa. Vidējā sniega sega novembrī Latvijā bija 0,2 cm, kas ir mazāk nekā šī mēneša norma (1 cm).
Vējš
Šoruden maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 9 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (29,3 m/s) šoruden reģistrētas 27. septembrī Liepājas ostā. Savukārt novembra sākumā sagaidītas pirmās rudens vētras, kad daudzās novērojumu stacijās vairākas dienas pēc kārtas brāzmas sasniedza vētras spēku. Visstiprākās vēja brāzmas novembra sākumā fiksētas Daugavgrīvā – 25,8 m/s.
