Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Gads, 2024
Pagājušais gads kopā ar 2020. gadu bija siltākais Latvijas novērojumu vēsturē. Septembris ar vidējo temperatūru 3,8 °C virs normas kļuva par siltāko, savukārt maijs un marts attiecīgi par 2. un 3. siltāko novērojumu vēsturē. Nokrišņu daudzums 2024. gadā bija 5% mazāks par normu, kaut gan aprīlī un jūlijā laika apstākļi bija ļoti mitri, jūlijam kļūstot par 3. mitrāko un aprīlim par 5. mitrāko mēnesi novērojumu vēsturē.
Gaisa temperatūra
Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2024. gadā bija +8,7 °C, kas ir 1,9 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.–2020. gads), rezultātā 2024. gads bija 12. pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu. Pagājušais gads kļuva par vissiltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) kopā ar 2020. gadu1.
Vissiltākais 2024. gads bija Rīgā, kur vidējā gaisa temperatūra bija +9,8 °C, bet visvēsākais gads bija Alūksnē un Zosēnos: +7,7 °C.
Teritoriāli vidējās gaisa temperatūras novirzes no normas 2024. gadā bija no +1,4 °C Latvijas ziemeļrietumos līdz +2,2 °C valsts dienvidaustrumos.
Visi 2024. gada mēneši, izņemot janvāri, bija siltāki par normu, turklāt katrā mēnesī sasniegts vismaz viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Minimālās gaisa temperatūras rekordi sasniegti tikai janvārī un maijā – 7 diennakts rekordi un 2 staciju mēnešu rekordi. Savukārt kopā gada laikā stacijās sasniegti 332 diennakts, 39 dekādes un 24 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi, un tajos iekļauti arī Latvijas nozīmes rekordi – 12 diennakts, 2 dekādes un viens Latvijas mēneša rekords (+22,8 °C 31. martā Skultē). Marts kļuva par 3. siltāko novērojumu vēsturē (dalot vietu ar 2015. gadu). Maijs, neskatoties uz minimālās gaisa temperatūras rekordiem, kļuva par 2. siltāko (dalīti ar 2013. gadu), savukārt septembris bija vissiltākais novērojumu vēsturē, pārspējot 2023. gada rekordsilto septembri par 0,3 °C.
Gaisa temperatūras amplitūda Latvijā 2024. gadā bija 62,4 °C. Daugavpilī 8. janvārī tika novērota gada zemākā gaisa temperatūra −29,5 °C. Savukārt gada augstākā gaisa temperatūra (+32,9 °C) tika reģistrēta 28. augustā Mērsragā un Zīlānos, kas Zīlānos bija arī jauns stacijas mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Vairākas reizes 2024. gadā pieredzējām periodus, kad gaisa temperatūra bija stabili virs vai zem normas. Garākie periodi ar nelieliem pārtraukumiem, kad gaisa temperatūra bija virs normas, bija janvārī un februārī, maijā, kā arī augustā un septembrī, pēdējā no kuriem vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu 36 dienas pēc kārtas. Kopā 75 dienās vidējā gaisa temperatūra 2024. gadā bija vairāk nekā 5,0 °C virs normas, 1. aprīlī pat 10,4 °C virs par normas. Savukārt periodi ar gaisa temperatūru zem normas bija mazāk un īsāki – garākais nepārtrauktais periods no tiem aprīļa otrajā pusē, taču arī janvāra pirmajā pusē lielākoties vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Kopā pagājušajā gadā 15 dienās vidējā gaisa temperatūra bija vismaz 5,0 °C zem normas, vislielākā negatīvā novirze bija 7. janvārī (16,3 °C zem normas).
Gada laikā vairākas reizes pieredzējām krasas Latvijas vidējās gaisa temperatūras izmaiņas. Visstraujākās gaisa temperatūras izmaiņas notika gada sākumā – no –19,0 °C 7. janvārī vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +1,7 °C 10. janvārī, bet pēc tam atkal pazeminājās līdz –10,5 °C 13. janvārī. Līdz ar to 3 dienu laikā vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās par 20,7 °C un uzreiz pēc tam 3 dienu laikā pazeminājās par 12,2 °C. Citas ievērojamas gaisa temperatūras izmaiņas notika arī marta beigās, kad 8 dienu laikā tā paaugstinājās par 11,0 °C un uzreiz 3 dienu laikā pazeminājās par 13,1 °C, kā arī aprīļa beigās, kad gaisa temperatūra 6 dienu laikā paaugstinājās par 14,2 °C.
Nokrišņu daudzums
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2024. gadā bija 653,5 mm, kas ir 5% zem gada normas (685,6 mm). Vismitrākais gads bija Zosēnos ar kopējo nokrišņu daudzumu 878,9 mm, kas ir 21% virs stacijas gada normas.
Vismazāk nokrišņu bija Dobelē un Rēzeknē – 517,5 mm, savukārt Lielpečos bija salīdzinoši sausākais gads ar kopējo nokrišņu daudzumu 560,3 mm, kas ir 25% zem stacijas gada normas.
Lai gan gads kopumā Latvijā bija mazliet sausāks par normu, trīs tā mēneši bija mitrāki par normu. Februāris bija 40% mitrāks par normu un 10. mitrākais novērojumu vēsturē. Aprīlis ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,4 mm bija 97% mitrāks par normu un kļuva par 5. mitrāko novērojumu vēsturē, turklāt Daugavpilī tas bija 313% mitrāks par normu. Savukārt jūlijs kļuva par 3. mitrāko novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 131,4 mm (74% virs mēneša normas), kur lielu lomu spēlēja 28. un 29. jūlija vētra, kad divu dienu laikā vairākās stacijās tika novērots rekordliels divu diennakšu nokrišņu daudzums un vidēji Latvijā nolija puse no visiem jūlija mēnesī novērotajiem nokrišņiem.
Saules spīdēšanas ilgums
Visā valstī 2024. gads bija kopumā saulaināks nekā vidēji klimatiskās standarta normas periodā. Vietām – Ludzas novadā, Alūksnes un Smiltenes novados, kā arī Bauskas novadā pie Lietuvas robežas – saules spīdēšanas ilgums bija pat līdz 12,5% virs ierastā, taču pārējos reģionos pagājušais gads bija dažus procentus saulaināks nekā vidēji 1991.–2020. gadu periodā.
Vēja ātrums
2024. gadā kopumā 32 dienās kādā no novērojumu stacijām maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s), no kurām 9 dienās brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet trijās no tām brāzmas pārsniedza 28,5 m/s, kas pēc Boforta skalas apzīmē ļoti stipras vētras spēku. Visstiprākās vēja brāzmas (29,3 m/s) reģistrētas 27. septembrī Liepājas ostā, otras stiprākās vēja brāzmas (29,0 m/s) – 11. jūlijā Bauskā postoša pērkona negaisa laikā. Visstiprākais diennakts Latvijas vidējais vēja ātrums fiksēts 1. un 2. novembrī pirmo rudens vētru laikā – 7,4 un 7,2 m/s. Šajās dienās reģistrēts visstiprākais diennakts vidējais vēja ātrums stacijas ietvaros – 15,3 m/s Daugavgrīvā.
Stipri vēji Latvijā 2024. gadā novēroti arī vasaras sezonā, kad jūlija beigās valsti šķērsoja ciklons Kirsti, atnesot ne tikai ekstremāli stipras lietavas, bet arī spēcīgu un ilgstošu vēju. Visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā (27,4 m/s), tomēr visilgāk – 13 stundas pēc kārtas – vētras stipruma brāzmas novērotas Daugavgrīvā, kur arī 29. jūlija diennakts vidējais vēja ātrums bija viens no augstākajiem šogad – 14,9 m/s.
Ziema 2023./2024.
Latvijā 2023./2024. gada kalendārajā ziemā (decembris–februāris) vidējā gaisa temperatūra bija –1,9 °C, kas ir 0,5 °C virs klimatiskās standarta normas. Ziema iesākās ar stipru salu, decembra 1. dekāde ar vidējo gaisa temperatūru −5,6 °C bija 5,4 °C aukstāka par dekādes normu. Tomēr pēc tam gaisa temperatūra paaugstinājās, mēneša vidū tika sasniegti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Gadumijā gaisa temperatūra ievērojami pazeminājās, 7. janvārī Zosēnos vidējā diennakts gaisa temperatūra bija pat −25,0 °C, kas ir viszemākā reģistrētā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopš 2012. gada. Janvāra sākuma salā tika reģistrēta arī šī gada viszemākā minimālā gaisa temperatūra (–29,5 °C Daugavpilī 8. janvārī), kā arī minimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāra otrajā pusē gaisa temperatūra paaugstinājās, un arī februārī tā lielākoties bija virs normas, sasniegti arī diennakts un dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –5,2 °C bija 2,2 °C aukstāks par normu un arī vienīgais mēnesis šogad, kura vidējā temperatūra bija zemāka par normu. Savukārt februāra vidējā gaisa temperatūra bija +0,6 °C (3,7 °C virs normas), un tas kļuva par 10. siltāko novērojumu vēsturē.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2023./2024. gada ziemā bija 175,6 mm, kas ir 21% virs gadalaika normas (144,6 mm). Decembris bija 45% mitrāks par normu un kļuva par 4. mitrāko novērojumu vēsturē. Februārī kopumā nokrišņi sasniedza 56,6 mm (40% virs normas), bet janvāris ar 41,3 mm bija 18% sausāks par normu.
Ziemas sākumā uz upēm un ezeriem veidojās ledus un sniega segas biezums daudzviet sasniedza 25−30 cm. Decembra otrajā pusē sniega sega bija mainīga, tomēr mēneša beigās daudzviet sniga un Ziemassvētki lielā daļā Latvijas bija “balti”. Janvāra sākumā valsts lielākajā daļā bija kailsals, bet mēneša vidū stipri sniga un putināja, izveidojās 20−35 cm bieza sniega sega, taču janvāra beigās gaisa temperatūra paaugstinājās un lielā valsts daļā sniega sega nokusa. Februāra pirmajā pusē arī bieži sniga un putināja, Dagdā sniega segai sasniedzot pat 37 cm biezumu, taču ziemas beigās sniegs bija nokusis visā valsts teritorijā. Ziemas laikā 11 dienas maksimālās brāzmas Latvijā sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s). Ziemas stiprākās vēja brāzmas reģistrētas 1. februārī Ventspilī (24,4 m/s).
Pavasaris
Kalendārajā pavasarī (marts–maijs) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,3 °C, kas ir 2,4 °C virs gadalaika normas, kļūstot par siltāko pavasari novērojumu vēsturē. Vidējā gaisa temperatūra gandrīz visu marta mēnesi bija virs normas, sasniedzot jaunus maksimālās gaisa temperatūras rekordus mēneša sākumā, vidū un beigās, to skaitā Latvijas marta mēneša maksimālās gaisa temperatūras un agrāko pavasara +20,0 °C rekordus. Aprīlī siltie laika apstākļi turpinājās, uzstādot arvien jaunus maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Turpmāko pavasari mijās aukstuma un karstuma periodi, maija sākumā sasniedzot arī minimālās gaisa temperatūras rekordus. Tomēr visi pavasara mēneši bija siltāki par normu. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +3,4 °C (3,2 °C virs normas) dala 3. siltākā marta titulu, savukārt maijs ar +14,4 °C bija 3,0 °C siltāks par normu un dala 2. siltākā maija titulu. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija +7,2 °C (1,1 °C virs normas), un tas dala 8. siltākā aprīļa titulu. Kopā pavasarī pārspēti 140 maksimālās gaisa temperatūras diennakts rekordi, to skaitā 6 Latvijas diennakts rekordi, 1 Latvijas dekādes rekords un 1 Latvijas mēneša rekords.
Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 122,1 mm, kas ir 1% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pavasara sākums bija ļoti sauss visā Latvijā, un marts ar nokrišņu daudzumu 23,2 mm bija 36% sausāks par normu. Aprīlī laika apstākļi bija mitrāki, īpaši aprīļa beigās, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 207% virs dekādes normas (9,7 mm). Daugavpilī vien aprīlī bija divas dienas, kad katrā no tām nolija vairāk nekā stacijas mēneša norma (34,6 mm) – 3. aprīlī nolija 46,2 mm un 22. aprīlī 35,8 mm. Līdz ar to aprīlis ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,4 mm bija 97% mitrāks par normu un kļuva par 5. mitrāko novērojumu vēsturē. Savukārt maijā atgriezās sausāki laika apstākļi, maijam ar kopējo nokrišņu daudzumu 28,5 mm esot 43% sausākam par normu.
Atsevišķās dienās un novērojumu stacijās pavasarī novērots sniegs, taču sniegs šajā sezonā kopumā nebija bieža parādība. Vienīgā vienlaidu sniega sega šajā pavasarī reģistrēta aprīļa otrajā pusē, kad cīruļputenī 22.−24. aprīlī vietām izveidojās līdz 10 cm bieza sniega sega (Stendē pat 12 cm).
Vasara
2024. gada vasara (jūnijs–augusts) ar Latvijas vidējo gaisa temperatūru +18,0 °C (1,3 °C virs gadalaika normas) kļuva par 5. siltāko novērojumu vēsturē, dalot šo vietu ar 2002. un 2011. gada vasarām. Vasarā laika apstākļi bija lielākoties silti, taču gaisa temperatūra bija mainīga, tādēļ tās laikā piedzīvojām tikai vienu izteiktu karstuma vilni – jūnija beigās, kad arī 27. un 28. jūnijā sasniegti vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā viens Latvijas diennakts rekords (27. jūnijā Daugavpilī +31,9 °C). Šajās dienās Rīgā, Ventspilī un Mērsragā reģistrēta tropiskā nakts. Jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 bija arī 1,8 °C siltāks par normu un dala 7. siltākā jūnija titulu. Jūlija beigās un augusta sākumā laiks bija salīdzinoši aukstāks, taču pārējo augustu vidējā gaisa temperatūra atsevišķās dienās bija jau vairākus grādus virs klimatiskās normas. Jūlijs un augusts ar vidējo gaisa temperatūru +19,0 °C un +18,1 °C abi bija 1,2 °C siltāki par attiecīgajām mēneša normām, turklāt augusts dala 10. siltākā augusta titulu.
Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 245,0 mm, kas ir 10% virs gadalaika normas (222,6 mm), tomēr dažādos Latvijas reģionos nokrišņu daudzums ievērojami atšķīrās. Jūnijs iesākās mitri, bet mēneša 2. un 3. dekādē nokrišņu bija mazāk, līdz ar to jūnijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 54,2 mm bija 23% sausāks par normu. Jūlijs iesākās līdzīgi, taču jūlija beigās, 28. un 29. jūlijā, laika apstākļus Latvijā noteica ļoti aktīvs ciklons, atnesot ekstremāli stipru lietu. Divu dienu laikā visvairāk nolija valsts centrālajā daļā – Dobelē, Jelgavā, Rīgā, Mērsragā, bet Kalnciemā pat 199,6 mm, kas ir vairāk nekā divas stacijas jūlija mēneša normas. Rezultātā jūlija 3. dekāde bija 208% mitrāka par normu un šis jūlijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 131,4 mm bija 74% mitrāks par mēneša normu, tādējādi kļūstot par 3. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē. Savukārt augustā nokrišņi samazinājās un tas ar kopējo nokrišņu daudzumu 58,6 mm bija 24% sausāks par normu.
Kopā vasarā bija 6 dienas, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s), bet vasaras visstiprākās vēja brāzmas reģistrētas Bauskā 11. jūlijā – 29,0 m/s. Savukārt 28. un 29. jūlija vētrā reģistrētās vēja brāzmas bija pirmais novērotais gadījums, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā novērotas vētras spēka vēja brāzmas, kuras izraisa aktīvs ciklons, nevis pērkona negaisa mākoņi.
Rudens
Kalendārā rudens (septembris–novembris) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,6 °C, kas ir 2,5 °C virs gadalaika normas.
Rudens iesākās ar siltāko septembri novērojumu vēsturē, kas ar vidējo gaisa temperatūru +16,1 °C bija 3,8 °C siltāks par normu un par 0,3 °C apsteidz 2023. gada rekordsilto septembri. Latvijas diennakts vidējā gaisa temperatūra gandrīz visu septembri bija augstāka par normu, un mēneša laikā tika pārspēti 87 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 3 Latvijas diennakts rekordi. Oktobrī gaisa temperatūra pazeminājās, taču tas tāpat ar vidējo gaisa temperatūru +8,4 °C bija 1,6 °C siltāks par normu. Rudens pēdējā mēnesī diennakts vidējā gaisa temperatūra bija lielākoties augstāka par normu, sasniegti 15 diennakts maksimālās gaista temperatūras rekordi, tai skaitā 1 Latvijas diennakts un Latvijas dekādes rekords Ventspilī – 25. novembrī +12,9 °C. Rezultātā novembris ar vidējo gaisa temperatūru +4,2 °C bija 2,0 °C siltāks par normu.
Kopējais nokrišņu daudzums rudenī Latvijā bija 136,1 mm, kas ir 30% zem gadalaika normas (195,3 mm). Visi rudens mēneši bija sausāki par normu. Septembrī nokrišņu daudzums bija 51,9 mm jeb 15% mazāks par normu, oktobris ar kopējo nokrišņu daudzumu 33,5 mm bija 55% sausāks, bet novembris ar 50,5 mm – 15% sausāks par normu. Pirmā sniega sega 2024. gadā izveidojās Latgalē novembra vidū, kaut arī īslaicīga. Vēlāk sniegs novērots arī citviet, visbiezākajai stundas sniega segai izveidojoties Pāvilostā (16 cm).
Rudenī maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 9 atsevišķās dienās. Novembra sākumā sagaidītas pirmās rudens vētras, kad daudzās novērojumu stacijās vairākas dienas pēc kārtas brāzmas sasniedza vētras spēku.
2024./2025. gada ziemas sākums
Decembra vidējā gaisa temperatūra +1,7 °C bija 2,8 °C virs mēneša normas, līdz ar to decembris dala 8. siltākā titulu. Lielāko daļu mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu, īpaši mēneša otrajā pusē, kad sasniegti arī 22 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 16. decembra Latvijas rekords (+9,5 °C Mērsragā).
Kopējais nokrišņu daudzums decembrī bija 51,3 mm, kas ir 4% zem mēneša normas. Mēneša vidū gandrīz visās novērojumu stacijās Latgalē un Vidzemē sniga, visbiezākā diennakts maksimālā sniega sega izveidojās Zosēnos 16. decembrī – 15 cm. Tomēr mēneša otrajā pusē viscaur Latvijai sniegs nokusa.
-
2021. gadā publicētajā 2020. gada apskatā Latvijas vidējās gada temperatūras aprēķināšanā izmantotas 22 novērojumu stacijas. Pēc tam 2021. gada laikā tika veikts jaunās klimatiskās normas perioda aprēķins un tajā tika iekļautas 3 papildus stacijas (Dagda, Madona un Rucava), kurām jaunās klimatiskās normas periodam bija pietiekami garas datu rindas, lai veiktu vidējās gaisa temperatūras aprēķinu. Kopš tā brīža LVĢMC laika apstākļu apskatos vidējās temperatūras aprēķināšanai izmanto 25 novērojumu stacijas, tai skaitā 2024. gada laika apstākļu apskatā. Aprēķinot 2020. gada Latvijas vidējo gaisa temperatūru, izmantojot 25 novērojumu staciju datus, 2020. gada vidējā temperatūra ir +8,7 °C. Līdz ar to varam secināt, ka 2020. un 2024. gads abi bija vienlīdz silti. ↩︎