Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Vasara, 2024
Gaisa temperatūra
Kalendārās vasaras (jūnijs–augusts) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 1,3 °C virs gadalaika normas, tādējādi kļūstot par 5. siltāko vasaru novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), šo vietu dalot ar 2011. un 2002. gada vasarām. Visi šīs vasaras mēneši bija siltāki par normu. Jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C bija 1,8 °C siltāks par mēneša normu, turklāt tas bija 7. siltākais novērojumu vēsturē (kopā ar 1936. gada jūniju). Savukārt jūlijs un augusts ar vidējo gaisa temperatūru +19,0 °C un +18,1 °C abi bija 1,2 °C siltāki par attiecīgajām mēneša normām, un augusts dala 10. siltākā augusta titulu ar 1955. gadu.
Vasara iesākās silti, turpinoties maija otrās puses karstuma vilnim, taču jau drīz gaisa temperatūra pazeminājās un vairāk nekā nedēļu vidējā gaisa temperatūra bija zem normas. Pārējo jūniju vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, mēneša beigās (27. un 28. jūnijā) sasniedzot vairākus diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus, pat vienu Latvijas diennakts rekordu (27. jūnijā Daugavpilī +31,9 °C). 28. jūnijā Rīgā, Ventspilī un Mērsragā reģistrēta tropiskā nakts, minimālajai gaisa temperatūrai nepazeminoties zem +20 °C atzīmes.
Jūlijā laika apstākļi bija ļoti silti, tikai atsevišķās dienās mēneša sākumā un beigās gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu. Arī augusts, kaut iesākās ar salīdzinoši aukstāku laiku, bija ļoti silts – augusta vidū vidējā gaisa temperatūra bija jau vairākus grādus virs klimatiskās normas un lielākoties tā turējās līdz mēneša beigām. Gan jūlijā, gan augustā reģistrēti vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Kopumā vasarā tika pārspēti 50 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 1 bija Latvijas diennakts rekords, kā arī 6 stacijas dekādes un 1 stacijas mēneša rekords.
Nokrišņu daudzums
2024. gada vasara ar kopējo nokrišņu daudzumu 244,9 mm bija 10% mitrāka par normu (222,6 mm). Nokrišņu daudzums salīdzinājumā ar normu dažādos Latvijas reģionos bija mainīgs, dažviet vasarai esot sausākai par normu, vismazāk nokrišņu bija Liepājā – 178,3 mm (7% zem stacijas gadalaika normas), bet vissausākā vasara, salīdzinot ar normu, bija Lielpečos, kur sezonas laikā nolija 197,0 mm (19% zem stacijas gadalaika normas). Savukārt vismitrākā vasara bija Kalnciemā, kur vasaras kopējais nokrišņu daudzums bija 383,2 mm, kas ir 65% virs stacijas gadalaika normas. Jāpiebilst, ka Kalnciema novērojumu stacijas datos ir iztrūkumi – viena diena jūnijā un viena diena jūlija sākumā –, taču, ņemot vērā lielo nokrišņu daudzumu Kalnciemā 28.–29. jūlijā, izlemts šo staciju iekļaut vasaras apskatā. Rezultātā var pieņemt, ka īstais nokrišņu daudzums Kalnciemā vasarā ir mazliet lielāks kā 383,2 mm.
Jūnija sākums vidēji Latvijā bija mitrs, kaut Vidzemē un dažviet Latgalē un piekrastē tas bija ļoti sauss.
Jūnija sākums vidēji Latvijā bija mitrs, kaut Vidzemē un dažviet Latgalē un piekrastē tas bija ļoti sauss. Tomēr mēneša 2. un 3. dekādē lielākajā daļā valsts nokrišņu bija mazāk, līdz ar to jūnijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 54,5 mm bija 22% sausāks par normu. Jūlijs iesākās līdzīgi, mēneša sākumam esot mazliet mitrākam un mēneša vidum – sausākam par normu, taču jūlija beigās, 28. un 29. jūlijā, laika apstākļus Latvijā noteica ļoti aktīvs ciklons, atnesot ekstremāli stipru lietu. Divu dienu laikā visvairāk nolija Zemgalē – Kalnciema novērojumu stacijā pat 199,6 mm, kas ir vairāk nekā divas stacijas jūlija mēneša normas, bet arī Dobelē, Jelgavā, Rīgā un Mērsragā divu dienu nokrišņu daudzums pārspēja 100 mm. Rezultātā jūlija 3. dekāde bija 208% mitrāka par normu un šis jūlijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 132,1 mm bija 75% mitrāks par mēneša normu, tādējādi kļūstot par 3. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē. Savukārt līdz ar augustu nokrišņu daudzums samazinājās, visām mēneša dekādēm esot sausākām par normu, kaut mēneša laikā vietām novērots pērkona negaiss un lietus. Augusts ar kopējo nokrišņu daudzumu 58,6 mm bija 24% sausāks par normu.
Lielākajā daļā novērojumu staciju vasarā sausuma un mitruma rādītājs (SPI) bija normas robežās, tomēr dažās stacijās vasara bija mēreni mitra (Dobelē, Jelgavā un Alūksnē) vai ļoti mitra (Kalnciemā un Zosēnos).
Vējš
Vidējais vēja ātrums vasarā bija 2,7 m/s, kas ir vienāds ar gadalaika normu. Kopumā vasarā bija 6 dienas, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s), bet vasaras visstiprākās vēja brāzmas reģistrētas Bauskā 11. jūlijā – 29,0 m/s. Savukārt 28. un 29. jūlija vētrā reģistrētās vēja brāzmas bija pirmais novērotais gadījums, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā novērotas vētras spēka vēja brāzmas, kuras izraisa aktīvs ciklons, nevis pērkona negaisa mākoņi. Piemēram, Daugavgrīvā kopā 13 stundas pēc kārtas laikā no 28. jūlija plkst. 23.00 līdz 29. jūlija plkst. 12.00 novērotas vētras stipruma brāzmas.
Fenoloģija
Vairums fenoloģisko parādību vasarā iestājās ļoti agri, ko veicināja arī siltais pavasaris.
Jūnijā pļavās ziedēja dažādi augi, jau mēneša sākumā nogatavojās meža zemenes un mēneša beigās – mellenes. Jūnija vidū no vairākām Latvijas vietām tika saņemtas ziņas par pirmajām gailenēm. Ekstremāli agri sāka ziedēt parastās liepas un vēlās jasmīnu šķirnes. 28. jūnijā Rīgas līcī, netālu no Rīgas novērota uz dienvidiem, dienvidrietumiem lidojoša īsastes klijkaija, iespējams, tas ir ļoti agrs rudens migrācijas gadījums.1
Jūlija sākumā nogatavojas pirmās meža avenes un arī brūklenes. 6. jūlijā Carnikavas pagastā novērotas ļoti agras lielā dižkoksngrauža aktivitātes pazīmes. Jūlija vidū jau mežos bija atrodamas pirmās zilganās kazenes, dažviet ziedus raisīja sila virši, bet no ligzdām sāka izlidot balto stārķu jaunā paaudze. Arī asteres un gladiolas sāka ziedēt jau jūlija vidū. Ekstremāli agri (jūlija 2. dekādē) sākās pīlādžu nogatavošanās. Jūlija vidū un beigās nogatavojās pirmie āboli.1
Netipiski augustam masveidā savairojās parastie odi, kuriem labvēlīgi apstākļi izveidojās jūlija beigu stiprā lietus dēļ. Mežos visas vasaras garumā bija ļoti daudz vasaras un rudens sēņu. Jau augusta vidū Latvijas teritoriju sāka pamest baltie stārķi.1
Lauksaimniekiem vasaras sākums bija labvēlīgs – nokrišņu bija pietiekami daudz, krusa atsevišķās dienās tika novērota tikai vietām. Jūnijā notika zāles pļauja siena sagatavošanai, dārzos nogatavojās ķirši, avenes, jāņogas un upenes. Ziedēja kartupeļi un uz lauka augošie gurķi, kabači un tomāti. Ekstremāli agri (jūlija 2. dekādē) lauksaimnieki uzsāka graudaugu ražas novākšanu, īpaši agri tika novākti ziemas mieži. Daudz vairāk izaicinājumu lauksaimniekiem radīja stiprais lietus jūlija beigās, kā rezultātā cieta rapši, graudaugi, zirņi, pupas, mellenes. Problēmas bija arī ar kartupeļiem, kuri daudzviet noslīka un sapuva, īpaši Dobeles novadā. Vētrā daudzviet cieta arī ābeles un bumbieres. Jau jūlija beigās un augusta sākumā dārzos ziedēja asteres, saulgriezes un gladiolas, augustā uzziedēja dālijas, nogatavojās plūmes, turpināja nogatavoties tomāti, āboli un bumbieri, dārzos visu mēnesi siltajā laikā turpināja briest ķirbji.
Mežsaimniecībā postījumus nodarīja 28.–29. jūlija vētra, nolaužot ļoti daudz koku. Lielākie vēja postījumi nodarīti Zemgales reģionam, īpaši Olaines, Dobeles, Jelgavas un Rīgas apkārtnē. Proporcionāli visvairāk bojāti bērzi (50%), kam seko priedes (30%), egles (10%) un apses (10%).