Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Ziema, 2023/2024
Gaisa temperatūra
2023./2024. gada kalendārās ziemas (decembris–februāris) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,9 °C, kas ir 0,5 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.–2020. gads). Vissiltākā ziema bija Latvijas dienvidu daļā, Daugavpilī tai esot 1,3 °C siltākai par normu, bet Rucavā un Bauskā attiecīgi 1,0 un 0,9 °C siltākai. Savukārt tikai divās stacijās – Ainažos un Rūjienā – šī ziema bija aukstāka par normu (attiecīgi −0,3 un −0,1 °C novirze no normas).
Ziema iesākās ar stipru salu. Decembra 1. dekāde ar vidējo gaisa temperatūru −5,6 °C bija 5,4 °C aukstāka par dekādes normu. Decembra turpinājumā gaisa temperatūra paaugstinājās un gan 2., gan 3. dekādes vidēja gaisa temperatūra bija +1,0 °C, kas ir attiecīgi 2,0 un 2,9 °C virs dekādes normas. Mēneša vidū tika sasniegti divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā decembra vidējā gaisa temperatūra −1,1 °C sakrita ar normu.
Janvāris bija aukstākais mēnesis ziemā ar vidējo gaisa temperatūru −5,2 °C, kas ir 2,2 °C zem mēneša normas. Janvāra sākumā (7. janvārī) Zosēnos vidējā diennakts gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25,0 °C, kas ir viszemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra, kas reģistrēta kopš 2012. gada. Janvāra sākuma salā tika reģistrēta ziemas viszemākā minimālā gaisa temperatūra (−29,5 °C Daugavpilī 8. janvārī), kā arī vienīgie minimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi šajā sezonā.
Otrajā februāra dekādē vairākās Kurzemes novērojumu stacijās iestājās meteoroloģiskais pavasaris, un mēneša turpinājumā tika pārspēti 9 maksimālās gaisa temperatūras diennakts rekordi un 3 dekādes rekordi, kā arī tika atkārtoti 4 diennakts rekordi. Visaugstākā šīs ziemas temperatūra (+11,4 °C) tika reģistrēta Pāvilostā 16. februārī, pārspējot gan diennakts, gan dekādes rekordus. Īpaši jāatzīmē 16. februārī Liepājā novērotie +11,3 °C, jo iepriekšējais šī datuma rekords Liepājā nebija pārspēts kopš 1925. gada, kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra bija +9,3 °C. Februāra vidējā gaisa temperatūra +0,6 °C pārsniedza normu par 3,7 °C, padarot to par 10. siltāko februāri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada).
Nokrišņu daudzums
Kopējais ziemas nokrišņu daudzums Latvijā bija 175,6 mm, kas ir 21% virs gadalaika normas (144,6 mm). Nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 305,4 mm (68% virs normas), kaut salīdzinājumā ar normu mitrākā ziema bija Daugavpilī (88,7% virs normas). Vissausākā ziema gan pēc kopējā nokrišņu daudzuma, gan pēc novirzes no normas bija Jelgavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija vien 81,3 mm, kas ir 35% zem normas.
Decembris un februāris bija mitrāki par normu. Decembris ar vidējo nokrišņu daudzumu 77,8 mm (45% virs normas) bija 4. mitrākais decembris novērojumu vēsturē, februārī kopumā nokrišņi sasniedza 56,5 mm (40% virs normas), bet janvārī nokrišņu daudzums bija 41,3 mm, kas ir 18% zem normas.
Sniegs
Decembra sākuma sala ietekmē uz upēm un ezeriem veidojās ledus un sniega segas biezums daudzviet sasniedza 25–30 cm. Decembra otrajā pusē atkusnis mijās ar aukstumu, rezultātā sniega sega bija mainīga un upēs bija paaugstināts ūdens līmenis, plaši applūstot upju palienēm un zemākām vietām. Tomēr decembra beigās daudzviet sniga un Ziemassvētki lielā Latvijas daļā bija “balti”.
Janvāra sākumā valsts lielākajā daļā bija kailsals, bet mēneša vidū stipri sniga un putināja, izveidojot 20–35 cm biezu sniega segu. Savukārt mēneša pēdējā dekādē gaisa temperatūra paaugstinājās un lielā valsts daļā sniega sega nokusa, vairākās upēs Kurzemē un Zemgalē notika ledus iešana, kā arī upju palieņu applūšana.
Februāra pirmajā pusē bieži sniga un putināja. Mēneša sākumā Dagdā sniega sega sasniedza pat 37 cm lielu biezumu, arī mēneša vidū tur tā vēl turējās ap 30 cm, bet mēneša beigās sniegs bija nokusis visā valsts teritorijā.
Vējš
Vidējais vēja ātrums Latvijā 2023./2024. gada ziemā bija 3,5 m/s, atbilstot gadalaika normai. Decembra vidējais vēja ātrums (3,2 m/s) bija 0,4 m/s rāmāks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,9 un 3,4 m/s bija attiecīgi 0,3 un 0,1 m/s vējaināki par normu. Kalendārās ziemas laikā 15 dienas maksimālās brāzmas Latvijā sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), visbiežāk vētras stipruma brāzmas novērotas Liepājas ostā – 8 dienas. Visstiprākās vēja brāzmas (24,4 m/s) šoziem tika reģistrētas 1. februārī Ventspilī.
Meteoroloģiskā ziema
Meteoroloģiskās ziemas sākums (piecas dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru zem 0 °C) lielākajā daļā novērojumu staciju bija 15. un 16. novembrī, un līdz 25. novembrim meteoroloģiskā ziema bija iestājusies visās LVĢMC meteoroloģisko novērojumu stacijās. Visagrāk meteoroloģiskā ziema iestājās Alūksnē – jau 25. oktobrī.
Fenoloģija
Lai arī aizvadītajā ziemā vairākkārt bija novērojami periodi ar zemu gaisa temperatūru un janvāra sākumā daudzviet pat izveidojās kailsals, tomēr lielāko šī gadalaika daļu gaisa temperatūra bija augstāka par klimatisko normu, īpaši silts bija kalendārās ziemas pēdējais mēnesis. Tas arī noteica vairāku fenoloģisko parādību agru iestāšanos.
Jau decembrī tika saņemti vairāki ziņojumi par baltā stārķa novērojumiem: 9. decembrī stārķis pamanīts Baldones pagastā, 19. decembrī – Kokneses pagastā un 26. decembrī – Krimuldas pagastā. Decembra sākumā novērots arī lielais dumpis (Liepājā), plukšķis (Iecavā), un dzērve (Remtes pagastā). Savukārt decembra beigās tika novērota ekstremāli agra meža un sējas zosu pavasara migrācija1, Kurzemes piekrastes rajonos (Nīca, Vecpils, Piltene) ziemeļu virzienā lidojam novēroti zosu bari ar vairākiem simtiem putnu.2
Arī janvāra mēnesī vairākkārt novērotas vairākas zosu sugas. Jau janvāra sākumā Rīgā novērota baltvaigu zoss, bet Nīcas pagastā manītas baltpieres, meža un sējas zosis. Savukārt janvāra mēneša beigās Ventspilī novērotas meža zosis, bet Nīcas pagastā – sējas zosis. Jau 20. janvārī Sakas pagastā novērots šogad pirmais lauku cīrulis.2
Februārī dzīvajā dabā jau tika novērotas pavasara vēsmas. Uzziedēja sniegbaltās sniegpulkstenītes un lazdas, sākās sulu cirkulācija kļavām, tika novēroti pirmie krūkļu balteņi jeb citrontauriņi. Masveidā atgriezās lauku cīruļi, ķīvītes (izņemot valsts dienvidaustrumu rajonus), dzērves (izņemot valsts galējos austrumu rajonus), turpinājās vairāku sugu zosu migrācija. Valsts centrālajos rajonos novēroti arī vairāki baltie stārķi.2